Latvijas uzņēmējdarbības vide šogad saņēmusi augstāku novērtējumu nekā pērn, un valsts Centrālās un Austrumeiropas konkurētspējas reitingā pakāpusies par divām vietām – no sestās uz ceturto. To liecina Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kameras (AHK) ikgadējā biedru uzņēmumu aptauja, kas veikta Baltijas valstīs kā daļa no plašāka Centrālās un Austrumeiropas biznesa klimata pētījuma.
Aptaujas rezultāti liecina, ka investoru vērtējumā Latvija saglabā vairākas būtiskas priekšrocības. Uzņēmēji pozitīvi novērtējuši Latvijas dalību Eiropas Savienībā, digitalizācijas attīstību un komunikāciju infrastruktūru.
Vienlaikus uzņēmējdarbības videi joprojām ir arī vājās vietas – kritiskāk vērtēta valsts pārvaldes efektivitāte, ekonomiskās politikas prognozējamība un kvalificēta darbaspēka pieejamība.
AHK vadītājs Baltijā Florians Šrēders norāda, ka investoru skatījumā Baltijas valstu konkurence arvien vairāk pāriet no tradicionālajiem izmaksu faktoriem uz zināšanu ekonomikas elementiem.
“Latvija ir uzlabojusi savu pievilcību investoru acīs, taču tai joprojām ir būtiski mājasdarbi attiecībā uz inovāciju sistēmu. Konkurētspēju Baltijā arvien vairāk noteiks talanti, inovācijas un institucionālā kvalitāte. Valstis, kuras spēs stiprināt šos pamatus, piesaistīs nākotnes investīcijas,” uzsver Šrēders.
Lietuva kļuvusi par līderi Baltijas valstu vidū
Šā gada reitingā par Centrālās un Austrumeiropas uzņēmējdarbības vides līderi kļuvusi Lietuva, apsteidzot līdzšinējo pirmās vietas ieguvēju Igauniju. Igaunija noslīdējusi uz trešo vietu, bet Latvija pakāpusies uz ceturto pozīciju.
Salīdzinot Baltijas valstis, Lietuva vairākos būtiskos rādītājos apsteidz Latviju. Īpaši izceļas publiskās pārvaldes efektivitāte, inovāciju vide, augstākās un profesionālās izglītības kvalitāte, kā arī kvalificēta darbaspēka pieejamība. Savukārt Latvija salīdzinoši labāk novērtēta nodokļu sloga un nodokļu administrēšanas jomās.
Darbaspēks kļūst par konkurētspējas jautājumu
Aptaujas rezultāti rāda, ka uzņēmumu skatījumā ilgtermiņa konkurētspēju arvien mazāk nosaka zemākas izmaksas vai īstermiņa ekonomiskie faktori. To vietā priekšplānā izvirzās kvalificēta darbaspēka pieejamība, izglītības kvalitāte un inovāciju potenciāls.
Uzņēmumi Baltijā aizvien retāk kā galvenos riskus nosauc īstermiņa ekonomiskos satricinājumus. To vietā dominē ilgtermiņa izaicinājumi – nelabvēlīgas demogrāfiskās tendences, speciālistu trūkums un ģeopolitiskā nenoteiktība. Latvijā uzņēmēji pauž bažas arī par valsts budžeta ilgtspēju.
Pēc AHK vērtējuma darbaspēka pieejamība vairs nav tikai personāla vadības jautājums, bet kļuvusi par visas ekonomikas konkurētspējas pamatelementu.
Inovācijas kļūst par galveno investoru vērtējuma kritēriju
Aptauja arī apliecina, ka uzņēmumi valstis arvien biežāk vērtē nevis tikai pēc nodokļu politikas vai darbaspēka izmaksām, bet pēc to spējas radīt inovācijas. Nozīmīgi faktori ir augstākās izglītības kvalitāte, sadarbība starp uzņēmumiem un zinātniskajām institūcijām, kā arī investīcijas pētniecībā un attīstībā.
Šajos rādītājos Lietuva pašlaik ieņem līderpozīcijas Baltijā, savukārt Latvijai lielākās atšķirības no kaimiņvalsts saglabājas izglītības un pētniecības jomā.
Lai gan Latvijas uzņēmējdarbības vide investoru vērtējumā kļuvusi pievilcīgāka un valsts konkurētspējas reitingā ir pakāpusies, aptaujas rezultāti rāda, ka turpmākās izaugsmes priekšnoteikumi būs saistīti nevis ar zemākām izmaksām, bet ar spēju attīstīt inovācijas, uzlabot izglītības kvalitāti un nodrošināt kvalificētu darbaspēku.
Avoti: Vācijas–Baltijas Tirdzniecības kameras (AHK) 2026. gada biedru uzņēmumu aptauja, Centrālās un Austrumeiropas biznesa klimata pētījums
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Cik ilgi vajadzēja atkārtot izglītība ar izpratni vispirms un prasmēm pec tam, lai nonāktu pie tā, kas šodien aktuāls! Tādai IZM tas ir pie kājas un tiek visiem uztiepta skola 2030, kas pamatos nokauj radošuma iespēju.