Ukrainas dronu komandieris nosauc piecus soļus, kas Baltijas valstīm jāīsteno vēl pirms iespējamā Krievijas uzbrukuma

Baltijas valstīm jau tagad jāveido vairākus kilometrus plata dronu aizsardzības zona gar Krievijas robežu, jāierīko optiskās šķiedras sakaru tīkls un jāizveido specializētas bezpilota sistēmu vienības, uzskata Ukrainas Bezpilota sistēmu spēku komandieris Roberts Brovdi ar segvārdu “Maģārs” 21. jūlijā publicētā intervijā žurnālistam Kaolanam Robertsonam (Caolan Robertson).

Sarunā ar Robertsonu Ukrainas dronu spēku komandieris vērsās pie NATO un Eiropas valstu aizsardzības plānotājiem, brīdinot, ka Rietumiem ļoti strauji jāpielāgojas karam, kurā izšķiroša loma ir nevis atsevišķām dārgām ieroču sistēmām, bet tūkstošiem salīdzinoši lētu bezpilota lidaparātu.

Divus līdz piecus kilometrus plata dronu zona

Par pirmo un steidzamāko uzdevumu Brovdi uzskata divus līdz piecus kilometrus platas aizsardzības zonas izveidi gar robežu ar Krieviju.

Šajā joslā būtu jāizvieto blīvs izlūkošanas un trieciena dronu tīkls, kas ļautu nekavējoties konstatēt un apturēt pretinieka vienību pārvietošanos. Brovdi vērtējumā šāds attālums ir piemērots nepārtrauktas bezpilota aizsardzības sistēmas izveidei.

Teritorija būtu jāsagatavo laikus – jāattīra atsevišķi apvidi no veģetācijas, jāuzlabo redzamība un vajadzības gadījumā jāpārveido reljefs. Tas ļautu droniem un sensoriem laikus pamanīt pretinieka pārvietošanos, savukārt aizsardzības spēkiem – izveidot zonu, kurā iebrucēja virzība kļūtu ārkārtīgi sarežģīta.

Optiskās šķiedras tīkls līdz dronu palaišanas vietām

Otrais Brovdi priekšlikums ir plaša optiskās šķiedras sakaru tīkla izveide. Tam būtu jāsavieno dronu palaišanas punkti pie robežas ar aizsargātiem komandpunktiem valsts iekšienē.

Šāda sistēma ļautu operatoriem neatrasties tiešā frontes tuvumā. Viens pilots no attālināta komandpunkta varētu vadīt piecus, desmit vai pat 15 dažādās vietās izvietotus lidaparātus.

Fizisks optiskās šķiedras savienojums būtu arī daudz noturīgāks pret elektroniskās karadarbības līdzekļiem, ar kuriem pretinieks varētu traucēt radiosakarus un satelītu navigāciju.

Īpaša pretgaisa aizsardzība pret droniem

Trešais solis, pēc Brovdi domām, ir mobilas un slāņveidīgas pretdronu aizsardzības izveide. Tai jāspēj cīnīties gan ar maziem FPV droniem un izlūkošanas lidaparātiem, gan ar lielākiem trieciendroniem, tostarp Krievijas izmantotajiem “Shahed”.

Ukrainas komandieris brīdina, ka Krievija nākotnē varētu vienlaikus izmantot nevis dažus simtus, bet pat tūkstošiem trieciendronu. Šādā situācijā paļauties tikai uz tradicionālajām pretgaisa aizsardzības raķetēm nebūtu iespējams.

Notriekt desmitiem tūkstošu dolāru vērtu dronu ar vairākus miljonus dolāru vērtu raķeti ilgtermiņā būtu ekonomiski neizturami. Tādēļ nepieciešami lētāki pārtvērējdroni, mobilas uguns grupas, elektroniskās cīņas līdzekļi, radari un akustiskie sensori.

“Ja Putins šodien nosūta 300 ‘Shahed’, pēc gada viņš sūtīs tūkstoti dienā,” brīdina Brovdi. Valsts, kura vairākas dienas pēc kārtas sastaptos ar tūkstoš dronu uzbrukumiem, bez iepriekš sagatavotas aizsardzības sistēmas varētu tikt salauzta.

Vismaz 300 specializētu dronu apkalpju

Ceturtais priekšlikums paredz katrā valstī izveidot pilnvērtīgu bezpilota sistēmu brigādi ar vismaz 300 apkalpēm. Brovdi aicina valstis veidot atsevišķas, specializētas bezpilota sistēmu brigādes.

Šādai vienībai būtu jāspēj veikt visu bezpilota operāciju spektru – robežas patrulēšanu, taktisko un dziļo izlūkošanu, FPV triecienus, nakts bumbvedēju dronu operācijas, attālinātu mīnēšanu, loģistikas uzdevumus un munīcijas piegādi.

Brovdi vērtējumā viena šāda brigāde varētu nodrošināt bezpilota sistēmu atbalstu aptuveni 100 kilometru platā frontes posmā.

Spēja dot triecienus pretinieka aizmugurē

Piektais solis ir tālās darbības triecienu spēju attīstīšana. Brovdi rosina nekavējoties sagatavot vismaz 30-50 specializētas apkalpes, kuras spētu uzbrukt stratēģiski nozīmīgiem mērķiem tālu pretinieka teritorijā.

Šādas spējas nepieciešamas ne tikai pretinieka karaspēka apturēšanai pie robežas. Tās ļautu iznīcināt komandpunktus, lidlaukus, munīcijas noliktavas, loģistikas mezglus, degvielas krājumus un dronu palaišanas vietas vēl pirms to izmantošanas uzbrukumā.

Tādējādi Baltijas valstīm būtu jāveido ne tikai aizsardzības “vairogs”, bet arī pietiekami spēcīgs atturēšanas instruments.

Daļu no Brovdi ieteiktā Latvija jau īsteno

Latvija kopā ar Lietuvu un Igauniju jau veido Baltijas aizsardzības līniju, kas paredz nocietinājumus, pretmobilitātes šķēršļus, ieroču un materiālu noliktavas un iepriekš sagatavotas aizsardzības pozīcijas gar NATO austrumu robežu.

Latvijas Aizsardzības ministrija 2026. gadā austrumu robežas militārajai stiprināšanai paredzējusi 55 miljonus eiro. Bezpilota lidaparātu spēju attīstībai valsts budžetā un Eiropas finansējumā plānoti 50 miljoni eiro, bet vēl 50 miljoni – Latvijas vadītajai starptautiskajai Dronu koalīcijai. Savukārt pretgaisa aizsardzības stiprināšanai paredzēti vairāk nekā 200 miljoni eiro.

Latvijā darbojas arī Autonomo sistēmu kompetences centrs, kura pārziņā ir gaisa, sauszemes un jūras dronu, kā arī pretdronu risinājumu ieviešana un testēšana. Nacionālie bruņotie spēki izmēģina pārtvērējdronus, elektroniskās cīņas sistēmas un dažādus bezpilota sauszemes risinājumus.

Baltijas valstu aizsardzības ministri kā prioritātes ir izvirzījuši slāņveida pretgaisa aizsardzību, dronu un pretdronu sistēmas, kā arī akustisko sensoru tīkla attīstību.

Tomēr no publiski pieejamās informācijas nav secināms, ka Latvijā jau būtu ieplānota tieši Brovdi aprakstītā divus līdz piecus kilometrus platā automatizētā dronu aizsardzības zona, ar palaišanas punktiem savienots blīvs optiskās šķiedras tīkls vai atsevišķa 300 apkalpju bezpilota sistēmu brigāde.

Tieši šajā ziņā Ukrainas komandiera priekšlikumi ir ne tikai vispārīgs brīdinājums, bet arī konkrēts saraksts, ar kuru Baltijas valstis varētu salīdzināt savu līdzšinējo aizsardzības plānu.

Avoti:

• Kaolana Robertsona intervija ar Robertu Brovdi “This man is destroying Putin’s empire”;
• The New Voice of Ukraine: Brovdi piecu soļu aizsardzības plāns NATO;
• Militarnyi: Brovdi ieteikumi Eiropas un Baltijas valstu aizsardzībai;
• Ukrainas Bezpilota sistēmu spēki par Brovdi iepriekš sniegto BBC interviju;
• Latvijas Aizsardzības ministrija par “dronu sienas” un pretdronu spēju finansējumu;
• Latvijas Aizsardzības ministrija par 2026. gada aizsardzības budžeta prioritātēm;
• Baltijas aizsardzības ministru kopīgais paziņojums par dronu apdraudējumu

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!