“Jaunā Vienotība” gaidāmajās Saeimas vēlēšanās piedāvās apvienot Veselības ministriju un Labklājības ministriju, Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta Panorāma” sacīja veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV).
Viņš uzsvēra, ka veselības aprūpi vairs nevarot skatīt atrauti no sociālās jomas, un šāds solis esot nepieciešams, lai nodrošinātu efektīvāku ilgtermiņa aprūpi un labāku pakalpojumu koordināciju.
“Es neredzu veselības aprūpi atsevišķi no labklājības, sociālās sfēras. Tām ir jābūt kopā. Latvijas iedzīvotāji, paldies Dievam, dzīvo ilgāk, bet mēs arī dzīvojam ar vairākām problēmām, vairākām slimībām, un tā sociālā komponente nāk kopā ar veselību, tā nevar būt sadalīta,” sacīja Abu Meri.
Taču ir jāatceras, ka abas nozares ir vienas no problemātiskākajām valstī, un to apvienošana var radīt vairāk risku nekā ieguvumu.
Veselības aprūpe: gadiem ilgi neatrisinātas problēmas
Latvijas veselības aprūpes sistēma jau ilgstoši cieš no hroniska finansējuma trūkuma, garām rindām un personāla deficīta. Šīs problēmas nav jaunas, un iepriekš eksperti norādījuši, ka tās nav atrisināmas ar strukturālām izmaiņām vien.
Tā piemēram, Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs, analizējot veselības aprūpes finansējumu, uzsvēris, ka nozare gadiem tiek finansēta nepietiekami, un tas atspoguļojas pakalpojumu pieejamībā: “Ja nozare gadiem nesaņem pietiekamu finansējumu, to nevar atrisināt ar strukturālām izmaiņām vien. Apvienot divas krīzes nenozīmē atrisināt problēmas – tas nozīmē apvienot riskus.” Tas būtu jāatceras arī “Jaunajai Vienotībai”, rosinot divu lielu, sarežģītu sistēmu apvienošanu.
Labklājības jomas reformas gadiem iestrēgušas
Arī Labklājības ministrijas pārziņā esošās jomas – sociālā aprūpe, invaliditātes politika, bērnu tiesību aizsardzība – gadiem tiek kritizētas par lēnu reformu tempu un nepietiekamu kapacitāti.
Latvijas Universitātes sociālās politikas pētniece Baiba Bela norādījusi, ka sociālās aprūpes sistēma ir fragmentēta un atkarīga no pašvaldību iespējām, kas būtiski atšķiras: “Labklājības ministrija pati nav tikusi galā ar saviem neatliekamajiem mājasdarbiem – invaliditātes sistēmas reformu, sociālās aprūpes standartiem, bērnu tiesību aizsardzību.” Un apvienošana ar veselības nozari var radīt situāciju, kurā abas jomas konkurēs par uzmanību un resursiem.
Tas nozīmē, ka apvienotā superministrija varētu kļūt par vēl smagnējāku struktūru, kurā neviena no jomām nesaņems tai nepieciešamo uzmanību.
Priekšvēlēšanu konteksts un politiskie riski
Paziņojums par “Jaunās Vienotības” nodomu izskan laikā, kad politiskās partijas jau sāk iezīmēt savas programmas Saeimas vēlēšanām. Tas rada jautājumus par iniciatīvas motivāciju.
Latvijas Universitātes politologs Jānis Ikstens, runājot par lielu reformu paziņošanu priekšvēlēšanu laikā, savulaik norādīja: “Konceptuāli ideja var būt pareiza, bet, ja tā tiek paziņota priekšvēlēšanu laikā bez detalizēta plāna un finansējuma aprēķina, rodas jautājums, vai tā ir profesionāla reforma vai politisks signāls vēlētājiem.”
Šis aspekts kļūst īpaši būtisks, ņemot vērā, ka Abu Meri intervijā neizklāstīja konkrētu apvienošanas modeli, termiņus vai finansējuma aprēķinus.
Finansējuma jautājums – izšķirošais faktors
Veselības ekonomikas centra bijusī vadītāja Ina Druviete savulaik vairākkārt uzsvērusi, ka Latvijas veselības aprūpes reformas bieži cieš no tā, ka tās tiek ieviestas bez pietiekama finansējuma: “Latvijā bieži tiek veiktas strukturālas izmaiņas, bet bez reāla finansējuma pieauguma tās paliek tikai uz papīra. Ja apvienošana nenāk ar būtisku budžeta palielinājumu, tā būs simboliska, nevis saturiska reforma.”
Šis brīdinājums ir tieši attiecināms uz “Jaunās Vienotības” ieceri, jo bez skaidra finansējuma plāna apvienošana var kļūt par formālu reorganizāciju, kas nerisina nevienu no esošajām problēmām.
Teorētiski – jā. Praktiski – sarežģīti
Konceptuāli veselības un sociālās aprūpes integrācija ir saprotama: sabiedrība noveco, pacientu vajadzības kļūst sarežģītākas, un pakalpojumu koordinācija ir būtiska. Taču eksperti vienprātīgi norāda, ka šobrīd nav redzams ne finansējuma plāns, ne detalizēts reformas modelis.
Bez tā apvienošana var radīt vēl lielāku birokrātiju, konkurenci starp jomām par resursiem, vadības kapacitātes pārslodzi, kā arī risku, ka neviena no nozarēm nesaņem tai nepieciešamo uzmanību.
Paziņojums drosmīgs, bet ceļš sarežģīts
Uzsvērtā nepieciešamība integrēt veselības un sociālo aprūpi ir konceptuāli pamatota, taču ekspertu secinājumi liecina, ka šobrīd nav priekšnoteikumu jomu veiksmīgai apvienošanai, jo veselības aprūpe cieš no hroniska finansējuma trūkuma, bet sociālā joma pati ir dziļā reformu bedrē. Priekšvēlēšanu konteksts rada jautājumus par iniciatīvas motivāciju, jo bez būtiska finansējuma palielinājuma apvienošana var kļūt par “papīra reformu”.
Galvenais jautājums paliek spēkā: vai tiešām ir iespējama divu problemātiskāku ministriju apvienošana vienā superministrijā tā, lai abas jomas iegūtu, nevis zaudētu?
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Ideāli – sākumā kosmiskais Einārs atvienoja, lai tagad “einārieši” pievienotu…. jo iepriekšējais izrādījās slapjā purkšķa cienīgs veikums. Atliek tikai samainīt visām atlikušajām nosaukumus un programma gatava. Reformātori, kas notiks ar nevienlīdzību un citām sērgām, tās pašas pazudīs !?
Kā tad, šamais arī varētu apvienot savu tukšmuldētētāja amatu ar , teiksim, apkopēja darbu. Ak, viņš skaitās ārsts? Tad ārstē, nevis bāzies, kur nevajag. Vai vācies uz savu Libānu, tur ārstus taisni vajag.
kaut kas taču jādara, ir jēga vai nav, tas tak nav svarīgi, jo ir par ko runāt pirms vēlēšanam
Vai cilvēki kaut ko pareizi saprata teikto , no Hosama latviešu valodas izrunas ?