Pasaules okeānu virsmas vidējā temperatūra ārpus polārajiem reģioniem šā gada jūlijā bijusi augstākā, kāda šajā mēnesī jebkad reģistrēta, atsaucoties uz Eiropas Savienības klimata pārmaiņu uzraudzības dienesta “Copernicus” datiem, vēsta britu izdevums “The Guardian”.
Okeānu virsmas vidējā temperatūra teritorijā starp 60 grādiem dienvidu un 60 grādiem ziemeļu platuma jūlijā sasniedza 20,96 grādus pēc Celsija. Līdzšinējais jūlija rekords bija fiksēts 2023. gadā, kad vidējā temperatūra sasniedza 20,89 grādus, liecina “Copernicus” Klimata pārmaiņu dienesta dati.
Īpaši augsta ūdens temperatūra novērota lielā daļā Klusā okeāna tropiskās zonas. To daļēji veicinājusi “El Niño” parādības attīstība, un meteorologi prognozē, ka turpmākajos mēnešos tā varētu kļūt vēl izteiktāka.
Rekordaugsta jūras virsmas temperatūra jūlijā reģistrēta arī Eiropas Atlantijas okeāna piekrastē un Vidusjūras rietumu daļā. Šajos reģionos izveidojušies plaši un vietām ļoti spēcīgi jūras karstuma viļņi, kas apdraud jūras ekosistēmas un var ietekmēt piekrastes iedzīvotājus un saimniecisko darbību.
“Copernicus” dati liecina, ka arī globālā gaisa temperatūra saglabājusies ārkārtīgi augsta. 2026. gada jūlijs kopā ar 2024. gada jūliju atzīts par otro siltāko novērojumu vēsturē, atpaliekot tikai no 2023. gada rekorda. Vidējā gaisa temperatūra pasaulē sasniedza 16,90 grādus – par 0,67 grādiem vairāk nekā 1991.–2020. gada jūlija vidējais rādītājs un par 1,47 grādiem vairāk nekā pirmsindustriālā laikmeta vidējā temperatūra.
Rietumeiropā rekordkarsts vasaras sākums
Rietumeiropa piedzīvojusi karstāko jūnija un jūlija periodu kopš novērojumu sākuma. Vidējā temperatūra šajā reģionā divos pirmajos vasaras mēnešos sasniedza 21,62 grādus – par 2,79 grādiem pārsniedzot klimatisko normu.
Karstums īpaši skāra Franciju, Spāniju, Angliju un Īriju, savukārt Austrumeiropā un Skandināvijā temperatūra daudzviet bija zemāka par vidējo. Tādēļ Eiropā kopumā jūlijs ierindojās tikai 11. vietā starp siltākajiem jūlijiem.
Ilgstošie augsta atmosfēras spiediena apgabali aizturējuši karsto gaisu virs Rietumeiropas, vienlaikus pastiprinot sausumu. Izžūstot augsnei, samazinās tās spēja dabiski atdzesēt apkārtējo vidi, un karstums kļūst vēl intensīvāks.
Francijā, Spānijā, daļā Vācijas un Apvienotās Karalistes jūlijā reģistrēts ārkārtīgi mazs nokrišņu daudzums un zems augsnes mitrums. Sēnas, Reinas un Donavas caurplūdums vietām bijis ļoti zems, radot problēmas ūdensapgādei, lauksaimniecībai, kuģošanai un elektroenerģijas ražošanai.
Karstie un sausie laikapstākļi veicinājuši arī plašus savvaļas ugunsgrēkus. Kopš gada sākuma Eiropas Savienībā izdegusi aptuveni pusmiljonu hektāru liela teritorija, raksta “The Guardian”.
Zinātnieki brīdina, ka klimata pārmaiņas rada arvien labvēlīgākus apstākļus lieliem un intensīviem ugunsgrēkiem, turklāt ugunsbīstamības sezona izplatās arvien tālāk uz Eiropas ziemeļiem.
Avoti: “The Guardian”, “Copernicus”
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!