Valsts labklājības divas sejas: politiķiem simtiem eiro algas palielinājums, skolēniem – ziedojumu vākšana

Kamēr simtiem Latvijas ģimeņu trūkst naudas, lai bērniem nopirktu skolas somu, sporta apavus un rakstāmpiederumus, pēc pašlaik spēkā esošās kārtības Saeimas deputātu un ministru algas 2027. gadā pieaugs par 5,7 procentiem. Ministram tas nozīmētu algu 8107 eiro, bet deputātam – 4577 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas.

Tiesa, algu palielinājums vēl nav neatgriezeniski izlemts un ir vāja cerība, ka tautas kalpu un vadoņu algas varētu tikt iesaldētas, kaut gan nekur neatrodam ne zilbes par šādu vēlmi.

Valsts kanceleja ir publicējusi 2027. gada bāzes mēnešalgu, taču nākamā gada valsts budžets vēl nav pieņemts. Saeima tajā var noteikt īpašus ierobežojumus un algas iesaldēt, kā tas tika izdarīts 2026. gadam. Ja politiķi šādu lēmumu nepieņems, atalgojums pieaugs automātiski.

Deputātam 4577, ministram – 8107 eiro

Valsts kancelejas publicētā bāzes mēnešalga 2027. gadam ir aptuveni 1307,58 eiro. Tā tiek aprēķināta pēc likumā iestrādātas formulas, ņemot vērā aizpagājušā gada vidējās darba samaksas kāpumu un inflāciju. Bāzes algai piemēro katram amatam noteiktu koeficientu.

Saeimas deputātam koeficients ir 3,5, tādēļ viņa pamatalga nākamgad sasniegtu 4577 eiro pašreizējo 4330 eiro vietā. Ministram piemēro koeficientu 6,2 – viņa alga pieaugtu no 7670 līdz 8107 eiro. Ministru prezidenta alga sasniegtu aptuveni 9153 eiro mēnesī.

Visas summas ir bruto pamatalgas. Deputāti, kuri ieņem amatus Saeimas komisijās, frakcijās vai parlamenta Prezidijā, saņem papildu mēnešalgas daļu. Savukārt Ministru prezidentam un ministriem likums paredz arī reprezentācijas izdevumu segšanu 20 procentu apmērā no noteiktās mēnešalgas.

Politiķu atalgojuma kāpums būtu 5,7 procenti. Ministram tie būtu 5244 eiro vairāk gadā, neskaitot reprezentācijas izdevumus. Salīdzinājumam – Rīgas pašvaldības pabalsts trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes bērna sagatavošanai skolai ir 50 eiro. Viena ministra algas gada pieaugums vien būtu līdzvērtīgs vairāk nekā simt šādiem pabalstiem.

Vidējā alga – 1831 eiro

Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati rāda, ka 2026. gada pirmajā ceturksnī vidējā bruto darba samaksa Latvijā bija 1831 eiro, bet algas mediāna -1457 eiro. Mediāna precīzāk raksturo tipiska strādājošā ienākumus, jo puse darbinieku saņem mazāk, bet otra puse – vairāk par šo summu.

Tādējādi deputāta nākamā gada pamatalga būtu aptuveni 2,5 reizes lielāka par pašreizējo vidējo algu un 3,1 reizi lielāka par mediānu. Ministra atalgojums būtu attiecīgi 4,4 un 5,6 reizes lielāks.

Vēl krasāks salīdzinājums veidojas ar minimālo algu, kas 2026. gadā ir 780 eiro. Deputāta pamatalga būtu gandrīz sešu minimālo algu apmērā, bet ministra – vairāk nekā desmit minimālo algu apmērā.

Arī Latvijas reģionu atšķirības saglabājas ievērojamas. Šā gada pirmajā ceturksnī vidējā bruto alga Rīgas reģionā bija 2011 eiro, bet Latgalē – tikai 1287 eiro. Starpība sasniedza 36 procentus.

Gandrīz ceturtā daļa valsts iedzīvotāju pakļauti nabadzības riskam

Politiķu algu automātiskā indeksācija notiek valstī, kurā 24,7 procenti jeb aptuveni 454 000 cilvēku ir pakļauti nabadzības vai sociālās atstumtības riskam. Tas ir sestais augstākais rādītājs Eiropas Savienībā.

Nabadzības riskam vien bija pakļauti 22 procenti Latvijas iedzīvotāju. Sevišķi apdraudētas ir viena vecāka un daudzbērnu ģimenes. Starp mājsaimniecībām, kurās bērnus audzina viens pieaugušais, nabadzības riskam bija pakļauti 28,7 procenti, bet starp pāriem ar trim vai vairāk bērniem – 21,3 procenti.

Šie skaitļi palīdz izskaidrot, kādēļ jauns mācību gads daļai ģimeņu nav tikai svētki, bet arī finansiāls pārbaudījums.

275 ģimenes jau lūgušas palīdzību

Šā gada augustā “Ziedot.lv” sadarbībā ar tirdzniecības centriem “Akropole” septīto reizi sāka labdarības akciju “Palīdzēsim sagatavoties skolai kopā!”. Sabiedrība līdz 29. augustam aicināta ziedot somas, rakstāmpiederumus, apģērbu, sporta apavus un naudu maznodrošināto ģimeņu bērniem.

Palīdzībai šogad pieteikušās jau 275 ģimenes – vairāk nekā divas reizes vairāk nekā pērn.

2026. gada jūlijā pēc “Akropole” pasūtījuma veiktajā “Norstat” aptaujā piedalījās 502 Latvijas iedzīvotāji, kuru ģimenēs aug skolas vecuma bērni. Aptauja rāda, ka 37 procentiem ģimeņu bērna sagatavošanai skolai pieejamais budžets nepārsniedz 100 eiro. Vienlaikus 64 procenti vecāku atzīst, ka faktiskās izmaksas ir no 100 līdz pat vairāk nekā 500 eiro.

Gandrīz puse ģimeņu jeb 46 procenti mērķtiecīgi meklē atlaides, bet 29 procenti atkārtoti izmanto iepriekšējo gadu skolas lietas.

Īpaši dārga ir pirmklasnieka sagatavošana, jo bieži jāiegādājas viss no jauna. Ievērojamu daļu izdevumu veido ne vien kancelejas preces, bet arī skolas soma, ikdienas un sporta apģērbs un apavi.

Ko nodrošina valsts un pašvaldības?

Likums nosaka, ka skolas par valsts un pašvaldību līdzekļiem nodrošina mācību satura apguvei nepieciešamās grāmatas, darba burtnīcas un citus mācību līdzekļus. Vecāku pienākums ir iegādāties bērna individuālos piederumus, tostarp kancelejas preces, apģērbu, apavus un atsevišķiem mācību priekšmetiem nepieciešamo personīgās lietošanas inventāru.

Tieši šajā daļā rodas izdevumi, kurus ģimenes bieži nespēj segt.

Valstī nav vienota universāla pabalsta ikviena bērna sagatavošanai skolai. Papildu palīdzību nosaka pašvaldības, tādēļ atbalsta saņēmēju loks un summas dažādās Latvijas vietās atšķiras.

Piemēram, Rīgā trūcīgas un maznodrošinātas mājsaimniecības par katru skolēnu var saņemt 50 eiro. Pabalstam jāpiesakās Sociālajā dienestā, un to piešķir tikai pēc ģimenes ienākumu un mantiskā stāvokļa izvērtēšanas.

2026. gadā trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis ir 425 eiro pirmajai personai un 298 eiro katrai nākamajai personai. Maksimālais maznodrošinātas mājsaimniecības slieksnis ir attiecīgi 680 un 476 eiro, taču konkrēto robežu savā teritorijā nosaka pašvaldība.

Trūcīgas vai krīzes situācijā nonākušas ģimenes ar bērniem vecumā no pieciem līdz 16 gadiem var saņemt arī Sabiedrības integrācijas fonda īstenotās Eiropas Sociālā fonda Plus programmas skolas piederumu komplektus. Lai tiem pieteiktos, vispirms jāvēršas pašvaldības sociālajā dienestā un jāsaņem statusu apliecinoša izziņa.

Savukārt Izglītības un zinātnes ministrija 2025./2026. mācību gadam bija paredzējusi vienreizēju 5,5 miljonu eiro papildu finansējumu mācību grāmatu un darba burtnīcu iegādei – vidēji 17,29 eiro par skolēnu. Šis finansējums paredzēts skolām, nevis ģimenes individuālajiem izdevumiem, un bija jāapgūst līdz 2026. gada 31. augustam.

Tātad valsts un pašvaldību atbalsts pastāv, taču tas ir sadalīts pa dažādām programmām, piesaistīts trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusam un ne vienmēr sedz faktiskās izmaksas. To ģimeņu vajadzības, kuru ienākumi formāli nedaudz pārsniedz noteikto slieksni, lielā mērā paliek pašu vecāku un labdarības organizāciju ziņā.

Algas indeksē automātiski, palīdzību bērniem – pēc iesnieguma

Politiķu algu celšana pati par sevi nenozīmē, ka šo naudu iespējams vienkārši pārdalīt skolēnu somām. Atbildīgam valsts darbam nepieciešami kvalificēti cilvēki, un amatpersonu atlīdzības sistēma ir piesaistīta ekonomikas rādītājiem, lai ik gadu nebūtu jāpieņem politisks lēmums par savu algu.

Tomēr kontrasts ir grūti ignorējams. Augstāko amatpersonu algām darbojas automātisks mehānisms, kas nākamgad ministram paredz 437 eiro pielikumu mēnesī. Turpretī ģimenei, kura nespēj sagatavot bērnu skolai, pašai jādodas uz sociālo dienestu, jāatklāj savi ienākumi un īpašumi, jāiegūst noteikts statuss un tikai tad jācer uz 50, 70 vai 100 eiro lielu pašvaldības pabalstu vai sabiedrības saziedotu skolas somu.

Tādēļ galvenais jautājums nav tikai par to, cik pelna deputāti un ministri. Jautājums ir par valsts prioritātēm: vai sistēma, kas spēj automātiski pasargāt politiķu atalgojumu no inflācijas, tikpat konsekventi pasargā bērna iespēju 1. septembrī ierasties skolā ar visu nepieciešamo?

Avoti: Valsts kanceleja, Labklājības ministrija, Centrālā statistikas pārvalde

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Populārākie raksti


Jūs varētu interesēt


guest

0 Comments
jaunākie
vecākie populārākie