Ministru prezidents Andris Kulbergs noteicis 30 dienu moratoriju lielajiem un dārgajiem informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) iepirkumiem, lai izvērtētu to lietderību un pārskatītu iepirkumu kārtību.
Premjers pēc Informācijas sabiedrības padomes sēdes žurnālistiem skaidroja, ka moratorijs nenozīmē iepirkumu apturēšanu, bet gan pārbaudes periodu, kura laikā nozare aicināta sniegt priekšlikumus sistēmas pilnveidei. Ierobežojumi neattieksies uz iepirkumiem, kuru vērtība nepārsniedz 142 000 eiro.
Kulbergs norādīja, ka par turpmāko rīcību ar IKT nozares pārstāvjiem plānots lemt pēc mēneša – atkārtotā tikšanās reizē 27. jūlijā. Viņš uzsvēra, ka pēdējo sešu gadu laikā šāda līmeņa sarunas ar nozari nav notikušas, lai gan šajā periodā būtiski pieaugušas investīcijas digitālajos risinājumos un Eiropas Savienības fondu līdzekļu apguve.
Premjers akcentēja, ka gan aizņemtā valsts nauda, gan Eiropas Savienības finansējums jāizmanto maksimāli efektīvi. Pēc viņa domām, ieguldījumiem IKT jomā jāpalielina produktivitāte un jārada taustāms ieguvums gan sabiedrībai, gan uzņēmējiem.
Valdības vadītājs atsaucās arī uz pēdējā laikā publiski izskanējušajām bažām par IKT projektu pārvaldību. Viņš norādīja, ka šā gada pirmajos sešos mēnešos IKT pakalpojumu stundu iepirkumos iztērēti aptuveni 30 miljoni eiro, savukārt pērn šim mērķim novirzīti 50 miljoni eiro. Kulbergs kritizēja praksi iepirkt darba stundas, nevis gatavus risinājumus, norādot, ka šāda pieeja var radīt caurskatāmības un efektivitātes riskus.
Pēc premjera sniegtās informācijas, 2024. un 2025. gadā IKT projektos kopumā iztērēti 452 miljoni eiro, turklāt 38% projektu īstenojuši trīs uzņēmumi. Viņš aicināja izvērtēt konkurences situāciju nozarē un biežāk apsvērt jau tirgū pieejamu tehnoloģisko risinājumu izmantošanu.
Kulbergs arī norādīja, ka valsts pārvaldē vairāk nekā 150 iestādēs strādā 1664 informācijas tehnoloģiju speciālisti, tomēr vienlaikus plaši tiek izmantoti ārpakalpojumi. Sanāksmē nozares pārstāvji apliecinājuši gatavību iesniegt priekšlikumus, kā uzlabot IKT projektu pārvaldību un valsts līdzekļu izmantošanas efektivitāti.
Būtu labi, ja eksperti tiktu ņemti no LU un RTU, jo viņi nav ieinteresēti kā firmu speciālisti, bet ar pat augstāku kvalifikāciju.
Kā tad, īpaši jau RTU, kurš ir bāze un otrās mājas 2-3 “labi situētiem” IT kantoriem.
Ar LU nedaudz labāk, bet arī – vecās saites vēl no SWH laikie nerūs.
Es teicu, ka jāņem RTU cilvēki, kuri nav visādu šmaukļu kā zz dats darbinieki.
RTU ir maukasbērni.
Only Fans.
Šis Ministru Prezidents strādā , atšķirībâ no vēmeklīša !
Jā, darbību cenšas imitēt. Bet laikam esmu no dumjajiem letiņiem – vērtēju pēc padarītā.