“Tiesiskums.lv”: OIK maksājumi bija prettiesiski, raidījumam “Nekā personīga” ir jāatsauc juridiski nepamatoti apgalvojumi

Svētdien, 28. septembrī raidījumā “Nekā personīga” žurnāliste Ilze Jaunaulksne-Rēdere apgalvojuma formā pauda juridiski nepamatotu un faktiem neatbilstošu informāciju, norādot, ka Eiropas Komisija 2017. gadā OIK shēmu it kā esot atzinusi par tiesisku no OIK ieviešanas brīža. Šāds apgalvojums ir juridiski nepareizs un to neapstiprina arī neviens tieslietu eksperts. OIK atbalsta un maksājumu prettiesiskumu apstiprina gan Eiropas Savienības tiesību normas, gan Eiropas Savienības Tiesas pastāvīgā judikatūra.

Nesaskaņota valsts atbalsta sniegšana ir aizliegta

Pretēji raidījumā apgalvotajam Eiropas Komisija savā ziņojumā ir uzsvērusi, ka Latvija OIK shēmu ir īstenojusi, pārkāpjot Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta 3. punktu, jo Latvijai bija aizliegts īstenot OIK atbalsta pasākumus bez Eiropas Komisijas saskaņojuma. 

Tostarp Eiropas Komisijas līdzšinējie paziņojumi un Eiropas Savienības Tiesas prakse apstiprina, ka valsts atbalsta vēlāka atzīšana par saderīgu ar Eiropas Savienības aktiem nepadara iepriekš nesaskaņoto valsts atbalstu par likumīgu, un valsts tiesai saglabājas pienākums atbilstoši valsts tiesībām uzdot atgūt šo atbalstu. Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā vairākkārt uzsvērts, ka Komisijas galīgā lēmuma sekas nav īstenošanas aktu, kas bija nelikumīgi tā iemesla dēļ, ka tie ir tikuši pieņemti, pārkāpjot Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. pantā noteikto aizliegumu, padarīšana par likumīgiem. Pretējā gadījumā tiktu apdraudēta Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta 3. punkta pēdējā teikuma tiešā iedarbība un neievērotas indivīdu tiesības, kuras aizsargāt ir valsts tiesu uzdevums. Jebkāda cita interpretācija atbalstītu to, ka attiecīgā dalībvalsts neievēro šī panta 3. punkta pēdējo teikumu, un tam liegtu tā lietderīgo iedarbību. 

Žurnālistes apgalvojumu par to, ka OIK shēmas ieviešana esot tiesiska, raidījumā neapstiprina neviens – ne tieslietu, ne kāds citu jomu eksperts. Tas ļauj secināt, ka vai nu žurnāliste ir tikusi maldināta vai arī ir veikusi žurnālistu ētikas pārkāpumu, jo saistībā ar šo raidījumā izplatīto nepatieso informāciju viņa biedrības “Tiesiskums.lv” pārstāvjiem neuzdeva nekādus jautājumus. Žurnāliste nav atspoguļojusi arī citu ekspertu un juristu viedokli, kā to prasa neatkarīgas un godīgas izmeklējošās žurnālistikas principi. 

Būtiski atzīmēt, ka intervijas laikā žurnālistei tika paskaidrotas kādas tiesību normas ir prettiesiskuma konstatēšanas pamatā, kā arī norādīts uz Eiropas Savienības Tiesu praksi, kas to pamato. Šo Eiropas Savienības Tiesu praksi nofilmēja arī video operators, tomēr sižetā tas tika noklusēts un neatspoguļots.

OIK shēmas ieviešanas prettiesiskuma juridiskais pamatojums: 

[1] Latvijai bija aizliegts uzsākt īstenot OIK atbalsta pasākumu bez Eiropas Komisijas saskaņojuma.

To paredz Līguma par Eiropas Savienības darbību 108.pants 3.punkta pēdējais teikums: “Attiecīgā dalībvalsts nesāk īstenot pašas ierosinātos pasākumus, kamēr šī procedūra nav beigusies ar galīgo lēmumu.”

Tādējādi ar Eiropas Komisijas 2017.gada 24.aprīļa ziņojumu SA/43140 (2015/NN) un atkārtoti ar 2020.gada 30.aprīļa ziņojumu SA.56310 (2020/NN) atzīts, ka valsts atbalsts jeb OIK shēma, lai arī ir saderīga ar Eiropas Savienības tā laika pamatnostādnēm, tā vienlaikus ir prettiesiska. 

Turklāt jāņem vērā, ka Latvija OIK shēmu saskaņoja vairāk kā 10 gadus pēc tās uzsākšanas. Tas ir būtisks Eiropas Savienības visaugstākā juridiskā spēka dokumenta – Līguma par Eiropas Savienības darbību pārkāpums.

[4] Gan Eiropas Komisijas paziņojumi, gan Eiropas Savienības Tiesas prakse apstiprina, ka valsts atbalsta vēlāka atzīšana par saderīgu ar Eiropas Savienības pamatnostādnēm vai kādiem citiem aktiem nerada atpakaļēju spēku un nepadara valsts sniegto atbalstu par likumīgu.

Eiropas Komisijas paziņojumā par valsts atbalsta noteikumu izpildi valstu tiesās (2021/C 305/01) nepārprotami norādīts, ka:

(47) Ar Komisijas galīgo lēmumu, ar kuru nelikumīga atbalsta saderību atzīst pēc tā piešķiršanas, netiek ex post facto legalizēti atbalsta īstenošanas pasākumi, kas veikti, pārkāpjot LESD (Līguma par Eiropas Savienības darbību) paredzēto nogaidīšanas pienākumu.

(48) Šajā kontekstā valstu tiesām ir jāļauj personām paļauties, ka tiks izdarīti visi atbilstošie secinājumi saistībā ar nogaidīšanas pienākuma pārkāpumu, tostarp uzdodot atgūt procentus par nelikumības periodu, saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

(49) No tā izriet, ka tad, ja trešā persona valsts tiesā lūdz atcelt priekšrocības, kas saistītas ar atbalsta priekšlaicīgu īstenošanu, tiesai būtu jāapmierina tās prasība, pat ja Komisija attiecīgo atbalstu jau ir atzinusi par saderīgu. Jebkāda cita interpretācija faktiski ļautu dalībvalstīm neievērot LESD (Līguma par Eiropas Savienības darbību) noteikumus, un tādējādi tie zaudētu to paredzēto iedarbību”.

Minētais Eiropas Komisijas paziņojums balstīts uz Eiropas Savienības Tiesas judikatūru un satur tiešas atsauces un konkrētām lietām.

Tāpat no Eiropas Savienības Tiesas pastāvīgās judikatūras izriet, ka Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta 3. punktā valstu iestādēm ir noteikts pienākums pašām pēc savas iniciatīvas atgūt atbalstu, ko tās ir piešķīrušas, tostarp kļūdaini piemērojot Regulu (spriedums, 2019.gada 5.marts, Eesti Pagar, C-349/17, ECLI:EU:C:2019:172, 94.punkts). 

Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas pastāvīgo judikatūru gan valsts administratīvajām, gan tiesu iestādēm, kam savas attiecīgās kompetences ietvaros ir jāpiemēro Savienības tiesību normas, ir pienākums nodrošināt šo normu pilnīgu iedarbību (spriedums, 2017.gada 14.septembris, The Trustees of the BT Pension Scheme, C-628/15, EU:C:2017:687, 54.punkts un tajā minētā judikatūra).

[5] Turklāt no Latvijas administratīvo tiesu un Satversmes tiesas sarakstes ar Eiropas Komisiju un Eiropas Komisijas apsvērumiem, kas Latvijas tiesām sniegti 2018.un 2022.gadā izriet, ka OIK shēma varētu būt realizēta neatbilstoši Eiropas Komisijas 2017.gada ziņojumā SA.43140 izklāstītajiem nosacījumiem. Eiropas Komisija ir uzsvērusi, ka jebkurš valsts atbalsts, kas neatbilst Eiropas Komisijas 2017.gada ziņojumā izklāstītajiem nosacījumiem, kā arī jebkuri atbalsta grozījumi būtu uzskatāmi par jaunu atbalstu, kas pirms tā uzsākšanas jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju.

Biedrība “Tiesiskums.lv” aicina ikvienu žurnālistu, kam ir kādas šaubas vai neskaidrība par OIK ieviešanas prettiesiskumu, sazināties ar biedrību, lai pieteiktos uz individuālu interviju.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!