PĒTERIS APINIS
Amerikas Sirds asociācija savās jaunajās vadlīnijās uzsvērusi kafijas ietekmi, kā arī dažādas nianses – sākot no pagatavošanas veida līdz ikdienas patēriņam un kafijas patērētāja veselības stāvoklim.
Gadiem ilgi ārsti visā pasaulē pacientiem ar sirds slimībām ieteica atteikties no kafijas. Tagad Amerikas Sirds asociācija pauž pretēju viedokli – paziņojumā tiek teikts, ka lielākā daļa pieaugušo var droši dzert kafiju līdz pat piecām kafijas tasēm dienā – un šī kafija var būt veselību aizsargājošs faktors. Šis ziņojums balstās uz jaunāko pētījumu pārskatu, un sasaista mērenu kafijas lietošanu ar zemāku risku saslimt ar augstu asinsspiedienu, koronāro artēriju slimību, insultu, sirds mazspēju, priekškambaru fibrilāciju (neregulāru sirdsdarbību) un 2. tipa diabētu.
Šo rindu autoram, kurš jaunību pavadījis dežurējot reanimācijas nodaļā, veicot atsāpināšanu vai anestēziju operācijas zālē vai traucoties ar neatliekamās palīdzības mašīnām palīgā pacientiem, ļoti lielu devu kafijas dzeršana ir palikusi kā atlieka no trauksmainās jaunības. Vēl šobaltdien, tiekoties ar saviem kolēģiem – vienaudžiem, viegli pieveicam vairākas kafijas krūzes īsas sarunas laikā.
Un šajā sarunā ar prieku secinām, ka pēdējās desmitgades laikā arī zinātniskie pierādījumi ir pakāpeniski atkāpušies no vecā uzskata, ka kafija ir kaitīga sirdij. Man šķiet, ka senākajos pētījumos, kuros asinsspiediena un aritmijas problēmās tika vainota kafija, netika ņemti vērā citi faktori – mazkustība vai smēķēšana, kas pētījumu rezultātus izkropļoja.
Tad kādi bija galvenie secinājumi, ko es un mani kolēģi izlasīja Amerikas Sirds asociācijas ieteikumos? Pirmais – līdz piecām tasēm kafijas dienā ir drošas lielākajai daļai pieaugušo (amerikāņi skaidro, ka tasīte šajā aprēķinā atbilst 8 uncēm. 1 ASV šķidruma unce nozīmē 29,6 mililitrus, tātad 8 unču tasīte ir itin liela – 236 ml, litru kafijas var sasniegt ar četrām amerikāņu krūzītēm. Interesanti, ka amerikāņi labprāt lieto kafijas krūzi “mug”, kas ir liela – 16 unces).
Otrais secinājums – filtrēta kafija, tostarp pilienu veidā gatavota vai gatavota lejot caur filtru, ir labvēlīgāka holesterīna līmenim nekā kafija, kas gatavota ar nefiltrētām pagatavošanas metodēm, piemēram, pagatavota ar franču presi (parasti – cilindriska glāze no karstumizturīga stikla ar vāku un virzuļa mehānismu, kura galā atrodas smalks metāla sietiņš) vai turku kafija.
Amerikāņi domā, ka labāka ir melna kafija, jo cukurs, krējums un aromatizētie sīrupi neitralizē daļu no kafijas labvēlīgās ietekmes.
Kaut enerģijas dzērieni satur to pašu kofeīnu, tie nav salīdzināmi ar kafiju, jo var paaugstināt asinsspiedienu, bez tam par enerģijas dzērienu lietošanu nekādu normālu pētījumu nav. Lielākā daļa atklājumu šajā paziņojumā ir novērojumu rakstura, kas nozīmē, ka tie liecina par spēcīgu saistību, taču nepierāda, ka kafija ir šo labvēlīgo efektu cēlonis. Jaunā paziņojuma visnoderīgākā sadaļa ir tā niansētība. Tā vietā, lai kafiju uzskatītu vienkārši par labu vai sliktu, paziņojumā tiek atzīts, ka kafijas ietekme ir atkarīga no patērētā daudzuma, pagatavošanas veida un konkrētā indivīda.
Kafija maina zarnu mikrobiomu – pat bezkofeīna kafija
Tas bija iemesls pašķirstīt tās publikācijas, uz kurām amerikāņu kardiologi (un viņu asociācijas līderi ir tādi paši padzīvojuši vecāka gadagājuma kafijas dzērāji kā šo rindu autors) bija balstījuši savus modernos pieņēmumus. Tur arī atradu Īrijā nesen veiktu pētījumu, kas liecina, ka kafija pārveido zarnu mikrobiomu tādā veidā, ka ietekmē garastāvokli, kognitīvās spējas un iekaisuma procesus. Cilvēkiem, kas dzer kafiju ikdienā, zarnu mikrobioms atšķiras no cilvēkiem, kas kafiju nedzer. Kas man nav saprotams – līdzīgas izmaiņas piedzīvo to ļaužu mikrobioms, kas cer bezkofeīna kafiju. Šo rindu autoram vēl nav ienācis prātā dzert bezkofeīna kafiju.
Pētījuma laikā pētnieki bija vērojuši pacientu kognitīvās spējas, garastāvokli, stresa līmeni, miegu, iekaisumu un zarnu mikrobioma sastāvu.
Kafijas dzērējiem palielinājās noteiktu baktēriju skaits, tostarp Cryptobacterium curtum un Eggerthella, kuras abas ir iesaistītas gremošanas procesos, piemēram, gremojot taukus kopā ar žultsskābēm.
Pētnieki konstatēja, ka regulāriem kafijas dzērājiem ir paaugstināts vairāku ar kafiju saistītu metabolītu līmenis, tostarp paraksantīna līmenis, kam ir neiroprotektīva un antioksidanta iedarbība, kā arī teofilīna līmenis, kas ir savienojums, kas saistīts ar pretiekaisuma iedarbību un mazāku Parkinsona slimības risku. Daži no pētījumā identificētajiem, ar kafiju saistītajiem metabolītiem tika novēroti kopā ar noteiktām zarnu baktērijām un kognitīvajiem modeļiem, liecinot, ka kafija var ietekmēt smadzenes caur mehānismiem , kas saistīti ar mikrobiomu: kafija maina zarnu mikroorganismus, un zarnu mikroorganismi ražo savienojumus, kas saistīti ar garastāvokli un kognitīvajām funkcijām.
Jau sen ir zināms, ka kofeīns veicina modrību, bloķējot adenozīnu – smadzeņu ķīmisko vielu, kas uzkrājas visas dienas garumā un izraisa miegainību. Adenozīna bloķēšana netieši pastiprina arī garastāvokļa neirotransmiteru – dopamīna un serotonīna, aktivitāti.
Interesanti, ka viens no pētījuma galvenajiem secinājumiem bija tas, ka vairāki ar zarnu mikrofloru saistīti rādītāji mainījās līdzīgi gan kofeīna saturošajā, gan bezkofeīna kafijas dzērāju grupā, liecinot, ka daļa no kafijas bioloģiskās ietekmes var būt saistīta ar citiem savienojumiem, nevis kofeīnu.
Kofeīna saturošā un bezkofeīna kafija radīja gan atšķirīgas, gan pārklājošas ietekmes – un bezkofeīna kafija uzrādīja pārsteidzoši labus rezultātus.
Kafija ar kofeīnu bija saistīta ar zemāku kortizola līmeni no rīta – hormonu, kas piedalās organisma pamošanās reakcijā, – un tās ietekme uz modrību, uzmanību un uzbudināmību bija atbilstoša labi dokumentētajai kofeīna ietekmei uz smadzenēm. No otras puses, dalībnieki, kuri dzēra bezkofeīna kafiju, uzrādīja uzlabojumus miega kvalitātē, fiziskajā aktivitātē un mācīšanās sniegumā. Abās grupās tika novērots zemāks stresa, depresijas un iekaisuma līmenis.
Pētījums pierādīja, ka bezkofeīna kafija var pozitīvi ietekmēt arī mācīšanos un atmiņu, kas ar lielāko varbūtību ir saistīts ar kafijas polifenoliem. Kafija satur simtiem bioloģiski aktīvu savienojumu papildus kofeīnam, tostarp polifenolus un fenolskābes. Šiem augu izcelsmes savienojumiem piemīt antioksidantu un pretiekaisuma īpašības, un tiek uzskatīts, ka tie veicina daudzas kafijas veselības priekšrocības. Daži no tiem ir arī gauži iekārojama barība labvēlīgajai zarnu mikroflorai.
Būtiski – kā pagatavot kafiju
Viens no būtiskākajiem faktoriem, kas nosaka – vai kafija jums ir labvēlīga, ir tas, kā tā tiek pagatavota – un vai tā tiek filtrēta. Kafijas pupiņās ir eļļaini, taukos šķīstoši savienojumi, ko sauc par diterpēniem, un ir zināms, ka tie paaugstina slikto ZBL holesterīnu asinīs. Papīra filtrs gandrīz visus diterpēnus noņem, tāpēc pilienu kafija un filtrēta kafija tiek uzskatīta par labākajām izvēlēm.
Savukārt nefiltrētas pagatavošanas metodes, piemēram, skandināvu vārītā kafija, turku vai grieķu kafija, kā arī franču prese, ļauj diterpēniem nonākt tieši tasītē.
Nedaudz pārsteidzoši, bet šķīstošajā kafijā ir zems diterpēnu līmenis, tādējādi padarot to par labu izvēli cilvēkiem, kuri raizējas par savu holesterīna līmeni.
Kofeīna veids ir svarīgs
Kofeīns ir sastopams daudzās formās, daudzos šķidrumos un ēdmaņās – sākot no kafijas, gāzētajiem dzērieniem un enerģijas dzērieniem līdz kūkām un sporta uzturam.
Enerģijas dzērieni veselīgiem pieaugušajiem ievērojami paaugstina gan sistolisko, gan diastolisko asinsspiedienu. Savukārt zaļo kafijas pupiņu ekstrakts var pazemināt abus asinsspiediena rādītājus, īpaši cilvēkiem ar paaugstinātu sākotnējo līmeni, uzsverot, ka kofeīns nav vienkārša viela ar vienveidīgu iedarbību.
Kafijošanai nav vienas universālas rekomendācijas, kas derētu visiem. Ģenētika, veselības stāvoklis, medikamenti un individuālā jutība ietekmē cilvēka reakciju uz kofeīnu.
Viens no Amerikas Sirds asociācijas paziņojuma skaidri izklāstītajiem secinājumiem bija tas, ka kafija samazina 2. tipa diabēta risku. Jāatzīmē, ka šis labvēlīgais efekts ir novērots gan parastajā, gan bezkofeīna kafijā. Tas drīzāk ir saistīts ar to, ka kafija satur simtiem dabīgu augu savienojumu, tostarp antioksidantus, kas palīdz aizsargāt šūnas no bojājumiem, vienlaikus atbalstot veselīgus asinsvadus, samazinot iekaisumu un palīdzot organismam efektīvāk izmantot insulīnu.
Paradoksāli ir pētījumu rezultāti par kafijas ietekmi uz asinsspiedienu. Pētījumi norāda, ka dzerot vairāk par trijām tasēm kafijas dienā, samazinās asinsspiediena risks. Jādomā, ka šis fakts saistās ar to, ka cilvēkiem, kuri regulāri dzer kafiju, izveidojas ievērojama tolerance pret pirmās tasītes īslaicīgo asinsspiediena kāpumu.
Cik uzticami ir pētījumi, kas mums rekomendē dzert kafiju?
Amerikas Sirds asociācijas paziņojumā ir skaidri norādīts, ka lielākā daļa atklājumu ir iegūti novērojumos un nevar pierādīt to cēloņsakarību. Novērojumu pētījumos pētnieki novēro to, kas notiek dabiskā veidā, neizmantojot ārstēšanu un nemainot novēroto personu uzvedību. Man nereti šādi pētījumi rada šaubas par to lietderību. Teiksim tā – novērojumu pētījumi ir jāinterpretē uzmanīgi, taču mēs nedrīkstam tos noraidīt.
Ko no visa šī stāsta būtu jāsaprot maniem lasītājiem? Vienkārši – ja nu kādam tīk dzert parastu, filtrētu kafiju un tā neizraisa simptomus, nav iemesla pārtraukt tās lietošanu – un tad kafija var kļūt par daļu no sirdij veselīga dzīvesveida. ASV Sirds asociācija saka, mērens vai vēlams kafijas patēriņš ir līdz 400 miligramiem kofeīna dienā jeb trīs līdz piecas 8 unču tases kafijas.
Uz kafiju nevajadzētu paļauties, ka tā atrisinās sirds problēmas. Vislielāko labumu joprojām sirdij sniedz veselīgs dzīvesveids, kas ietver veselīga svara uzturēšanu, veselīgu uzturu, labu miegu, nesmēķēšanu (arī neatrašanos cita – smēķējoša cilvēka klātbūtnē), kā arī regulāru asinsspiediena un holesterīna līmeņa kontroli.
Tagad kafiju var baudīt ar mazāku vainas sajūtu un ar izpratni, ka viens no vienkāršākajiem dzīves priekiem var veicināt arī ilgtermiņa veselību.
Šo rindu autoram, kuram pašam laiku pa laikam ir priekškambaru fibrilācija, ASV kardiologu ziņojums ļauj ar pilnīgu sirdsmieru augu darba dienu dzert kafiju. Tomēr autoram pierādījumi nešķiet pietiekami, lai ieteiktu sākt kofeīna lietošanu tiem, kurus līdz šim kafija nav saistījusi vai arī – lai ieteiktu ikvienam palielināt kofeīna patēriņu.
Vēl par šo tēmu:
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.