Pēdējos gados medicīnā reti kurš atklājums ir izraisījis tik straujas pārmaiņas kā GLP-1 grupas medikamenti. Sākotnēji tie tika izstrādāti diabēta ārstēšanai, taču izrādījās ārkārtīgi efektīvi arī svara samazināšanā. Turklāt pētījumi pakāpeniski atklāja ieguvumus sirds un nieru slimību, miega apnojas un citu veselības problēmu gadījumos.
Tagad farmācijas industrija meklē nākamo līdzīga mēroga izrāvienu – tikai šoreiz tā mērķis ir smadzenes. Kā raksta The Economist, par vienu no daudzsološākajiem virzieniem kļuvuši oreksīni – smadzenēs sastopami neiropeptīdi, kuriem ir būtiska loma nomoda, uzmanības, motivācijas un atalgojuma sistēmas regulēšanā.
No narkolepsijas līdz jaunai zāļu paaudzei
Oreksīni tika atklāti 1998. gadā, taču to patiesā nozīme kļuva skaidra, pētot narkolepsiju. Zinātnieki atklāja, ka cilvēkiem ar noteiktu šīs slimības formu ir zaudētas smadzeņu šūnas, kas ražo oreksīnus. Rezultātā tiek izjaukta sistēma, kura palīdz smadzenēm uzturēt stabilu nomoda stāvokli.
Oreksīnus ražo salīdzinoši neliels neironu skaits hipotalāmā. Taču to ietekme ir ievērojami plašāka. Tie darbojas caur diviem galvenajiem receptoriem – OX1R un OX2R. Otrais ir īpaši nozīmīgs nomoda uzturēšanai: tas koordinē vairākas citas smadzeņu signālsistēmas, tostarp tās, kurās darbojas noradrenalīns, serotonīns un dopamīns. The Economist šo mehānismu salīdzina ar orķestra diriģentu – oreksīns nevis vienkārši “ieslēdz” vienu smadzeņu daļu, bet palīdz vairākām sistēmām darboties saskaņoti.
Farmācijas uzņēmumi jau agrāk iemācījās oreksīnu sistēmu izmantot pretējā virzienā. Kopš 2014. gada pieejami oreksīnu antagonisti bezmiega ārstēšanai. Tie bloķē nomoda signālu un tādējādi ļauj organisma dabiskajiem miega mehānismiem pārņemt vadību. Tas atšķiras no tradicionālajām miega zālēm, kas vairāk darbojas kā sedatīvi līdzekļi.
Taču tagad uzmanības centrā nonācis pretējais process – nevis oreksīnu darbības bloķēšana, bet tās atjaunošana vai pastiprināšana.
Zāles, kas nevis maskē simptomus, bet mēģina novērst to cēloni
Būtisks pavērsiens noticis 2026. gada augustā, kad ASV regulators apstiprināja Japānas farmācijas uzņēmuma Takeda izstrādāto oveporexton – pirmo oreksīna agonistu 1. tipa narkolepsijas ārstēšanai.
Līdzšinējās narkolepsijas zāles lielākoties cenšas kontrolēt simptomus. Stimulanti un tādi nomodu veicinoši preparāti kā modafinils pastiprina dopamīna, noradrenalīna un citu neirotransmiteru aktivitāti dažādās smadzeņu daļās. Tas palīdz cilvēkam palikt nomodā, taču var izraisīt trauksmi, paaugstinātu asinsspiedienu, miega traucējumus, bet daļai preparātu pastāv arī atkarības risks.
Oreksīnu agonistu pieeja ir principiāli citāda. Tie mēģina atjaunot pašu sistēmu, kuras darbības traucējumi izraisa slimību. Tādējādi nomodam teorētiski vajadzētu kļūt dabiskākam un stabilākam, nevis mākslīgi stimulētam.
Klīnisko pētījumu rezultāti devuši pamatu optimismam. Pārbaudēs narkolepsijas pacientiem, kuri bez zālēm tumšā telpā mēdza iemigt gandrīz nekavējoties, oveporexton atkarībā no devas pagarināja spēju palikt nomodā aptuveni par 12,5-25 minūtēm. Daudzi pacienti tādējādi sasniedza veselam cilvēkam raksturīgu diapazonu. Arī katapleksijas – pēkšņa muskuļu kontroles zuduma – epizodes kļuva aptuveni trīs reizes retākas nekā placebo grupā.
Tas gan nenozīmē, ka jaunās zāles ir bez blaknēm. Pētījumos novērots bezmiegs, bet aptuveni trešdaļai pacientu – nepatīkama pastiprināta vajadzība urinēt. Arī iepriekšējie mēģinājumi radīt šīs grupas preparātus nav bijuši bez problēmām: Takeda agrāko kandidātu nācās pārtraukt attīstīt pēc tam, kad vairākiem pacientiem parādījās aknu bojājumi.
Farmācijas giganti jau steidzas ieņemt pozīcijas
Nozares interese rāda, ka runa vairs nav tikai par vienas retas slimības ārstēšanu. Morgan Stanley lēš, ka oreksīnu zāļu tirgus narkolepsijas un radniecīgu miega traucējumu ārstēšanā vien līdz 2035. gadam varētu sasniegt 16 miljardus dolāru gadā. Salīdzinājumam – pašreizējo narkolepsijas medikamentu gada pārdošanas apjoms ir aptuveni trīs miljardi dolāru.
Sacensībā iesaistījušies vairāki lieli spēlētāji. Īrijas biotehnoloģiju uzņēmums Alkermes izstrādā konkurējošu preparātu, savukārt Eli Lilly – viens no lielākajiem GLP-1 revolūcijas ieguvējiem – šovasar iegādājās biotehnoloģiju uzņēmumu Centessa, kura portfelī ir eksperimentāls oreksīna preparāts. Darījuma kopējā vērtība atkarībā no zāļu izstrādes panākumiem var sasniegt 7,8 miljardus dolāru.
Iespējamais mērķis – ADHD, miega apnoja, depresija un atkarības
Tieši šeit sākas salīdzinājums ar Ozempic.
GLP-1 medikamentu revolūcija kļuva iespējama tāpēc, ka izrādījās: sistēmai, kas sākotnēji šķita saistīta galvenokārt ar cukura līmeni asinīs un apetīti, ir daudz plašāka ietekme uz organismu. Farmācijas uzņēmumi cer, ka ar oreksīniem varētu atkārtoties līdzīgs scenārijs.
Jau tiek pētīta to izmantošana ne tikai 1. tipa narkolepsijai, bet arī 2. tipa narkolepsijai un idiopātiskai hipersomnijai – stāvoklim, kad cilvēku moka pārmērīga miegainība dienā. Eli Lilly iegūtais preparāts tiek pārbaudīts visu trīs slimību ārstēšanai, un sākotnējie rezultāti liecina par ievērojamu nomoda spēju uzlabošanos.
Taču potenciālais tirgus ir daudz lielāks. Alkermes pēta oreksīna agonista izmantošanu pieaugušajiem ar uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindromu (ADHD). Pamatojums ir interesants – narkolepsijas pacientiem šīs zāles ne tikai palīdz palikt nomodā, bet arī uzlabo uzmanību.
Tiek pētītas arī iespējas oreksīnu sistēmu izmantot miega apnojas ārstēšanā.
Vēl ambiciozāks virziens saistīts ar otru oreksīna receptoru – OX1R, – kas vairāk iesaistīts smadzeņu motivācijas un atalgojuma sistēmā. Zinātnieki pēta, vai šā receptora bloķēšana varētu mazināt atkarību izraisošās tieksmes, savukārt tā aktivizēšana teorētiski varētu palīdzēt depresijas ārstēšanā un motivācijas palielināšanā.
Šeit gan The Economist īpaši uzsver piesardzību: pagaidām tās ir daudzsološas hipotēzes, nevis pierādītas ārstēšanas metodes. Lai šādi preparāti nonāktu pie pacientiem, nepieciešami daudz plašāki un pārliecinošāki klīniskie pētījumi.
Kāpēc to salīdzina tieši ar Ozempic?
Eli Lilly zinātniskais vadītājs Dens Skovronskis norāda uz interesantu paralēli: izsalkums un miegs ir divi organisma fundamentālie homeostāzes mehānismi – sistēmas, ar kurām ķermenis nepārtraukti cenšas uzturēt līdzsvaru. Ja kāda no tām nedarbojas pareizi, sekas var izpausties daudzās dažādās slimībās.
Tieši tā notika ar GLP-1. Iejaukšanās vienā no organisma pamata regulācijas sistēmām izrādījās noderīga daudz plašākam slimību lokam, nekā sākotnēji tika gaidīts.
Tagad farmācijas industrija cer, ka oreksīni varētu kļūt par līdzīgu universālu “slēdzi” smadzenēs – sākot ar miega un nomoda regulēšanu un beidzot, iespējams, ar uzmanību, motivāciju, depresiju un atkarībām.
Vai oreksīni patiešām izraisīs tādu pašu revolūciju neiroloģijā un psihiatrijā, kādu GLP-1 preparāti izraisījuši diabēta un aptaukošanās ārstēšanā, vēl ir pāragri apgalvot. Taču miljardiem dolāru vērtās farmācijas uzņēmumu investīcijas liecina: nozare iespēju, ka smadzenes tuvojas savam “Ozempic brīdim”, uztver ļoti nopietni.
Avots: The Economist
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!