Pāriet uz saturu

Interneta žurnāls

Karš

The Economist: Eiropa pamazām mostas no ilūzijas par mūžīgu Amerikas klātbūtni NATO

Eiropas politiskajās aprindās valda arvien skaidrāka atskārsme: ilggadējā pārliecība par Amerikas klātbūtni NATO vairs nav pašsaprotama. The Economist publicējis rakstu “Eiropas sabiedrotie zaudē cerības noturēt Ameriku NATO”, kurā analizē, kāpēc Eiropas sabiedrotie arvien biežāk apšauba ASV uzticamību un kā tas maina kontinenta drošības domāšanu.

Rakstā uzsvērts, ka šaubas nav radušās tukšā vietā. ASV politiskā vide kļuvusi neprognozējama, un diskusijas par NATO finansējumu vai atbalstu Ukrainai bieži vien tiek izmantotas iekšpolitiskās cīņās. Eiropas līderi redz, ka Vašingtonas prioritātes var mainīties strauji un bez brīdinājuma, un tas liek pārskatīt līdzšinējo drošības balansu.

Vienlaikus Eiropa apzinās, ka pati vēl nav gatava aizpildīt šo potenciālo plaisu. Lai gan aizsardzības budžeti aug, militārā rūpniecība joprojām nespēj nodrošināt pietiekamu bruņojuma apjomu, bet valstu bruņotie spēki ir fragmentēti un atšķirīgi aprīkoti. Tas rada situāciju, kurā Eiropa saprot nepieciešamību kļūt spēcīgākai, bet vēl tikai sāk šo ceļu.

Politiskā vienotība ir vēl viens izaicinājums. Austrumeiropas valstis, kuras visvairāk jūt Krievijas draudu, uzskata ASV par neaizstājamu partneri. Savukārt Rietumeiropā arvien biežāk izskan aicinājumi veidot “Eiropas stratēģisko autonomiju”, kas ļautu kontinentam rīkoties neatkarīgāk. Šī plaisa apgrūtina kopīgu lēmumu pieņemšanu un kavē spēju ātri reaģēt uz drošības izaicinājumiem.

The Economist norāda, ka Ukrainas kara iznākums būs izšķirošs. Ja ASV atbalsts mazināsies, Eiropai nāksies uzņemties daudz lielāku slogu – gan finansiāli, gan militāri. Tas varētu kļūt par pagrieziena punktu, kas piespiež Eiropu beidzot rīkoties vienoti un mērķtiecīgi.

Kopumā raksts iezīmē Eiropu, kas pamazām mostas no ilūzijas par mūžīgu Amerikas klātbūtni. Kontinents sāk saprast, ka drošība nākotnē būs jānodrošina daudz lielākā mērā pašiem — un šī atskārsme var kļūt par spēcīgāko impulsu Eiropas aizsardzības transformācijai pēdējo desmitgažu laikā.

Avots: European allies are losing hope of keeping America in NATO

Tēmas

Dalies ar rakstu

Vēl par tēmu

Skatīt vairāk

Lasītākie raksti

Skatīt vairāk

Komentāri (5)

5 komentāri
Kārtot
Jaunākie
Vecākie Visvairāk balsu
tizlais
7 mēn. atpakaļ

Kad tas plānprātiņš pazudīs, attiecības ar ASV būs atkal normālas.

turlais
7 mēn. atpakaļ

“Fucking crazy bastards” – tā viņš teica par Irānas leģitīmi ievēlētajiem vadītājiem. A mūsējais tā varētu pateikt?

Jefiņš
7 mēn. atpakaļ

Trampulis būs Ameriku tik melnu pārkrāsojis, ka drīz ar to negribēs runāt darot kaut ko nopietnāku par brokastu kafijas vārīšanu.

BļedNaHujs
7 mēn. atpakaļ

A kam to perdelāciju vaig?
Viņi iedeva Ukrainai tās raķetes? Nē.
Iedeva lidmašīnas? NĒ!
Uzsāka pseido karu ar Irānu? JĀ!
Sankcijas sapisa? JĀ!
Takš dirst viņi gājuši, ar visu NATO!

Cirvis
7 mēn. atpakaļ
Atbilde uz  BļedNaHujs

Eiropas lielāko karu arī organizēja un finansēja ASV ar Lielbritāniju, ne Vācija, ne Francija ne pārējās Eiropas valstis. Izmantoja to ka Ukrainā viss ir pērkams, ārzemju aģenti, ārzemju nauda, un pērkamas ukraiņu rokas izdarīja visu lai Krievija iebruktu. Ir 2 Amerikas, viena ir demokrātu, kurai pretinieks ir Krievija, otra ir republikāņu Amerika kuri kad ir pie varas vienmēŗ sākas kāds karš Tuvajos Austrumos. Ja Ukrainis ar Krievu izbeigs karu kamēr valda republikāņi un nākošajās vēlēšanās ASV ievēlēs demokrātus, ir risks ka mēs varam būt nākošie. Mums šajās vēlēšanās vajadzētu tādu valdību kā Ungāriem, pragmatisku, kura aizsargā savas nacionālās intereses, nevis… Lasīt vairāk

Dalīties ar rakstu