Bijušais partijas “Vienotība” biroja vadītājs Normunds Orleāns vērsies Rīgas Austrumu prokuratūrā ar sūdzību par Valsts policijas lēmumu kriminālprocesā, kas sākts saistībā ar iespējamu viltota dokumenta izmantošanu tiesā. Orleāns lūdz izvērtēt, vai izmeklēšana netiek nepamatoti vilcināta, kā arī prasa aktīvāku prokurora iesaisti.
Runa ir par kriminālprocesu Nr. 19720131425, kuru Valsts policija sāka 2025. gada 6. februārī pēc Krimināllikuma 275. panta pirmās daļas. Process sākts par iespējamu viltota dokumenta kopijas – amata apraksta – iesniegšanu Rīgas pilsētas tiesā civillietā Nr. C770820124.
Sūdzība adresēta Rīgas Austrumu prokuratūras prokurorei Baibai Adlerei, bet zināšanai nosūtīta arī ģenerālprokuroram Armīnam Meisteram un iekšlietu ministram Jānim Dombravam.
Lēmumu pieņēma nākamajā dienā, paziņoja pēc gandrīz trim nedēļām
Orleāns pārsūdzējis Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Austrumu pārvaldes Kriminālpolicijas biroja 1. nodaļas vecākās inspektores I. Sermuliņas 2026. gada 10. jūlija lēmumu, ar kuru daļēji noraidīti viņa lūgumi.
Sūdzībā uzsvērts, ka policijas lēmums pieņemts jau nākamajā dienā pēc N. Orleāna 9. jūlija iesnieguma saņemšanas, tomēr viņam tas paziņots tikai 28. jūlijā.
Orleāna ieskatā nav saprotams, kādēļ jau pieņemta lēmuma nosūtīšanai bijušas nepieciešamas gandrīz trīs nedēļas. Šis apstāklis viņam radot papildu bažas par kopējo procesa organizāciju un izmeklēšanas efektivitāti.
“Protams, pārsteidzīgi neapgalvoju nevienas personas vainu, bet uzskatu, ka lietā ir pārbaudāmi apstākļi, kuri līdz šim, pēc man pieejamās informācijas, nav pienācīgi pārbaudīti,” norāda Orleāns.
Nav zināms, vai iegūti būtiskākie lietu materiāli
Sūdzībā norādīts, ka jau 2024. gada 3. decembrī Normunds Orleāns vērsies policijā, lūdzot sākt kriminālprocesu par iespējamu dokumenta viltošanu un viltota dokumenta izmantošanu civillietā.
Vienlaikus viņš lūdzis no Rīgas pilsētas tiesas izprasīt civillietas materiālus, tostarp tiesas sēžu audioierakstus un apstrīdēto amata apraksta kopiju. Tāpat Orleāns aicinājis iegūt divu Valsts darba inspekcijas administratīvā pārkāpuma lietu materiālus, jo arī tajās, pēc viņa rīcībā esošās informācijas, izmantots tas pats amata apraksts.
Tagad Orleāns sūdzībā apgalvo, ka no policijas lēmuma nav iespējams saprast, vai šie materiāli vispār ir iegūti un izvērtēti. Tāpat neesot skaidrs, vai policija ir noskaidrojusi dokumenta aprites ķēdi, nopratinājusi tā sagatavošanā, apliecināšanā un iesniegšanā iesaistītās personas vai vērtējusi dokumenta tehniskās ekspertīzes nepieciešamību.
Policija savā lēmumā esot norādījusi, ka kriminālprocess atrodas pirmstiesas izmeklēšanas stadijā un procesa virzītājam ir tiesības izvēlēties izmeklēšanas virzienu un nepieciešamās procesuālās darbības. Orleāns šo pamatojumu uzskata par pārāk vispārīgu un formālu.
Prasa atzīt par cietušo
Orleāns apstrīd arī atteikumu atzīt viņu par cietušo. Viņš norāda, ka konkrētais amata apraksts attiecas tieši uz viņa nodarbinātību politisko partiju apvienībā “Jaunā Vienotība” un esot izmantots pret viņu civillietā un administratīvā pārkāpuma procesos.
Viņaprāt, dokumenta izmantošana skārusi viņa reputāciju, darba tiesiskās intereses un mantiskās intereses, jo bijis nepieciešams veikt papildu juridiskas darbības.
Orleāns uzsver, ka cietušā statusa piešķiršana pirmstiesas izmeklēšanā nenozīmētu kādas personas vainas atzīšanu, bet ļautu viņam pilnvērtīgāk piedalīties procesā, iesniegt lūgumus, saņemt informāciju un pārsūdzēt procesuālos lēmumus vai bezdarbību.
Priekšvēsture: tiesā nevarēja uzrādīt dokumenta oriģinālu
Kriminālprocess izriet no Orleāna darba tiesiskā strīda ar partiju “Vienotība” un politisko partiju apvienību “Jaunā Vienotība”. Civillietā viņš vērsās pret abām organizācijām saistībā ar darba uzteikumu, iespējamu atšķirīgu attieksmi un nelabvēlīgu seku radīšanu, prasot arī 5000 eiro kompensāciju.
2024.gada septembrī LTV ziņoja, ka atbildētāju pārstāve tiesai bija iesniegusi apliecinātu amata apraksta kopiju, taču dokumenta oriģinālu nevarēja uzrādīt. Atbildētāju pārstāve toreiz plašākus komentārus nesniedza, norādot, ka abu pušu argumentus vērtēs tiesa.
Savukārt N.Orleāns vēlāk publiski apgalvoja un arī pašreizējā sūdzībā norāda, ka tiesa pēc oriģināla neuzrādīšanas dokumenta kopiju izslēgusi no pierādījumiem. Pēc viņa iesnieguma policija 2025. gada 6. februārī sāka kriminālprocesu.
Kriminālprocesa sākšana pati par sevi nenozīmē, ka dokumenta viltojums ir pierādīts vai ka kāda persona būtu atzīta par vainīgu.
Lūdz nomainīt procesa virzītāju
Sūdzībā prokurorei izteikti kopumā 17 lūgumi. Normunds Orleāns cita starpā aicina:
- atcelt policijas 2026. gada 10. jūlija lēmumu daļā, kurā viņa lūgumi noraidīti;
- atkārtoti izlemt jautājumu par viņa atzīšanu par cietušo;
- iegūt civillietas un administratīvā pārkāpuma lietu materiālus;
- nopratināt dokumentu sagatavošanā, apliecināšanā un izmantošanā iesaistītās personas;
- izvērtēt dokumentu tehniskās ekspertīzes nepieciešamību;
- pārbaudīt arī citas iespējamās dokumentu viltošanas vai izmantošanas epizodes;
- noteikt konkrētus izmeklēšanas darbību termiņus;
- izvērtēt procesa virzītāja nomaiņu vai lietas nodošanu citai policijas amatpersonai vai struktūrvienībai.
Orleāns lūdz arī izvērtēt, vai kriminālprocesa vadīšana nebūtu jāpārņem prokuroram, ja policija arī turpmāk nenodrošinās, viņa ieskatā, pietiekami mērķtiecīgu un savlaicīgu izmeklēšanu.
Norāda uz noilguma risku
Sūdzības iesniedzējs vērš uzmanību arī uz iespējamu kriminālatbildības noilgumu. Viņš aprēķinājis, ka tad, ja nodarījums saglabās pašreizējo kvalifikāciju pēc Krimināllikuma 275. panta pirmās daļas, pamata epizodes noilgums varētu iestāties 2029. gada augustā.
Vienlaikus Orleāns lūdz pārbaudīt, vai lietas apstākļi nav kvalificējami pēc šā panta otrās daļas, piemēram, ja tiktu konstatēts mantkārīgs nolūks, personu grupas iepriekšēja vienošanās vai būtisks kaitējums. Tie pagaidām ir sūdzības iesniedzēja izteikti pieņēmumi, kas izmeklēšanā vēl būtu jāpierāda.
Bijušais partiju apvienības “Jaunā Vienotība” biroja vadītājs Normunds Orleāns uzskata, ka lietai ir sabiedriska nozīme, jo iespējamais viltojums varētu būt izmantots tiesā un valsts iestādēs, turklāt pārbaudāmie apstākļi saistīti ar politisko partiju apvienību “Jaunā Vienotība”.
Jums varētu interesēt:
Policija ierosinājusi kriminālprocesu par “Vienotības”, iespējams, viltotajiem dokumentiem – Puaro
Normunda Orleāna sūdzība:
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!