IT iepirkumi: vairākiem uzņēmumiem EIS un slēgtās procedūrās piešķirti virs 90% pasūtījumu

KATRĪNA IĻJINSKA, Inc.Baltics

“Naudas ir tik daudz kā nekad!” Tā rudenī pirms Covid-19 pandēmijas teica tā laika premjerministrs Krišjānis Kariņš. Nedaudz vēlāk, saskaroties ar pandēmijas sekām, Eiropas Komisija izveidoja tā saucamo Atveseļošanas fondu, kurā Latvijai tika iedalīti teju 2 miljardi eiro. Nauda bija, taču tika ne visiem.  Turpinot rakstu sēriju par iepirkumiem IT jomā, kā arī pēdējā laika nozares skandālu gaismā, Inc. apkopoja datus par to, kuri IT uzņēmumi uzvarējuši visvairāk iepirkumos vai ieguvuši visvairāk pasūtījumus Elektronisko iepirkumu sistēmā (EIS).

Kā jau vēstīts publikācijā , apgūstot Atveseļošanas fonda naudu, kopumā dažādas iestādes ir veikušas aptuveni 400 iepirkumus IT jomā (neskaitot konsultācijas un tehnikas piegādi, bet tikai programmēšanas pakalpojumus), no kuriem vairāk nekā puse jeb 254 pasūtījumi ir veikti caur EIS e-pasūtījumu apakšsistēmas iepirkumiem. Skaita ziņā visvairāk šādi iepirkusi Valsts digitālās attīstības aģentūra (VDAA), taču naudas summu ziņā līderos ir gan VDAA, gan arī IZM un Labklājības ministrija. Savukārt lielākie ieguvēji caur EIS iepirkumiem ir uzņēmumi ZZ Dats (tagad – Dativa), RIX Technologies un DATI Group. Saskaņā ar Inc. rīcībā esošo informāciju, Dati Group piegādātājs bijis arī ZZ Dats (Dativa), taču pie šīs trijotnes vēl atgriezīsimies citos rakstos. 

CFLA atvērtie dati liecina, atklātos konkursos tiek iepirkta mazākā daļa pakalpojumu, kamēr dominē EIS e-pasūtījumu iepirkumi, kā arī dažāda veida procedūras, kur konkurence tiek ierobežota, piemēram, slēgti konkursi vai izņēmumu procedūras. Tā no TOP 20 iepirkumu ieguvējiem sešiem uzņēmumiem atklātos konkursos iegūtie pasūtījumi nesasniedz pat 10%. Tiesa, ne visos gadījumos tas ir pavisam objektīvs rādītājs. Piemēram, uzņēmums EMERGN ir pārsvarā uzvarējis atklātos iepirkumos, tomēr lielākā daļa no tiem ir Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pasūtījumi, un kā izsenis zināms, tad EMERGN sistēmas ir dziļi iesakņojušās EDS, līdz ar to VID var organizēt atklātu konkursu, taču kvalificējas tāpat tikai viens.

Trīs no TOP 20 uzņēmiem vispār nekas nav iegūts atklātās procedūrās. Lai arī summas šiem uzvarētājiem ir mazākas, tās tāpat ir iespaidīgas. Turklāt pirmsšķietami nav arī skaidrs, kādēļ atsevišķos gadījumos pasūtītājam vispār būtu jāizvēlas slēgtas procedūras. Piemēram, organizācija Riga TechGirls ir ieguvusi 500 000 eiro vērtu līgumu ar Valsts administrācijas skolu slēgtā konkursā par mācību pakalpojumiem, t.i., apmācībām. 

Tikmēr uzņēmums SIA “Zen IS”, kurš arī neko no Atveseļošanās fonda nav ieguvis atklātos konkursos, tomēr izstrādā portālu business.gov.lv pēc Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pasūtījuma (LIAA), kas maksā nu jau 865 tūkstošus eiro. Interesanti, ka LIAA, lai arī nepiekrīt, ka būtu sadalījusi kopējo summu mazākās daļās un arī to, ka tas būtu bijis jauns projekts, savā ziņā atzīst, ka procedūra EIS sistēmā ir izvēlēta tāpēc, lai apietu atklātā konkursa procedūru un apgūtu naudu.

Tā, citējot LIAA, 2024.gada 10.februārī šī projekta īstenošanai tika izsludināts atklāts konkurss “Business.gov.lv versijas 2.0 projektējums, dizaina izstrāde un ieviešanas uzraudzība”, kura paredzamā līgumcena bija 317,5 tūkstoši eiro, un kas uz 2024.gada 4.aprīļa Iepirkumu uzraudzības biroja lēmuma Nr. 4-1.2/24-53 pamata 2024.gada 15.aprīlī tika pārtraukts. LIAA gan aizmirsa piebilst, kādēļ tāds lēmums pieņemts. Tomēr IUB portālā publicētais lēmums rāda, ka uzņēmums SIA Corporate Consulting bija iesniedzis Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) sūdzību par to, ka konkursā izvirzītās prasības ir nepamatoti augstas un nesamērīgas. IUB izskatīja sūdzību un atzina to par pamatotu, nolemjot, ka pārsūdzāmie konkursa nolikuma punkti būtu atceļami, bet tā kā pieteikšanās laiks jau ir beidzies, tad arī pats konkurss ir jāpārtrauc. Tomēr, tā vietā, lai izsludinātu jaunu konkursu, LIAA nolēma to nedarīt. 

“Iepirkuma pārtraukšana radīja būtisku projekta īstenošanas  un finanšu neapguves risku. Izvērtējot Projekta īstenošanas alternatīvas, tika ņemts vērā, ka Projekta pamatā ir jau esoši platformas tehnoloģiskie un konceptuālie risinājumi, kā arī nepieciešamība pakāpeniski pilnveidot esošo platformas tvērumu, tostarp attiecīgos datu apstrādes un sistēmu darbības nodrošināšanas risinājumus. Ņemot vērā Projekta ieviešanas grafiku un secīgi precizējamo funkcionalitāti, izstrādes darbi tika organizēti pa posmiem,” Inc. norāda LIAA Starptautiskā mārketinga un komunikācijas nodaļa, piebilstot, ka katrs projekta attīstības posms ir funkcionāli nodalāms un projekta īstenošana posmos ir pamatota vajadzība. 

Savukārt gadījums, kas saistīts ar uzņēmumu “Emy Solutions” ir īpatnējs citā ziņā, kas tomēr lieliski atspoguļo, kā notiek lietas valsts iepirkumu jomā. Tā reiz Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs nolēma integrēt pašvaldību līmenī vienoto kontaktu centra platformu (112) un elektronisko notikumu žurnālu, un no iecerētajiem astoņiem iepirkumiem, tikai divi jau sākotnēji tika ieplānoti kā atklāti (viens no tiem bija informatīvās plāksnes iegāde par 50 eiro). Tā izsludinātajā atklātajā konkursā uzvarēja uzņēmums Corporate Systems par 1,3 miljoniem eiro un tas notika pērnā gada aprīlī. Tikmēr “Emy Solutions” ieguva sistēmas pilnveides pasūtījumu par 618,7 tūkstošiem eiro jau bez konkursa EIS pasūtījumos, kas droši vien neradītu aizdomas, tomēr līdz tam uzņēmums nekādus būtiskus panākumus valsts iepirkumos neuzrādīja. Lursoft informācija liecina, ka “Emy Solutions” pieder cita valsts iepirkuma uzvārētājam – “Meditec”, kas vairāk pazīstams kā iepirkumu uzvarētājs medicīnas jomā ar piegādēm slimnīcām. Tā vien šķiet, ka “Emy Solutions” panākumu atslēga ir tās valdes loceklis Edgars Cīrulis, kurš sācis darbu uzņēmumā kā direktors 2025.gada janvārī, bet līdz tam desmit gadus strādājis trīs darba vietās vadošos amatos: Valsts reģionālās attīstības aģentūras IT departamentā, pēc tam Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīcā kā IT departamenta direktors un vēlāk nepilnus trīs gadus – tieši Valsts digitālās attīstības aģentūrā. Tieši pēc šī talanta piesaistīšanas “Emy Solutions” ieguvis jau trīs pasūtījumus EIS katalogā un par visiem trim atbildīgā ministrija ir VARAM. Pasūtījumi ir bijuši pietiekami lieli, lai nodrošinātu uzņēmumam vietu Atvseļošanas fonda IT pasūtījumu ieguvēju divdesmitniekā. 

Laikam šos trīs gadījumus bijusī premjerministre Evika Siliņa savā ierakstā LinkedIn ir domājusi, rakstīdama, ka “Šodien Latvija Baltijā izceļas ar publisko iepirkumu caurspīdību, ekonomiskās politikas prognozējamību un valsts pārvaldes digitalizāciju.” Vai arī nākamos, kas seko aiz tabulas.

Lielākie AF iepirkumu ieguvēji IT jomā un atklātos konkursos iegūto pasūtījumu īpatsvars (treknrakstā iezīmēti pieci lielākie ieguvēji kopumā):

Summās ir iekļauti iepirkumi / pasūtījumi (pakalpojumu līgumi), kas ir saistīti ar programmatūras izstrādi, sistēmu projektēšanu un papildināšanu, bet nav iekļauti “papīra” darbi – konsultācijas, tehnisko specifikāciju izstrāde, auditi, analīze utml. Šāda pieeja ir izvēlēta, tādēļ, ka pētījuma gaitā plānots analizēt cilvēkstundu cenas IT jomā EDS sistēmā, taču tās nav korekti salīdzināmas ar “papīra” darbiem.

Tikmēr TOP 20 līderiem pēc summām iezīmējas jau iepriekšējā rakstā ieskicētā problemātika – lielāki jaunie projekti tiek sadalīti vairākos mazākos zem miljona un tiek iepirkti bez atklātiem konkursiem. Lūk, daži piemēri:

Piemērs 1. Nacionālā digitālo pakalpojumu koplietošanas centrālā platforma klientcentrētiem un proaktīviem e-pakalpojumiem sabiedrībai (Latvija.lv).

Projekta mērķis ir nodrošināt lietotāju vajadzībām pielāgotu un modernu portālu Latvija.lv kā vienotu pieejas punktu valsts pārvaldē sniegtiem pakalpojumiem, ieviešot mākslīgā intelekta risinājumu, profilētu informāciju un proaktīvus pakalpojumus, attīstot personas datu pārlūkošanas pakalpojumu ar plašāku tajā pieejamo valsts reģistru datu apjomu un lietotājiem pielāgotu funkcionalitāti, izveidot pašapkalpošanās pakalpojumu izstrādes un sniegšanas vidi valsts pārvaldes iestādēm un to pakalpojumu lietotņu izstrādātājiem un integrēt digitālo pakalpojumu koplietošanas platformu ar vienreizes principa tehnisko sistēmu pārrobežu procedūru un datu apliecinājumu apmaiņai Eiropas Savienībā. Atklātā konkursā ir iegādāts tikai viens no lielajiem iepirkumiem par 2 miljoniem eiro no ABC Software, kā arī vēl četri nebūtiski, piemēram, mobilās lietotnes prototipa izstrāde (nevis pati lietotne), eksperta konsultācijas MI jomā, kā arī portāla Latvija.lv lietotāju pētījums.

Piemērs 2. Labklājības nozares un pašvaldību sociālās sfēras platformas “DigiSoc” izstāde un ieviešana.

Tas ir viens no lielākajiem Labklājības ministrijas projektiem, kas maksā kopumā 8,3 miljonus eiro. CFLA dati liecina, ka šajā projektā bija iecerēti 25 iepirkumi un tikai viens no tiem jau sākotnēji iecerēts kā daļēji atklāts konkurss (zemsliekšņa iepirkums par 7 darba vides austiņu iegādi), visi pārējie jau sākotnēji paredzēti EIS sistēmā. Šobrīd no 25 iecerētajiem iepirkumiem šajā projektā ir iepirkti 19, un lai arī četri lielākie līgumi tikuši uzņēmumam “DATI Group”, mazāki, piemēram, par 149,9 tūkstošiem eiro un par 180 tūkstošiem eiro tikuši arī uzņēmumam un saraksta līderim “ZZ Dats”, kā arī “Codex”, kurš šajā projektā veic darbus vismaz par 680 tūkstošiem eiro. Turklāt, nav izslēgts, ka šie paši uzņēmumi veic arī citus darbus kā apakšuzņēmēji tam pašam DATI Group, šādas sadarbības nav retums. Toties ar “DATI Group” ir noslēgti četri līgumi, katrs nedaudz zem viena miljona eiro caur EIS.

Piemērs 3. Izglītību apliecinošo dokumentu reģistrs.

Projekta mērķis ir izstrādāt valsts vienotu izglītību apliecinošo dokumentu reģistru. Projekta mērķa sasniegšanai plānots veikt šādas aktivitātes:  1. Vienota izglītību apliecinošo dokumentu elektroniska reģistra izstrāde, nodrošinot tā pieejamību un samazinot slogu gan dokumentu izsniedzējiem, gan izmantotājiem. Šobrīd nav vienotas vides, kurā visi valsts atzītie pamatizglītību un vidējo izglītību apliecinošie personas dokumenti būtu vienuviet (no visām izglītības iestādēm, kas īsteno pamatizglītības un vispārējās izglītības programmas), nodrošinot dokumentu drošu uzglabāšanu un pieejamību gan absolventiem, gan institūcijām. Lai gan tas ir jauns projekts, tas tiek iepirkts caur EIS, neizsludinot jaunu atklātu konkursu. EIS vidē divus pasūtījumus ieguvusi kompānija RIX Technologies AS par attiecīgi 916,5 tūkstošiem eiro un 949,9 tūkstošiem eiro. Savukārt atklātos konkursos ir nopirkts informatīvais plakāts par 128 eiro, kā arī eksperta konsultācijas par tehniskās specifikācijas izstrādi par 4700 eiro, kur cita starpā uzvarēja skandālos ierautais “AA Projekts”.

Būtiski atzīmēt, ka lielākā daļa projektu, kas iepirkti EIS sistēmā joprojām ir procesā, kamēr to beigas ir šo svētdien, t.i., 31.maijā. Ņemot vērā šauro uzņēmumu loku, kam tikuši šie nozīmīgie pasūtījumi, ir pamatoti izdarīt secinājumus, ka no šiem uzņēmumiem ir iepirkts tik liels cilvēkstundu skaits, cik darbinieku viņiem nemaz nav, līdz ar to īstenot uzņemtās saistības un apgūt uzdāvināto AF naudu, ir problemātiski. Šo mēs vēl pētīsim citās publikācijās.

Šodien, 29.maijā Tiesību aktu portālā (TAP) ir arī iesniegts ES fondu revīzijas iestādes ziņojums Ministru kabinetam par valstiskās nozīmes IT sistēmu iepirkumu uzraudzību un interešu konflikta novēršanu. Tajā cita starpā teikts, ka līdz pat 2025. gada rudenim VDAA/VRAA iepirkumi, IS attīstības procesi, EIS kataloga cenu politika, atbilstība PIL un ES direktīvai utt., kas revīzijas iestādes ieskatā ir augsta riska procesi, faktiski netika uzraudzīti. “VDAA/VRAA darbojās, kā uzskatīja par pareizu. Nekāds ‘tonis no augšas’ (tone from the top) netika nodots,” rakstīts ziņojumā. 

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!