Somijas Parlaments ir apstiprinājis jaunu regulējumu, kas paredz paātrinātu rīcību valsts aizsardzībai kritiski svarīgu ražošanas iekārtu stiprināšanai un drošības nodrošināšanai. Lēmums pieņemts, ņemot vērā pieaugošos ģeopolitiskos riskus un nepieciešamību aizsargāt nacionālo ekonomiku un infrastruktūru, vēsta Yle.fi.
Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem, uzņēmumiem, kuru darbība ir būtiska valsts drošībai – tostarp enerģētikas, aizsardzības industrijas un kritiskās piegādes ķēžu sektoros, – tiks nodrošinātas paātrinātas atļauju procedūras drošības investīcijām. Tas ietver gan fiziskās aizsardzības pasākumus, gan kiberdrošības sistēmu uzlabošanu.
Valdības pārstāvji uzsver, ka šis solis ir daļa no plašākas stratēģijas, lai stiprinātu Somija noturību pret ārējiem apdraudējumiem. “Mums ir jāspēj reaģēt ātri un efektīvi, lai aizsargātu mūsu kritisko infrastruktūru,” norādīja ekonomikas ministrs, piebilstot, ka jaunais regulējums samazinās birokrātiskos šķēršļus uzņēmumiem.
Procesi Latvijā pinas birokrātijas līkločos.
Latvija pēdējos gados aizsardzības infrastruktūras attīstību izvirzījusi par prioritāti, īpaši ņemot vērā reģionālās drošības situāciju un NATO prasību pieaugumu. Tomēr atšķirībā no Somijas procesi Latvijā pinas birokrātijas līkločos.
Latvijā militārās infrastruktūras projektus – poligonu attīstību, bāzu modernizāciju un noliktavu izbūvi koordinē Aizsardzības ministrija. Vienlaikus kritiskās civilās infrastruktūras, tostarp ražošanas uzņēmumu un enerģētikas objektu aizsardzība, bieži tiek risināta dažādu regulējumu ietvaros, bez vienotas paātrinātas procedūras.
Kamēr Somija ievieš skaidru mehānismu birokrātijas mazināšanai un ātrai lēmumu pieņemšanai, Latvijā joprojām nozīmīgs izaicinājums ir ilgstošas saskaņošanas procedūras – būvniecībā, iepirkumos un vides novērtējumos. Arī privātā sektora iesaiste drošības stiprināšanā Latvijā ir mazāk strukturēta nekā Somijā.
Eksperti norāda, ka Somijas modelis ir proaktīvāks – tas paredz rīcību vēl pirms krīzes, savukārt Latvijā sistēma attīstās, reaģējot uz aktuālajiem izaicinājumiem.
Vienlaikus abām valstīm ir kopīgs mērķis – stiprināt kritisko infrastruktūru un nodrošināt valsts noturību. Drošība arvien vairāk tiek uztverta ne tikai kā militārs, bet arī kā ekonomisks un industriāls jautājums.
Jaunais regulējums Somija stāsies spēkā tuvāko mēnešu laikā, un paredzams, ka pirmie projekti paātrinātajā kārtībā tiks uzsākti jau šī gada laikā. Savukārt Latvijā gadījumā līdzīga pieeja vēl varētu prasīt papildu politiskus lēmumus un mērķtiecīgu normatīvā regulējuma vienkāršošanu.
Avots: Yle.fi
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Vakar Kremlis ir nopublicējis ukraiņu militāros uzņēmumus Eiropā, ar adresēm, kuros ražo dronus Ukrainai. Viens ir Latvijā, Rīgā, Latgales ielā 462, ražo AQ-400 dronus. Un Krievijas militārie blogeri raksta esot 3 iespējami varianti ko Kremlis varot darīt, un ja neko nedarīs, Krievijas sabiedrība piespiedīs darīt. 2 no iespējamajiem variantiem ir dot preventīvu triecienu pa Baltijas valstīm. Viens ir palaist nokritušos ukraiņu dronus pa Baltijas objektiem, otrs ir vienkārši tā kā Irāna. Un Baltijas valstis neviens nenāks aizsargāt. Varu saderēt ka Eiropa noskatīsies. Jo vairāk pa Krieviju Ukraina laidīs dronus, jo tas process ir neizbēgams ka Krievijai nāksies izsist zobus tām… lasīt vēl »
Citi blogeri raksta ka preventīvais sitiens izvēloties tieši Baltijas valstis ir tāpēc ka tās ir visvājākās, un triecienam jābūt tādam lai pārējās Eiropas valstis nobīstās. No bara jāsasit vājākie tā lai stiprie nobīstās. Jo vairāk atbalstīs Ukrainu jo vairāk Kremli piespiedīs uz tādu gājienu. Jāiepērk popkorns, degviela ģeneratoram un jāskatās. Cerams būs jautri laiki, vienmēr esmu gribējis piedzīvot apokalipsi, mīļākais kinožanrs :D
Putinam ir nokrities atbalsts, tāpēc ka krievi prasa rīcību. Putins vinmēr ir meklējis diplomātisku risinājumu. Pat Ukrainā karu nesāka līdz pat pēdējam brīdim, kad diplomātija vairs nestrādāja. Būtu Putina vietā cits, prastāks prezidents, sen jau Ukraina būtu kā Gaza un Baltijas valstis pat nepīkstētu.
Krieviem galvas pret belzieniem ar lietu mapēm ir norūdītas. Nav jēgas cīņā iesaistīt birokrātus, jo stobros šīs mapes nelien.
Kā sapist Austrālijas ekonomiku?
Pa kluso pieņemt NATO sastāvā!
Padomiskā domāšana vēl arvien valda.