Trešdien, 12. augustā, gaidāmais Saules aptumsums radīs papildu slodzi Eiropas elektroenerģijas sistēmai laikā, kad karstuma un sausuma dēļ vairākās valstīs jau ierobežota atomelektrostaciju, ogļu spēkstaciju un hidroelektrostaciju darbība, vēsta laikraksts “Financial Times”.
Eiropas elektrotīklu operatori aprēķinājuši, ka skaidra laika apstākļos aptumsuma laikā saules elektrostaciju ražošanas jauda visā Eiropā varētu samazināties pat par 9,7 gigavatiem. Kritums gaidāms straujš, taču prognozējams, un tā spēcīgākā ietekme būs jūtama no plkst. 19.15 līdz 21.30 pēc Centrāleiropas vasaras laika jeb no plkst. 20.15 līdz 22.30 pēc Latvijas laika.
Pilns Saules aptumsums būs vērojams Spānijas ziemeļos un Portugāles ziemeļaustrumu daļā. Savukārt Lielbritānijā, Francijā un Itālijas ziemeļos Mēness aizsegs vairāk nekā 90% Saules diska.
Spānijas elektroenerģijas sistēmas operators “Red Eléctrica” prognozē, ka valstī saules elektrostaciju ražošana aptumsuma laikā varētu sarukt pat par pieciem gigavatiem. Tas atbilst aptuveni 13% no Spānijas parastā maksimālā elektroenerģijas pieprasījuma augusta trešdienā.
Lielbritānijas sistēmas operators paredz saules enerģijas ražošanas samazinājumu par aptuveni 700 megavatiem, tomēr, balstoties uz iepriekšējiem modelēšanas datiem, kritums varot sasniegt pat 1,3 gigavatus.
Sausums jau apturējis vairākas spēkstacijas
Aptumsums Eiropas energosistēmai gaidāms īpaši neizdevīgā brīdī. Ilgstošais karstums un sausums pazeminājis ūdens līmeni upēs, kuru ūdeni izmanto atomelektrostaciju un ogļu spēkstaciju dzesēšanai.
Elektrostacijas bijušas spiestas pārtraukt vai ierobežot ražošanu Ungārijā, Rumānijā, Slovēnijā, Francijā, Itālijā un Polijā. Vairākām no šīm valstīm trūkstošā elektroenerģija jākompensē ar importu.
Ungārijas Pakšas atomelektrostacija, kuras jauda ir divi gigavati, zemā Donavas ūdens līmeņa dēļ atradusies dažu milimetru attālumā no darbības pārtraukšanas. Ūdens līmenim nedaudz paaugstinoties, stacija darbu turpinājusi.
Rumānija tikmēr izmantojusi sprāgstvielas, lai mainītu Donavas ūdens plūsmu un nodrošinātu dzesēšanai nepieciešamo ūdeni Černavodas atomelektrostacijai. Savukārt Polijā divas lielas ogļu spēkstacijas zemā Vislas ūdens līmeņa dēļ uz laiku samazinājušas ražošanu vai apturējušas atsevišķus energoblokus. Polijas energosistēma tādējādi zaudējusi aptuveni 1,3 gigavatus ražošanas jaudas.
Francijā zemā ūdens līmeņa dēļ pārtraukta trīs kodolreaktoru darbība, lai gan valsts joprojām turpina eksportēt elektroenerģiju. Francijas energokompānija EDF plāno paātrināt 8,7 miljardus eiro vērtu programmu atomelektrostaciju un hidroelektrostaciju pielāgošanai augstākai gaisa un ūdens temperatūrai.
Bažas rada arī situācija Norvēģijā, kas ir nozīmīga elektroenerģijas eksportētāja. Saskaņā ar analītikas uzņēmuma “Ably Intelligence” aprēķiniem ūdens daudzums Norvēģijas hidroelektrostaciju rezervuāros noslīdējis līdz zemākajam līmenim 30 gadu laikā.
Eiropas Komisija gan norāda, ka pašlaik nav tūlītēju draudu elektroapgādes drošībai, tomēr situācija esot saspringta un tiekot rūpīgi uzraudzīta.
Operatori gatavojas kompensēt ražošanas kritumu
Eiropas elektroenerģijas pārvades sistēmu operatoru asociācija ENTSO-E ir izveidojusi īpašu darba grupu, kas koordinēs sistēmas darbu pirms aptumsuma, tā laikā un pēc tā.
Operatori aptumsuma periodā izvairās no plānotiem elektrotīkla atslēgumiem, bet dispečeri saņems biežāk atjaunotas saules elektrostaciju ražošanas prognozes. Par gaidāmo kritumu informēti arī elektroenerģijas tirgus dalībnieki. Vislielākā ietekme tiek prognozēta Spānijā un Vācijā.
Saules enerģija 2025. gadā nodrošināja aptuveni 13% no visas Eiropas Savienībā saražotās elektroenerģijas. Tādēļ laikapstākļu un dabas parādību izraisītas straujas ražošanas svārstības kļūst par aizvien nozīmīgāku pārbaudījumu elektrotīklu operatoriem.
Kā tas attiecas uz Latviju?
Latvijā 12. augusta vakarā būs vērojams daļējs Saules aptumsums. Rīgā tas sāksies plkst. 20.06 un maksimumu sasniegs plkst. 20.57, kad Mēness aizsegs aptuveni 84% Saules diametra. Jau plkst. 21.11 daļēji aizsegtā Saule norietēs.
Tā kā aptumsums Latvijā notiks vēlu vakarā, kad saules elektrostaciju ražošana jau dabiski strauji samazinās, tā tiešā ietekme uz Latvijas elektroenerģijas ražošanu, visticamāk, būs mazāka nekā Spānijā, Vācijā vai Francijā. Tas ir secinājums, kas izriet no aptumsuma laika un Saules stāvokļa; Latvijas pārvades sistēmas operators atsevišķu prognozi par gaidāmo jaudas kritumu līdz šim nav publiskojis.
Tomēr Latvija nevar tikt aplūkota atrauti no pārējās Eiropas. Baltijas elektroenerģijas tirgus ir savienots ar Somiju, Zviedriju un Poliju, bet ražošanas izmaiņas citās valstīs var ietekmēt pārrobežu elektroenerģijas plūsmas un cenas arī Latvijas tirdzniecības apgabalā.
Saules enerģijas nozīme Latvijā turklāt strauji pieaug. 2025. gadā saules elektrostacijas saražoja 678 gigavatstundas jeb 11,7% no visas Latvijā saražotās elektroenerģijas. Savukārt 2026. gada jūlijā saules un vēja elektrostacijas kopā nodrošināja 73% no Baltijas valstīs vietēji saražotās elektroenerģijas. Tieši atjaunīgo energoresursu ražošana palīdzēja Baltijas valstīm izvairīties no vēl straujāka cenu kāpuma, kas karstuma un sausuma dēļ bija vērojams citviet Eiropā.
Pašlaik nav pamata prognozēt elektroapgādes pārtraukumus Latvijā. Eiropas operatoru iepriekšēja sagatavošanās, rezerves jaudas un iespēja līdzsvarot sistēmu ar citiem enerģijas avotiem nozīmē, ka aptumsums drīzāk būs nopietns energosistēmas koordinācijas pārbaudījums, nevis ārkārtas situācija patērētājiem.
Avoti: “Financial Times”, LSM
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!