“Rail Baltica” procesu izvērtēšanai izveidotas divas dienesta pārbaudes komisijas

 Valdība otrdien vienojās veidot divas dienesta pārbaudes komisijas, lai izvērtētu AS “RB Rail” iepirkumu par sliežu ceļu pārmiju un sliežu izplešanās šuvju piegādi, kā arī nepabeigto tilta balstu Daugavā un iesākto dzelzceļa estakādi Mārupē.

Lemt par dienesta pārbaudēm pirmdien rosināja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Valdības sēdē kultūras ministre Agnese Lāce (P), kura aizvietoja satiksmes ministru, norādīja, ka “Progresīvie” iebilst pret to, ka Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Raivis Bremšmits ir otrās komisijas priekšsēdētājs. “Progresīvo” ieskatā viņš tas nevar būt un, iespējams, pat jāatceļ no komisijas pavisam.

Lāce to saistīja ar faktu, ka kādreizējā satiksmes ministra Jāņa Vitenberga (NA) ārštata padomniece “Rail Baltica” īstenošanas jautājumos bija Ekonomikas ministrijas Būvniecības politikas departamenta direktore Olga Feldmane. Tāpat ar “Rail Baltica” īstenošanu bijusi saistīta vēl viena šā brīža Ekonomikas ministrijas amatpersona. Pēc “Progresīvo” domām, tādējādi Bremšmitam var nākties komisijā lemt par šo amatpersonu rīcību, un tas būtu interešu konflikts, jo viņš ir ministrijas valsts sekretārs.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) gan pauda pārliecību, ka nekādu problēmu ar interešu konfliktu nebūs, un aicināja apstiprināt piedāvāto komisijas sastāvu.

Pirmajai dienesta pārbaudes komisijai būs jāveic vispusīgs izvērtējums par “RB Rail” rīkotās iepirkuma procedūras “Konsolidētā sliežu ceļu pārmiju un sliežu izplešanās šuvju piegāde “Rail Baltica” dzelzceļa būvniecībai” organizēšanas atbilstību normatīvajiem aktiem un iespējamu tiesību aktiem neatbilstošu rīcību ar budžeta līdzekļiem, kā arī jāizvērtē iesaistīto amatpersonu iespējamā atbildība.

Par komisijas priekšsēdētāju iecelts Iepirkumu uzraudzības biroja vadītājs Artis Lapiņš. Tāpat komisijā darbosies Finanšu ministrijas Iekšējā audita departamenta direktore Arina Andreičika, Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Bremšmits, Tieslietu ministrijas Juridiskā departamenta direktors Aleksejs Remesovs, Valsts kancelejas direktora vietnieks valsts attīstības un starpnozaru pārvaldības jautājumos, Pārresoru koordinācijas departamenta vadītājs Pēteris Vilks, kā arī Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Andulis Židkovs.

Komisijas sekretariāta funkcijas veiks Iepirkumu uzraudzības birojs.

Komisijas priekšsēdētājs nepieciešamības gadījumā varēs pieaicināt ekspertus un citu institūciju pārstāvjus.

Savukārt otrajai komisijai būs jāizvērtē “Rail Baltica” nepabeigto tilta balstu Daugavā un iesākto dzelzceļa estakādes Mārupē darbu atbilstība Ministru kabinetā pieņemtajiem lēmumiem, tai skaitā attiecīgā risinājuma pamatotība un lietderība, to izbūves ietekme uz valsts tautsaimniecību un valsts budžetu iepriekšējos un turpmākajos gados, tostarp atbilstība Eiropas Savienības finansējuma izlietojuma mērķim un nosacījumiem, kā arī iesaistīto amatpersonu iespējamā atbildība.

Šīs komisijas sastāvā plānots iekļaut Bremšmitu kā komisijas priekšsēdētāju, kā arī Finanšu ministrijas valsts sekretāri Baibu Bāni, Iekšlietu ministrijas valsts sekretāru Dimitriju Trofimovu, Kultūras ministrijas valsts sekretāri Daci Vilsoni, kā arī Vilku.

Komisijām būs jāsagatavo izvērtējums par secināto līdz valdības sēdei 28. aprīlī.

Kā zināms, TV3 raidījums “Nekā personīga” 8. martā ziņoja, ka Igaunija, Latvija un Lietuva “Rail Baltica” projektā vajadzīgos materiālus savulaik vienojās iepirkt kopīgi. Tā izdotos panākt lētāku cenu un piesaistīt nopietnākus piegādātājus.

Pēc vairāku gadu strīdiem par specifikācijām, termiņiem un daudziem citiem jautājumiem iepirkumi noslēgušies. Tagad atklājies, ka pārmiju iepirkumā samērā formāla iemesla dēļ izslēgts uzņēmums, kas bija sākotnēji iesniedzis par 267 miljoniem eiro zemāku finanšu piedāvājumu, vēstīja raidījums.

Tāpat vēstīts, ka 2024. gada decembrī noslēdzot pārbaudi, Ģenerālprokuratūra sāka kriminālprocesu par “Rail Baltica” ieviešanā atbildīgo amatpersonu iespējamām nelikumībām. Saskaņā ar ģenerālprokurora lēmumu par institucionālās piekritības noteikšanu kriminālprocess nodots izmeklēšanai Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB).

Kriminālprocess sākts par to, ka par “Rail Baltica” projekta ieviešanu atbildīgās valsts amatpersonas, iespējams, radījušas zaudējumus valsts budžetam lielā apmērā saistībā ar “Rail Baltica” infrastruktūras objektu būvniecību. 2025. gada sākumā toreizējais ģenerālprokurors Juris Stukāns Latvijas Televīzijā atklāja, ka lietā tiek vērtētas arī politiķu darbības.

Kriminālprocess sākts par noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma nodaļā par noziedzīgiem nodarījumiem valsts institūciju dienestā.

Atbilstoši “RB Rail” informācijai “Rail Baltica” pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā – 5,5 miljardus eiro, tomēr ir iespējams potenciāls ietaupījums līdz 500 miljoniem eiro no tehnisko risinājumu optimizācijas, kā arī ir iespējami citi ietaupījumi.

Kopējās projekta izmaksas atbilstoši izmaksu un ieguvumu analīzei Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017. gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.

“Rail Baltica” projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

Jums varētu interesēt:

“Rail Baltica” pārmiju iepirkumā izslēdz pretendentu ar 270 miljonus lētāku piedāvājumu – Puaro.lv

No “Rail Baltica” iepirkuma izslēgtie Turcijas būvnieki vēršas tiesā pret Latviju – Puaro.lv