Krievijas varas aprindās tiek apspriesta iespēja pēc septembrī gaidāmajām Valsts domes vēlēšanām visā valstī ieviest karastāvokli vai atsevišķus tā elementus, vēsta neatkarīgais Krievijas tīmekļa medijs “Vjorstka”, atsaucoties uz avotiem federālajās un reģionālajās pārvaldes institūcijās, parlamentā un Kremlim pietuvinātās aprindās.
Vienlaikus izdevums uzsver, ka pagaidām runa ir par varas gaiteņos apspriestiem scenārijiem un bažām, nevis jau pieņemtu lēmumu.
“Vjorstka” avoti apgalvo, ka stingrāka režīma ieviešanu atbalstot daļa Krievijas spēka struktūru pārstāvju. Viņu ieskatā varai būtu jāatsakās no līdzšinējās pieejas, kurā lielākā sabiedrības daļa tiek pasargāta no tiešas iesaistīšanās karā, un visa valsts jāpārkārto kara vajadzībām.
Par iespējamo ieganstu karastāvokļa ieviešanai varētu kļūt nopietna Krievijas armijas neveiksme frontē vai straujš karavīru vervēšanas tempu kritums.
“Situācija valstī kļūst arvien nopietnāka, un bez ārkārtējiem pasākumiem to, iespējams, vairs nevarēs līdzsvarot,” izdevumam sacījis kādas Valsts domes frakcijas vadībai pietuvināts avots. Tomēr arī viņš pieļāvis, ka prezidenta rīkojums par karastāvokļa ieviešanu varētu nemaz nesekot, jo tas sagrautu Kremļa līdzšinējo modeli – karot, pēc iespējas mazāk iesaistot lielāko sabiedrības daļu.
Ko nozīmētu karastāvokļa ieviešana?
Saskaņā ar Krievijas likumiem karastāvokli visā valstī vai atsevišķās tās teritorijās var ieviest ar prezidenta rīkojumu. Dokuments nekavējoties jānodod apstiprināšanai Federācijas padomei, kurai tas jāizskata 48 stundu laikā. Ja Federācijas padome rīkojumu neapstiprina, tas zaudē spēku. Krievijas likums nenosaka maksimālo karastāvokļa darbības termiņu – to atceļ ar jaunu prezidenta rīkojumu.
Karastāvokļa režīms ļautu varasiestādēm noteikt komandantstundu, ierobežot iedzīvotāju pārvietošanos un izceļošanu no valsts, aizliegt masu pasākumus un streikus, pastiprināt kontroli pār sakariem un plašsaziņas līdzekļiem, kā arī ieviest militāro cenzūru.
Iedzīvotājus varētu piespiedu kārtā iesaistīt ar valsts aizsardzību saistītos darbos, bet privātpersonu un uzņēmumu īpašumu – atsavināt aizsardzības vajadzībām, paredzot kompensāciju. Likums pieļauj arī politisko partiju un sabiedrisko organizāciju darbības apturēšanu, ja varasiestādes to rīcību atzītu par valsts aizsardzību vai drošību apdraudošu. Karastāvokļa teritorijā iespējams ierobežot vai atcelt vēlēšanas, lai gan kopš 2023. gada Krievijas Centrālā vēlēšanu komisija noteiktos apstākļos drīkst atļaut to rīkošanu. Likuma paredzētie ierobežojumi ir ļoti plaši.
Atsevišķi karastāvokļa elementi Krievijā faktiski darbojas jau pašlaik. Par tādas informācijas publicēšanu, kas ir pretrunā Krievijas Aizsardzības ministrijas oficiālajai versijai, žurnālistiem var draudēt kriminālatbildība, savukārt medijiem – darbības aizliegums.
Kopš 2022. gada oktobra Krievija karastāvokli noteikusi savas armijas okupētajās un nelikumīgi anektētajās Doneckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas apgabalu teritorijās.
Tiek apspriesta arī jauna mobilizācija
Paralēli karastāvokļa ieviešanai Krievijas varas aprindās tiekot apspriesta arī jauna mobilizācija. Iepriekš “Vjorstka” un “Važnije istorii” vēstīja, ka par šādu iespēju dzirdējuši astoņi avoti, kas strādā ar Krievijas prezidenta administrāciju, militārajiem komisariātiem un spēka struktūrām. Visi gan uzsvēruši, ka galīgais lēmums nav pieņemts.
Runas par mobilizāciju pastiprinājušās, sarūkot Krievijas armijas spējām piesaistīt jaunus līgumkaravīrus. “Vjorstka” raksta, ka 2026. gada pavasarī jauno līgumkaravīru plūsma būtiski samazinājusies. Atsevišķos reģionos tādēļ palielinātas vienreizējās piemaksas par līguma noslēgšanu un pastiprināta vervēšanas kampaņa.
Kremlim jau ir pieredze nepopulāru lēmumu pieņemšanā tūlīt pēc vēlēšanām. Arī tā dēvēto daļējo mobilizāciju Vladimirs Putins 2022. gada 21. septembrī izsludināja tikai desmit dienas pēc Krievijas vienotās balsošanas dienas.
Pašlaik nav oficiāla Kremļa apstiprinājuma, ka pēc 2026. gada Valsts domes vēlēšanām patiešām tiks ieviests karastāvoklis vai izsludināta jauna mobilizācija. Tādēļ “Vjorstka” avotu ziņotais vērtējams kā iespējamais scenārijs, nevis jau pieņemts Krievijas vadības lēmums.
Avoti: “Vjorstka”, “The Moscow Times”, “Radio Svoboda” , Krievijas Federācijas konstitucionālais likums “Par karastāvokli” , “Meduza”
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!