KATRĪNA IĻJINSKA, Inc.Baltics
Rīgas dome ir iecerējusi uzlabot publiskā apgaismojuma energoefektivitāti. Gaismekļu energoefektivitātes projekta kopējais budžets varētu sasniegt ap 10 miljoniem eiro, tomēr vērienīgā ideja jau no pirmssākumiem sākusies ar nesmukumu – dokumentāciju projektam izstrādājis uzņēmējs, kas ilgstoši strādājis uzņēmumā, kas potenciāli varētu piedalīties un uzvarēt iepirkumā. Vai speciālists ir pametis darbavietu, žurnālistiem pārliecināties nav iespējams, savukārt Rīgas dome tam pievērsties nevēlas.
Ir pazīmes, ka šo jautājumu varētu risināt, tomēr 29. jūnija Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komiteja to neskatīja, jūlijā sēdes nebūs, bet nākamā būs tikai augustā.
Pirms dažiem mēnešiem vairāki Latvijas mediji ziņoja, ka vairākas nozares asociācijas, kas apvieno vairāk nekā 30 uzņēmumus un ekspertus, ar vēstuli bija vērsušās pie Rīgas domes un Iepirkumu uzraudzības biroja, aicinot izvērtēt Rīgas publiskā apgaismojuma ESKO projekta iepirkumu un lemt par tā pārtraukšanu. Tomēr, pirms iegrimt detaļās, jāpaskaidro, kas ir ESKO projekts.
ESKO nav kāds viens īpašs projekts ar abreviatūru. ESKO ir uzņēmējdarbības veids, kas sniedz plašu ar enerģētikas sektoru saistītu pakalpojumu klāstu. ESKO ietvaros uz līguma pamata tiek īstenoti energoefektivitātes, enerģijas piegādes un citi ar enerģijas racionālu izmantošanu saistīti pasākumi dažādās nozarēs (piem., rūpniecībā, lauksaimniecībā, ēkās). Par ESKO var kļūt jebkurš komersants, kurš piedāvā veikt energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus saskaņā ar energoefektivitātes pakalpojuma līgumu. Atšķirīgais no parastiem būvniecības, gaismekļu piegādes u.c. iepirkumiem, ir tieši līgumos, proti, pastāv astoņi īpaši punkti, kas paredz, ka datiem par energoefektivitāti jābūt izmērāmiem “pirms” un “pēc”.
Tas savukārt nozīmē, ka faktiski ikvienā šādā projektā ir jāveic audits gan pirms projekta īstenošanas, gan pēc.
Šobrīd Latvijā, saskaņā ar Enerģētikas un vides aģentūras datiem, darbojas tikai četri ESKO uzņēmumi. Viens no tiem ir uzņēmums SIA RCG Lighthouse, kura (ex-)tehniskais direktors Vilnis Strazds izstrādā tehnisko dokumentāciju Rīgas domes iepirkumam, startējot iepirkumā ar citu, viņam piederošu uzņēmumu Livarts. Tas arī izraisījis neapmierinātību nozarē, jo vedina uz domām par interešu konfliktu.
Proti, lai arī Viļņa Strazda kompetenci apgaismojuma jomā apšaubīt nekādi nevar, jautājumi šajā gadījumā briest par viena cilvēka kapacitāti tikt galā ar projektu, kurā paredzēti 36 000 gaismekļi, veikt esošās situācijas auditu, sagatavot nākamā iepirkuma nolikumu un piedalīties iepirkuma piedāvājumu izvērtēšanā. Tāpat nav saprotams, kādēļ Strazds pēkšņi paslēpis informāciju par darba gaitām no saviem sociālajiem tīkliem.
Šobrīd Strazda LinkedIn profils rāda, ka viņš ir strādājis RCG Lighthouse tikai pusotru gadu – līdz 2020.gadam, un arī tad tikai ārštatā (freelance). Tas ir ne tikai pretrunā ar datiem vēl pirms divām nedēļām, bet arī ar publiski pieejamiem arhīva datiem. Piemēram, portāls Waybackmachine ļauj ielūkoties RCG Lighthouse mājaslapas lhouse.eu izskatā, kur redzams, ka vēl šī gada 22. janvārī Vilnis Strazds bija uzņēmuma tehniskais direktors.
Savukārt pērn vasarā Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā ir atrodama informācija, ka, sniedzot ziņas par sevi, Vilnis Strazds bija norādījis, ka strādā uzņēmumā Lighthouse Esco par tehnisko direktoru.
Ņemot vērā publisko datu maiņu, secināms, ka kāds visticamāk melo. Tomēr žurnālistu resursi nedod iespējas noskaidrot personas darba vietas, jo šādus datus sargā GDPR regula.
Otra lieta, kam iepriekš pievērsa uzmanību asociācijas, ir viena cilvēka kapacitāte. Proti, uzņēmumā Livarts, kas pieder Vilnim Strazdam strādā tikai viens darbinieks, t. i. viņš pats, bet uzņēmuma apgrozījums pērn bija 55 tūkstoši eiro. Tas ir pietiekami mazs uzņēmums, lai raisītu šaubas, vai darba apjoms ir “paceļams”. Šaubu pamatā ir fakts, ka objekti jāapseko dabā, ko nevar izdarīt virtuāli.
Tā Latvijas Eletroenerģētiķu un Energobūvnieku asociācijas Specializētā sertifikācijas centra vadītāja Dr.sc.ing. Kristīna Bērziņa Inc. skaidro, ka mūsdienās projektētāju rīcībā ir plašs digitālo rīku klāsts – Google Street View, GeoRīga, ortofotokartes un citi ģeotelpiskie dati. Tie ievērojami atvieglo darbu un ļauj iepazīt objektu vēl pirms izbraukuma. Tomēr jāuzsver, ka šie rīki nevar pilnībā aizstāt objekta apsekošanu, ja nepieciešams sagatavot kvalitatīvu un tehniski pamatotu ielu apgaismojuma projektu. “Apgaismojuma aprēķinu rezultātu precizitāte ir tieši atkarīga no ievaddatu kvalitātes. Ja sākotnējie dati ir nepilnīgi vai neprecīzi, arī modernākā aprēķinu programma nevar nodrošināt korektu rezultātu,” skaidro Bērziņa. Viņa uzsver, ka, lai arī publiski pieejamie interneta resursi kā, piemēram, Google Street View un citi, ir labi palīglīdzekļi, tiem ir būtiski ierobežojumi: attēli bieži vairākus gadus veci, un kopš to uzņemšanas ielas infrastruktūra var būt būtiski mainījusies – nomainīti gaismekļi, pārbūvēti krustojumi, uzstādīti jauni balsti vai mainīts ceļa profils. Turklāt no attēliem nav iespējams droši noteikt vairākus parametrus, kas nepieciešami kvalitatīvu apgaismojuma aprēķinu veikšanai.
“Piemēram, balsta augstumu nevar novērtēt attālināti. To iespējams novērtēt tikai aptuveni, bet ne precīzi izmērīt. Pat neliela kļūda balsta augstumā var ietekmēt aprēķināto apgaismojuma vienmērību un nepieciešamo gaismas plūsmu. Konsoles garumu un leņķi arī var noteikt tikai apsekojot fiziski, jo agrākos laikos tikušas izmantotas nestandarta konsoles. Attālums starp balstiem un no ielas vai apmales, īpaši vecākām ielām, arī nav vienāds un parasti nesakrīt ar topogrāfijas datiem, tas ietekmēs Dialux aprēķinus. Līdzīga situācija ir ar gaismekļiem. No fotogrāfijas reizēm iespējams atpazīt gaismekļa tipu vai tehnoloģiju, taču nav iespējams droši noteikt gaismekļa vai LED moduļa jaudu, optikas veidu vai citus tehniskos parametrus. Divi vizuāli līdzīgi gaismekļi var būt ar būtiski atšķirīgu elektroenerģijas patēriņu un gaismas plūsmu. Arī koki un apstādījumi nereti aizsedz balstus vai konsoles, īpaši vasarā, kas vēl vairāk samazina attālinātas novērtēšanas precizitāti,” situācijas sarežģītību skaidro Bērziņa. Viņa turpina: “Objekta apsekošana ļauj pārliecināties, ka projektā izmantotie dati atbilst faktiskajai situācijai. Tas ir īpaši svarīgi pilsētās, kur infrastruktūra nepārtraukti mainās.
Praksē viena balsta apsekošana atkarībā no nepieciešamās detalizācijas var aizņemt no aptuveni 5 līdz 15 minūtēm. Šajā laikā tiek novērtēts balsta augstums, konsoles parametri, attālumi starp balstiem, brauktuves ģeometrija, gājēju celiņi, zaļās zonas un citi dati, kas nepieciešami projektēšanai.
Savukārt, ja izmanto tikai digitālos resursus, viena balsta izvērtēšana var aizņemt no dažām līdz vairāk nekā desmit minūtēm. Tomēr, arī ieguldot šo laiku, daļu parametru objektīvi nav iespējams noteikt, un projektētājam jāpieņem pieņēmumi, kas samazina rezultātu ticamību.”
Pēc speciālistes teiktā, ja visi nepieciešamie dati jau ir sagatavoti un pārbaudīti, vienas ielas vai tās posma apgaismojuma aprēķins DIALux vai līdzvērtīgā programmā parasti aizņem no aptuveni vienas līdz vairākām stundām. Sarežģītākiem objektiem, kuros ir dažādas satiksmes zonas, krustojumi vai vairāki ielu profili, aprēķinu izstrāde var prasīt visu darba dienu vai pat ilgāku laiku. “Jāņem vērā, ka pats aprēķins ir tikai viena projekta sastāvdaļa. Nereti lielākais darba apjoms ir tieši ievaddatu iegūšana, pārbaude un precizēšana,” rezumē Bērziņa.
Tad rodas jautājums – kā Vilnis Strazds viens pats plāno apsekot Rīgas ielas, ja viņam piešķirtais līguma izpildes termiņš ir 6 mēneši, bet viena gaismekļa balsta apsekošanai, kā norāda Dr.sc.ing. Kristīna Bērziņa, vajadzīgas vismaz 5 minūtes? Pēc elementāra aprēķina, Vilnim pie stabu apsekošanas būtu jāpavada vismaz 1,5 gadi (5 minūtes x 36 000 stabi /60 = 3000 stundas. Mēnesī vidēji ir 160 darba stundas: 3000/160=18,75 mēneši).
No IUB datiem redzams, ka Strazds ar RCG Lighthouse kopā strādā konkrētās pašvaldībās. Tur, kur strādā viens, tā vai citādi uzvar arī otrs. Tā tas noticis, piemēram, Talsos, arī Tukumā. Droši vien sakritība un trūkst speciālistu.
Piemēram, 2025. gadā uzņēmums Livarts, kura īpašnieks Vilnis Strazds vēl bija RCG Lighthouse darbinieks, veica ārtelpas apgaismojuma auditu Talsu novada pašvaldības vajadzībām.
Jau pēc mēneša Talsu novada pašvaldībā vairākos gaismekļu iepirkumos uzvarēja RCG Lighthouse:
Viens priekšnieks auditē un gatavo dokumentus, otrs – izpilda. Ērti.
Inc. jūlija sākumā nosūtīja jautājumus Rīgas mēram Viesturam Kleinbergam (Progresīvie), aicinot skaidrot, kā šāda iepirkuma organizācija saskan ar pērnā gada solījumu, veidojot koalīciju. Toreiz Kleinbergs teica, ka konkursi būšot godīgi gan iepirkumos, gan uz amatiem. Tāpat jautājumi tika nosūtīti arī Martai Kotello (Progresīvie), kura vada Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komiteju. Neviens no abiem uz jautājumiem neatbildēja.
Šeit jāvērš uzmanība uz to, ka iepriekš līdzīgu projektu īstenoja arī “Latvijas Valsts ceļi”, ko uzraudzīja Satiksmes ministrija Progresīvo vadībā. Publiski pieejamā informācija liecina, ka projektā sasniegtais elektroenerģijas ietaupījums ir aptuveni 40 %, lai gan nozares pārstāvji norādīja, ka līdzīgos LED modernizācijas projektos parasti tiek sasniegts 70–80 % ietaupījums. Tāpat publiski ir izskanējuši jautājumi par iepirkto gaismekļu cenu, norādot, ka tā sasniedz aptuveni seškāršu sadārdzinājumu salīdzinājumā ar identisku modeļu publiski pieejamo mazumtirdzniecības cenu. Vai tā ir sakritība, ka arī šajā LVC iepirkumā uzvarēja RCG Lighthouse?
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!