Nacionālo bruņoto spēku (NBS) dienesta pārbaudē par rīcību saistībā ar 7. maija dronu incidentiem Rēzeknē konstatēti atsevišķi trūkumi, tomēr nevienai amatpersonai disciplinārsods nav piemērots un disciplinārlieta nav sākta.
Aizsardzības ministrijā (AM) skaidro, ka pārbaudē analizēti klasificēti NBS dokumenti un standarta operacionālās procedūras. Tādēļ arī pārbaudes noslēguma ziņojums ir klasificēts un sabiedrībai nav pieejams.
Aizsardzības ministrs Raivis Melnis ir iepazinies ar ziņojumu un uzdevis NBS un ministrijas atbildīgajām struktūrvienībām ieviest tajā ietvertos priekšlikumus.
Pārbaudes laikā vērtēta sakaru sistēmu, saziņas kanālu un rīcības algoritmu atbilstība apdraudējuma intensitātei, kā arī iesaistīto iestāžu reaģēšana un savstarpējā komunikācija.
Konstatēto trūkumu novēršanai izstrādāti ieteikumi, kuru mērķis ir pilnveidot rīcības algoritmus, uzlabot informācijas apmaiņu un sadarbību starp dienestiem, kā arī sabiedrības informēšanu par iespējamiem apdraudējumiem gaisa telpā. Plānotos uzlabojumus paredzēts pārbaudīt NBS un citu institūciju rīkotajās mācībās.
Pamatojoties uz pārbaudes rezultātiem, rosināti arī grozījumi normatīvajā regulējumā, kas nosaka dronu incidentos nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas kārtību.
Jau vēstīts, ka 7. maija agrā rītā Latvijas gaisa telpā no Krievijas ielidoja vairāki bezpilota lidaparāti. Divi droni nokrita Rēzeknē, nodarot bojājumus naftas produktu uzglabāšanas objektam.
Sākotnēji AM informēja, ka radari fiksējuši dronu ielidošanu Latvijas gaisa telpā Balvu un Ludzas novados. Divi lidaparāti nogāzās Latvijas teritorijā, bet trešais valsts gaisa telpu vēlāk pameta. Rēzeknes naftas produktu uzglabāšanas objektā tika bojāti četri rezervuāri un izcēlās ugunsgrēks, kuru izdevās ātri likvidēt. Par notikušo tika sākts kriminālprocess.
Pēc sabiedrības un politiķu kritikas toreizējais aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) uzdeva veikt dienesta pārbaudi, lai izvērtētu atbildīgo dienestu reaģēšanu. Vēlāk dronu incidenti Sprūdam maksāja ministra amatu, bet drīz pēc tam krita arī Evikas Siliņas (JV) valdība.
Avoti: NBS, Aizsardzības ministrija, LETA
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Kad reiz armija beigs runāt un ieviesīs tiešām ko šai jomā – tas ir noslēpums visiem. Te ir divi varianti, vai nu nedara jo pilnīgi nemāk un visi kaut cik domājošie ir aigājuši no armijas, vai to nedara speciāli un tiek likti visādi springuļi. Kas to zin kurš no tiem šoreiz spēkā?! Bet ir pagājuši 4 gadi kopš dronu karadarbības sākuma un visi saprot kur jāiet, bet mūsu armija ir kur arī bij. Ej nu saproti kurš īstais variants. :)