Latvija ierindojas otrajā vietā starp valstīm ar visaugstāko iedzīvotāju līdzmaksājuma īpatsvaru Eiropā, proti, 35,1% no kopējiem veselības aprūpes izdevumiem. Tas nozīmē, ka Latvijā pacienti paši samaksā vairāk nekā trešdaļu no medicīniskajiem rēķiniem, vēsta “Euronews Health”, atsaucoties uz “Eurostat” datiem.
Jāpiebilst, ka Latvijas ārsti un pacientu organizācijas jau ilgstoši norāda, ka pacientu līdzmaksājumu slogs ir viens no augstākajiem ES. Tas īpaši skar vecāka gadagājuma cilvēkus, hroniskos slimniekus un maznodrošinātos iedzīvotājus, kuriem bieži jāizvēlas starp medikamentiem un ikdienas vajadzībām.
Tik augsta līdzmaksājuma daļa ir arī Bulgārijā (35,5%), Grieķijā (34,3%), Serbijā (32,1%), Lietuvā (31,4%), kā arī Bosnijā un Hercegovinā (31%). Savukārt zemākie līdzmaksājumi reģistrēti Luksemburgā (8,5%), Francijā (8,9%) un Vācijā (10,7%).
“Spēcīgākas ekonomikas var atvēlēt vairāk līdzekļu veselības sistēmai un līdz ar to samazināt pacientu tiešos izdevumus,” medijam skaidro Maltas Veselības ministrijas ekonomists Džozefs Piskopo.
Eksperti uzsver, ka augstā līdzmaksājuma daļa raksturīga Austrumeiropas un Dienvideiropas valstīm, kur sabiedriskā veselības apdrošināšana ir mazāk visaptveroša, un pacientiem bieži jāmaksā pašiem par zālēm, zobārstniecību un diagnostikas izmeklējumiem.
“Daudzās valstīs, kur veselības sistēmas darbojas vājāk, tie, kas nemaksā sociālās iemaksas, tiek izslēgti no valsts apmaksātajiem pakalpojumiem,” “Euronews” norāda Londonas Ekonomikas skolas profesors Džonatans Siluss.
Veselības aprūpes un slimnīcu federācijas (HOPE) vadītājs Paskals Garels medijam skaidro, ka valstīs ar plašu valsts apdrošināšanas segumu līdzmaksājums ir zemāks, jo tajās pacientiem tiek nodrošināts plašāks pakalpojumu klāsts un spēcīgāka aizsardzība pret katastrofāliem izdevumiem.
“Francijā, Vācijā un Zviedrijā būtiskākie pakalpojumi tiek nodrošināti ar ļoti mazu vai bez līdzmaksājuma, un ir īpaša aizsardzība cilvēkiem ar zemiem ienākumiem, senioriem un hroniskiem pacientiem,” viņš piebilst.
Vidēji katrs Eiropas Savienības iedzīvotājs 2023. gadā no savas kabatas par veselības aprūpi samaksāja 542 eiro gadā, liecina “Eurostat” svaigākie dati. Taču starpība starp valstīm ir ievērojama — piemēram, no 136 eiro gadā Horvātijā līdz 1 176 eiro Beļģijā.
Lielākie maksājumi reģistrēti Šveicē (2 396 eiro gadā) un Norvēģijā (1 158 eiro), bet vismazākie — Moldovā (116 eiro).
Palūkojoties uz Baltijas valstīm, Lietuvas iedzīvotāji nedaudz pārkāpj ES vidējo slieksni, proti, viens lietuvietis gadā par veselību samaksā 583 eiro. Tikmēr Latvija ierindojas uzreiz aiz Eiropas vidējā rādītāja ar 535 eiro uz vienu iedzīvotāju, bet Igaunijā šādas izmaksas sasniedz 460 eiro gadā.
“Bagātākās valstis vairāk investē augsto tehnoloģiju medicīnā, kas palielina kopējos izdevumus, bet nodrošina labāku pieejamību,” skaidro Garels.
Viņš norāda, ka iedzīvotāju novecošanās un hronisko slimību izplatība arī ietekmē veselības aprūpes izmaksas. “Jaunākas sabiedrības vai valstis ar zemāku dzīves ilgumu tērē mazāk — taču bieži vien tāpēc, ka medicīnas pakalpojumi netiek pietiekami izmantoti, nevis tāpēc, ka vajadzības būtu mazākas.”
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Par to jaukas algas dakterīšiem – pašas augstākās ES! Vienotības strauji uzpūstā privātā medicīnas ir dabisks rezultāts Un maksā taču vientieši, vairāk nekā vidēji ES par vizītēm un izmeklējumiem
Ar Soc apdrosināšanu tas pats – mums visvairāk maksā minimālās algas saņēmēji!
Kāds, uzlocekļa, līdzmaksājums?
Veikalā man arī ir līdzmaksājums! Nopērku alu pa 1€ un dubultajos nodokļos samaksāju 2,5.
Kurējie kuņasbarikādnieki šito kuņuvalsti ievēlēja? Rojāļa brīvības cīnītāji, bļeģ.
Rojālis barikādēs nebija.Piedalījos, zinu.Barikādēs mistiski parādījās dažādi centralizēti dalīti deficītie pārtikas produkti, kas vairākus gadus nebija redzēti – zaļie zirnīši, kondensētais piens, stoļičnaja šņabis ar valcēto korķi, filtra cigaretes Elita utt.Štābos un komitejās augšgalam apgāde bija vēl labāka – žāvētās desas, tušonkas, šokolāde.
Starp citu, neviens neliek atbalstīt šo debileņu aktivitātes.Uzraudzē vīnu, iepērc laukos kartupeļus, salasi sēnes veikala gaļas vietā, pamestā ābeļdārzā ievāc 10kg ābolu zaptei.Automātiski vesels bars paliek bez restorāna pusdienām, jo neizmantotā nauda nav apgājusi vairākus riņķus un 5-6 reizes nav iekasēti nodokļi no resursu pārvadāšanas, ievešanas, darbaalgām, PVN, veikala apgrozījuma…………..naturālā saimniecība to žurku migu iznīcinās.Sliktākā gadījumā līdzīgu cenu gadījumā banāli jāpērk Lietuvas vai Igaunijas ražojumi, tas arī samazina iekšējo nodokļu iekasēšanas apjomu.
Es tā jau daru, pie kam mums ir tāda kā domubiedru grupa. Maināmies. Pa lielam viss ir – VISA veida gaļa ( cūka, aita, liellops, vista, pīle, trusis, tītars, medījumi ), zivis ( ieskaitot vietējo lasi, vēžus, nēģus). Arī alus un bargie dzērieni. Jā, ir drusku problēma ar svaigiem dārzeņiem un augļiem ziemā, dažām garšvielām, kafiju, olīvēm , rīsiem u. tml.). Tak nevar jau visu…;-) Sports….
Es šogad tikai sāku.Punktu pielika obligātie algas nodokļu maksājumi no jebkādā stāvoklī esoša biznesa.No patreizējās sistēmas nav jēgas, lai ātrāk nobeidzas, nāks vietā kaut kas cits.
Nu man, kā no laukiem izstumtajam, barterī ir piedāvājams tikai darbaspēks.
Es gribu kolhozā, bet tos jau nolikvidēja.
Viens, ko es nesaprotu, kur viņi rauj tās cenas, kāpēc par 15 minūšu speciālista vizīti man jāmaksā 75.00 eur? Ne viņa tur izmanto iekārtas, ne reaģentus, tikai pildspalvu. Kā valsts var pieļaut, ka nav noteikti nekādi griesti vizīšu cenām? Cik grib, tik ceļ.
kapitālisms, mīļā zapte. Te valsts neko neregulē.
Maksas ir iekļautas budžetā un plānotas. Nemaz nezināju, ka tās jau ir tik augstas – sākumā tās bija tīri simboliskas.