Birokrātijas mazināšanai valsts pārvalde meklēs “līderi no ārpuses”

Valsts pārvalde ir izsmēlusi savas idejas, kā mazināt birokrātiju, un vajadzīgs skats no malas, tāpēc pati valsts pārvalde iesaka šim darbam piesaistīt kādu neatkarīgu ekspertu. Šim cilvēkam būtu uzdevums drosmīgāk vērtēt, kā reformēt valsts pārvaldi. Kā viens no kandidātiem minēts uzņēmēju pārstāvis Jānis Endziņš, vēsta LTV.

Martā izveidotā rīcības grupa birokrātijas mazināšanai aprīlī nāca klajā ar 21 priekšlikumu, kā birokrātiju valsts pārvaldē mazināt. Kopš tā laika daļa no tiem ir ieviesti vai virzīti uz ieviešanu, taču pašas rīcības grupas darbs ir norimis. 

Secināts, ka tās darbībai nepieciešams kāds grūdiens un valsts pārvalde nespēj pati sevi izvērtēt, tāpēc radusies ideja piesaistīt vadītāju un komandu no malas. 

“Viņiem vienkārši ir tādai ārējai drosmei jābūt, nekā mums te iekšēji liekas, ka ir jau par daudz, – reformu ir par daudz, izmaiņas uzsāktas. Gribam, lai tās nostabilizējas un sāk strādāt, bet sabiedrība no mums gaida tomēr aktīvāku rīcību,” pauž Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs. 

No jaunās komandas tiktu sagaidīts, ka darbs notiktu ik dienu. Viņu iesaistīšanās būtu brīvprātīga – par to maksāt nav plānots. 

“Tam būtu jābūt brīvprātīgajam darbam, jo valsts pārvalde nāktu talkā ar savu resursu, kas mums ir, ko mēs varam izdarīt. Kaut vai arī ar telpām. Ko es vēl esmu piedāvājis, mums ir inovācijas laboratorija ar facilitatoriem, un mēs varētu arī iedot šos cilvēkus talkā,” turpina Kronbergs. 

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti, kas šonedēļ uzklausīja ieceri rīcības grupu papildināt ar neatkarīgu līderi, kopumā tai piekrita, jo pašreizējai grupai trūkstot jaudas. 

“Šobrīd tādi lielāki priekšlikumi no turienes nav diemžēl nākuši ārā, tāpēc jārēķinās, ka tas arī ir objektīvi, ka valsts pārvalde, protams, sevi sargās. Un tā viņi vienmēr darīs. Tāpēc arī es domāju, ka no malas tāda nākšana ar priekšlikumiem varētu pozitīvi uzjundīt vismaz diskusijas par šo jautājumu,” uzskata Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāts Māris Kučinskis (“Apvienotais saraksts”).  

“Es negribu lietot vārdu “cars”, bet tas ir līderis. Viņam vajadzētu būt ne politiķim, ne bijušajam, ne esošam. Nenāk no ierēdniecības tāpēc, ka tā tēze, ka paši birokrāti nevar paši cīnīties ar birokrātiju, bet vajadzētu būt vai no uzņēmējiem, vai no zinātniekiem,” vērtē Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs. 

Amatpersona arī uzskata, ka nevalstisko organizāciju vēlme iesaistīties šajā procesā ir tikai apsveicama. 

“Darbs jau notiek, un es domāju, ka cilvēkus tracina tas, ka mēs veidojam darba grupas citu citas galā. Nu cik var būt darba grupas! Bija darba grupa. Viņa savu darbu ir izdarījusi. Tagad ir darbs deputātiem ātri objektīvi pieņemt tālāk šos pasākumus,” norāda Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāte Daiga Mieriņa (Zaļo un Zemnieku savienība). 

Meklētais līderis varētu būt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) vadītājs Jānis Endziņš. Ja šāds piedāvājums tiešām būtu, viņš to apsvērtu.

“Ņemot vērā to, ka mēs esam ļoti ilgstoši runājuši par to, ka birokrātija ir nenormāla problēma biznesam un tā ir jārisina, būtu divkosīgi no mūsu puses, ja mums ir piedāvājums nākt iekšā kārtīgi to risināt, no tā atteikties. Skaidrs, ka tad ir jāsaprot detaļas, un skaidrs, ka šāds darbs ir pilna laika nodarbe,” pauž LTRK vadītājs. 

Valsts kancelejai divu nedēļu laikā jānāk ar piedāvājumu, kurš būs iecerētais līderis un kā darbs noritēs.