Kamēr Latvijas amatpersonas ziņo par tūkstošiem novērstu mēģinājumu nelikumīgi šķērsot robežu ar Baltkrieviju, vairākiem desmitiem migrantu Latvijas robežsargiem neapturētiem izdevies nokļūt pat Igaunijā. Kaimiņvalstis, kuras arvien vairāk izjūt no Latvijas nākošās sekundārās migrācijas sekas, vairs neaprobežojas ar bažu paušanu – gan Igaunija, gan Lietuva nolēmušas sūtīt uz Latviju papildu policistus un robežsargus.
Igaunijas iekšlietu ministrs Igors Taro paziņojis, ka uz Latviju tiks nosūtīti Igaunijas Policijas un robežsardzes pārvaldes darbinieki, lai palīdzētu nostiprināt Eiropas Savienības ārējās robežas sargāšanu. Nosūtāmās vienības lielums pagaidām nav atklāts.
Šāds lēmums pieņemts pēc tam, kad pēdējās dienās Tallinā aizturēti vairāk nekā 30 nelegāļi. Noskaidrots, ka viņi no Baltkrievijas bija nelikumīgi šķērsojuši Latvijas robežu, pēc tam no Latvijas nonākuši Igaunijā. Vairākums plānoja tālāk doties uz Somiju.
Tādējādi robežpārkāpējiem bija izdevies ne vien iekļūt Latvijā, bet arī nepamanītiem šķērsot ievērojamu daļu Baltijas valstu teritorijas.
Igaunijas ministrs: uz robežas ir “sastrēgumstunda”
Taro, kurš pagājušajā nedēļā apmeklēja Latvijas un Baltkrievijas robežu, situāciju raksturojis kā ļoti nopietnu.
“Varētu teikt, ka uz robežas ir sastrēgumstunda. Baltkrievijas režīms apzināti sūta šos migrantus uz mežu, pulcē viņus īpašās nometnēs, sagatavo un dod viņiem dažādus rīkus, lai pārvarētu šķēršļus uz Latvijas ārējās robežas. Situācija ir diezgan sarežģīta,” sacīja Igaunijas iekšlietu ministrs.
Pēc viņa teiktā, robežpārkāpēji tiek apgādāti ar paštaisītām koka kāpnēm, izturīgām virvēm, lielām metāla grieznēm un pat elektroinstrumentiem, ar kuriem iespējams bojāt robežas infrastruktūru.
Taro uzsvēra, ka migrantu virzīšana uz ES robežu ir daļa no plašākas Krievijas un Baltkrievijas īstenotās hibrīdagresijas.
“Tā ir daļa no Krievijas kopējās agresijas taktikas, un Baltkrievija ir tās sabiedrotā. Viens no šīs atbalsta darbības veidiem ir nelikumīgo migrantu sūtīšana uz Eiropas valstīm, kuras palīdz Ukrainai, lai radītu tām papildu problēmas un piespiestu tērēt resursus,” skaidroja ministrs.
Migrantu izmitināšanai nepieciešamas telpas, tulki, drošības dienestu darbinieki un citi speciālisti. Pašlaik lielāko slogu izjūt Latvija, taču sekas arvien vairāk skar arī kaimiņvalstis.
Lietuva palielina savu vienību vairāk nekā divas reizes
Arī Lietuva 29. jūlijā nosūtīja uz Latviju jaunu robežsargu grupu. Tajā ir 20 robežsargi un četri kinologi ar dienesta suņiem.
Iepriekšējā vienībā, kas Latvijā ieradās jūlija vidū, bija deviņi Lietuvas robežsargi, tostarp divi kinologi ar dienesta suņiem. Tādējādi Lietuva savas palīdzības vienības lielumu palielinājusi vairāk nekā divas reizes.
“Mēs turpinām palīdzēt Latvijai un turpināsim to darīt. Šodien no dienesta atgriezās viena Lietuvas robežsargu komanda, un izbraukt plāno jauna grupa – 20 robežsargi ar četriem dienesta suņiem, lai dotu savu ieguldījumu kopīgajos ES ārējās robežas apsardzības pasākumos,” valdības sēdē paziņoja Lietuvas premjerministrs Mindaugs Sinkevičs.
Latvijas iekšlietu ministrs Jānis Dombrava (NA) vizītes laikā Lietuvā bija aicinājis kaimiņvalsti sniegt daudz lielāku palīdzību, norādot, ka Latvija vēlētos sagaidīt pat 100 Lietuvas robežsargu nosūtīšanu.
Lietuvas iekšlietu ministrs Martīns Katelīns gan atzina, ka pašlaik Lietuvai nav iespēju uz Latviju nosūtīt tik daudz amatpersonu. Lietuvas dienestiem pašiem jāapsargā savas valsts ārējā robeža, vienlaikus arvien vairāk resursu jāvelta no Latvijas ieceļojošo migrantu atklāšanai.
No Latvijas nākošā migrācijas plūsma satrauc kaimiņus
Lietuvas amatpersonas jau iepriekš paudušas bažas par straujo migrantu pieaugumu no Latvijas. Šā gada pirmajā pusē Lietuvā aizturēto no Latvijas ieceļojušo migrantu skaits bija aptuveni četras reizes lielāks nekā attiecīgajā periodā pērn.
Viļņa pat apsvērusi iespēju uz laiku atjaunot robežkontroli uz Lietuvas un Latvijas robežas. Lietuvas amatpersonas gan atzinušas, ka tas būtu galējs risinājums, kas prasītu robežsargu pārvietošanu no citiem robežas posmiem un radītu papildu slogu Šengenas zonas iekšienē.
Šogad uz Latvijas un Baltkrievijas robežas no nelikumīgas robežas šķērsošanas atturēti 8905 cilvēki – aptuveni deviņas reizes vairāk nekā uz Lietuvas un Baltkrievijas robežas. Lietuvas robežsargi šogad likuši atgriezties Baltkrievijā 977 migrantiem.
Tomēr Tallinā un Lietuvā aizturēto cilvēku skaits apliecina, ka daļa robežpārkāpēju Latvijas teritorijā tomēr nonāk nepamanīti un spēj turpināt ceļu tālāk uz Eiropu.
Latvija, Lietuva un Polija migrācijas spiedienā vaino Aleksandra Lukašenko režīmu, kas organizēti virza trešo valstu pilsoņus uz ES ārējo robežu. Baltijas valstu amatpersonas notiekošo vērtē nevis kā spontānu migrāciju, bet gan kā mērķtiecīgi organizētu hibrīduzbrukumu, kura nolūks ir pārslogot robežapsardzes, policijas un migrācijas dienestus.
Avoti: ERR, LSM
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Ja mūsējie pat robežu apsargāt nespēj, lai pasauc palīgā poļus, somus vai ungārus.