Ar aizturētu elpu šorīt gaidījām ziņas par ASV prezidenta Donalda Trampa un NATO ģenerālsekretāra Marka Rites tikšanos Baltajā namā. Ņemot vērā Trampa naidpilnos izteikumus par aliansi un Baltā nama preses sekretāres Kerolainas Levitas pirms tikšanās sacīto, ka iespējamā ASV izstāšanās no NATO ir “kaut kas, ko prezidents ir apspriedis, un es domāju, ka prezidents to pāris stundas apspriedīs ar ģenerālsekretāru Riti”, bija pilnīgi iespējams, ka tiks paziņots konkrēti par šī nodoma īstenošanas uzsākšanu. Taču laimīgā kārtā šādu ziņu pagaidām vēl neesam saņēmuši. Rite neatbildēja tieši uz ASV telekanāla CNN vairākkārt uzdotu jautājumu, vai Tramps tikšanās laikā runājis par izstāšanos no NATO, vien norādīja, ka “tā bija ļoti vaļsirdīga, ļoti atklāta diskusija”.
Secināms, ka retorika ir skaļa, bet reālas darbības nav fiksētas.
Atcerēsimies, kā attīstījušās ASV un NATO attiecības laika gaitā un palūkosimies, kā tas ietekmētu Latviju un kas būtu jādara mums, ja tomēr īstenotos baisākais scenārijs un ASV pamestu NATO.
ASV un NATO attiecības pēdējo trīsdesmit gadu laikā ir svārstījušās starp ciešu sadarbību un periodiskiem spriedzes brīžiem, ko galvenokārt noteikušas ASV politiskās prioritātes, prezidentu ārpolitikas stils un debates par Eiropas aizsardzības finansējumu. NATO joprojām ir centrālais ASV instruments Eiropas drošībā, taču diskusijas par slogu sadalījumu un aliansei nepieciešamajām reformām kļuvušas arvien intensīvākas.
Pēc Aukstā kara: paplašināšanās un ASV līderība. 1990.–2000. gados ASV bija galvenais NATO paplašināšanās virzītājs, atbalstot Centrālās un Austrumeiropas valstu pievienošanos. ASV uzsvēra NATO nozīmi kā stabilitātes garantu un demokrātijas stiprinātāju Eiropā.
Pēc 11. septembra: kopīgas operācijas ārpus Eiropas. NATO pirmo reizi aktivizēja 5. pantu, atbalstot ASV pēc 2001. gada teroraktiem. Alianse iesaistījās Afganistānā, kas kļuva par lielāko NATO operāciju ārpus Eiropas.
Debates par aizsardzības izdevumiem. ASV regulāri uzsver, ka Eiropai jāuzņemas lielāka atbildība un jau vairāk nekā divas desmitgades kritizē Eiropas sabiedrotos par nepietiekamiem aizsardzības tēriņiem, līdz 2014.gadā NATO vienojās par mērķi sasniegt 2% no IKP aizsardzībai.
Krievijas agresija un NATO atmošanās sākums. 2014. gada Krimas aneksija un Krievijas 2022. gada pilna mēroga iebrukums Ukrainā būtiski stiprināja ASV un NATO sadarbību. ASV palielināja militāro klātbūtni Eiropā un kļuva par galveno Ukrainas atbalstītāju NATO ietvaros.
Politiskās spriedzes periodi. Tomēr pat šajos periodos ASV nav uzsākušas formālus soļus, kas vērsti uz izstāšanos no NATO., lai arī dažās ASV administrācijās retorika par NATO ir bijusi kritiskāka, īpaši jautājumos par finansējumu un ASV sloga samazināšanu.
Mūsdienu dinamika. Vienlaikus turpinās diskusijas par Eiropas aizsardzības autonomiju un ASV lomas iespējamu samazināšanu ilgtermiņā. ASV joprojām ir NATO militārais mugurkauls – gan kodolatturēšanā, gan Eiropas aizsardzības plānošanā.
Līdz ar to var teikt, ka ASV–NATO attiecības ir stabilas, bet dinamiskas: alianse joprojām ir ASV drošības politikas centrā, taču debates par sloga sadalījumu un NATO nākotnes modeli kļūst arvien nozīmīgākas.
Kā varētu mainīties drošība Eiropā, ja ASV samazinātu iesaisti NATO
Ja ASV būtiski samazinātu iesaisti Eiropas aizsardzībā vai NATO, Eiropai nāktos strauji palielināt aizsardzības tēriņus, attīstīt savas industriālās jaudas un pārveidot drošības arhitektūru. Pārejas periodā rastos bīstamas spēju “bedres”, īpaši stratēģiskajā pārvietošanā, gaisa un jūras pārākumā un kodolatturēšanā.
Nauda un industrija
Straujš tēriņu kāpums: ASV šobrīd sedz ļoti lielu daļu NATO militāro spēju; to aizstāšana prasītu apmēram papildus ap 1 triljonu dolāru ilgākā periodā, lai Eiropa pati nosegtu galvenās spējas pret Krieviju.
Aizsardzības industrijas pārslodze: Eiropas rūpniecībai būtu jāpalielina ražošana (munīcija, artilērija, pretgaisa aizsardzība, kuģi, lidmašīnas), kas nav izdarāms dažu gadu laikā bez politiski nepopulāriem lēmumiem un ilgtermiņa līgumiem.
Militārās spējas, kas visvairāk ciestu
Stratēģiskā pārvietošana un loģistika: ASV nodrošina lielāko daļu smagā gaisa transporta, jūras pārvadājumu un priekšpozicionēto krājumu – bez tā Eiropas spējas ātri pārvietot karaspēku būtu ievērojami vājākas.
Gaisa un jūras pārākums: ASV gaisa spēki un flote (AWACS, tankeri, aviācijas bāzeskuģi, kodolzemūdenes) ir NATO kodols; Eiropas valstīm būtu jāiegulda milzīgi līdzekļi, lai kaut daļēji aizstātu šīs spējas.
Kodolatturēšana: ASV “kodollietussargs” pazustu; spiediens uz Lielbritāniju un Franciju paplašināt savus arsenālus un lomu būtu milzīgs, ar visām eskalācijas un proliferācijas sekām.
Politiskās un stratēģiskās sekas Eiropā
Lielāka Eiropas integrācija, bet arī strīdi. ASV atkāpšanās, visticamāk, spiestu Eiropas NATO dalībvalstis ciešāk sadarboties (kopīgi iepirkumi, spēku integrācija), bet vienlaikus saasinātu strīdus par to, kurš maksā un kurš komandē.
ES aizsardzības lomas pieaugums. ES drošības un aizsardzības politika kļūtu daudz centrālāka – vairāk kopīgu programmu, iespējams, ciešāka militārā integrācija ap Franciju un Vāciju.
Atšķirīgas stratēģijas pret Krieviju. Daļa valstu (Baltijas valstis, Polija, Ziemeļvalstis) virzītos uz maksimālu atturēšanu, citas varētu meklēt mierīgāku kursu, kas varētu sašķelt Eiropas vienotību.
Ietekme uz Krieviju un globālo drošību
Īstermiņā – kārdinājums Maskavai. Spēju vakuums un politiskā neskaidrība varētu mudināt Krieviju testēt NATO robežas, īpaši kibertelpā, hibrīduzbrukumos un spiedienā pret pierobežas valstīm.
Ilgtermiņā – jauns līdzsvars. Ja Eiropa tiešām investētu un izveidotu savas pilnvērtīgas spējas, varētu izveidoties “Eiropas NATO” ar mazāku atkarību no ASV, bet tas prasītu vismaz desmitgadi konsekventas politikas.
Reāli scenāriji, nevis tikai “ASV ir/ASV nav”
Pētījumi rāda, ka ticamāki ir nevis pilnīga ASV aiziešana no NATO, bet dažādi “retrenchment” scenāriji -mazāk karavīru, mazāk bāzu, vairāk fokusa uz Āziju. Tas piespiestu Eiropu tērēt vairāk un sadarboties ciešāk, bet radītu risku, ka pārejas laikā aizsardzība kļūst fragmentēta un nepietiekama.
Ko tas nozīmētu Latvijai
Ja ASV samazinātu iesaisti Eiropas aizsardzībā, Baltijas valstīm – un īpaši Latvijai – tas nozīmētu strauju budžeta kāpumu, būtisku darbu aizsardzības spēju paplašināšanai un sabiedrības gatavības paaugstināšanai. Pārejas periodā drošības risks pieaugtu, jo Baltijas reģions ir viens no militāri ievainojamākajiem NATO punktiem.
Aizsardzības budžeta straujš kāpums. Latvijai jau šobrīd ir viens no augstākajiem aizsardzības tēriņu īpatsvariem reģionā, taču ASV iesaistes NATO samazināšanās prasītu vēl vairāk: no 3% IKP uz 4–5% IKP ilgtermiņā, lai nosegtu spējas, ko šobrīd nodrošina ASV. Nāktos slēgt lielākus ilgtermiņa līgumus ar Eiropas aizsardzības industriju (munīcija, pretgaisa aizsardzība, bruņutehnika), kā arī būtu jāpaātrina infrastruktūras izbūve – poligoni, noliktavas, mobilizācijas centri. Šāds budžeta pieaugums ietekmētu citas jomas: veselību, izglītību, sociālo politiku.
Spējas, kuras Latvijai būtu jāattīsta visstraujāk
Pretgaisa un pretraķešu aizsardzība. Šobrīd Baltijā šīs spējas ir nepietiekamas. Bez ASV Latvijai būtu jāizveido slāņota pretgaisa aizsardzība (no Stinger līdz Patriot/IRIS-T SLM līmenim), kā arī jāpalielina radaru tīkls un agrīnās brīdināšanas sistēmas. Latvijai būtu jāpalielina arī smagās artilērijas vienības, munīcijas rezerves (šobrīd Eiropā tās ir nepietiekamas) un ražošanas kapacitāte reģionā.
Mobilitāte un loģistika. Šobrīd ASV nodrošina lielāko daļu stratēģiskās pārvietošanas NATO. Bez tās Latvijai un Baltijas valstīm kopumā būtu jāinvestē dzelzceļa, ostu un ceļu militārajā pielāgošanā, kā arī jāveido lielākas rezerves degvielai, tehnikai, rezerves daļām.
Kiberdrošība un hibrīdaizsardzība. Baltija ir viens no galvenajiem mērķiem kiberuzbrukumiem. Ja ASV pamestu NATO, Latvijā būtu jāstiprina kritiskās infrastruktūras drošība, valsts un privātā sektora kiberaizsardzība un jāaudzē dezinformācijas apkarošanas spējas.
Sabiedrības gatavība
Rezerves un mobilizācija. Latvijai būtu jāpalielina rezervistu skaits NBS, mobilizācijas sistēmas efektivitāte, valsts aizsardzības dienesta kapacitāte.
Civilā aizsardzība. Ar šo jautājumu pašlaik ir pavisam bēdīgi – šobrīd Latvijas civilā aizsardzība ir vājākais posms Baltijā. Lai situāciju kaut nedaudz mainītu, būtu jāattīsta patvertnes un beidzot jāapstiprina un evakuācijas plāni, jāapmāca iedzīvotāji rīcībai krīzes situācijās, kā arī nopietni jāpiestrādā pie kritiskās infrastruktūras noturības.
Ļoti svarīgi būtu stiprināt uzticēšanos valsts institūcijām, kas šobrīd ir zem katras kritikas. Tāpat arī nepieciešams uzturēt vienotu izpratni par drošības riskiem un mazināt dezinformācijas ietekmi.
Baltijas reģiona kopējā aina
Ja ASV samazinātu iesaisti NATO, Baltijas valstis ciešāk integrētu savas armijas un iepirkumus. Polija kļūtu par galveno militāro spēku reģionā, savukārt Zviedrijas un Somijas dalība NATO kļūtu kritiski svarīga Baltijas aizsardzībai.
Taču pārejas periodā – līdz Eiropa kompensētu ASV spējas – drošības risks pieaugtu, jo Baltijas valstis ir ģeogrāfiski sarežģīta aizsardzības zona.
Avoti: Politico, International Institute for Strategic Studies, RAND Corporation, The Defense News, European Council On Foreign Relations, Hudson
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Tas nozīmē nevaukšķēt , neizraisīt ātro karu !
Aha, kā arī neiejaukties visādos slāvu kašķos. kā ari nebāzties Taivanā, Libānā un tamlīdzīgās vietās. Tur jau visādu duraku pietiek. Ja nu nav ko darīt – var mēģināt atgūt Tobago. Tā reti pretīga vieta patiesibā, bet var jau mēģināt. Varēs Edžu aizsūtit galu galā. BBC u. tml…..;-)