Pagaidām pāragri runāt par NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misijas transformāciju par reģiona pretgaisa aizsardzības operāciju, tā sestdien 27. septembrī preses konferencē, atbildot uz žurnālistu jautājumiem atzina NATO Militārās komitejas priekšsēdētājs Itālijas Jūras spēku admirālis Džuzeppe Kavo Dragone (Giuseppe Cavo Dragone).
Šāds jautājums tika uzdots saistībā ar 19. septembrī konstatēto agresorvalsts Krievijas iznīcinātāju lidmašīnu MiG – 31 ielidošanu NATO dalībvalsts Igaunijas gaisa telpā, kur tās patvaļīgi pavadīja 12 minūtes.
Komentējot šo jautājumu NATO Militārās komitejas priekšsēdētājs atzina, ka “tā [NATO gaisa telpas patrulēšanas misijas Baltijā pārveide no patrulēšanas uz pretgaisa aizsardzības operāciju] varētu būt viena no opcijām, taču ne vienīgā.”
Kā atzina admirālis Dž. Kavo Dragone, šobrīd par minēto pārkāpumu notiek detalizēta izmeklēšana un pirms pieņemt kādu lēmumu, nepieciešams zināt visus lietas apstākļus. “Pagaidām pāragri par to runāt,” viņš piebilda.
Vienlaikus NATO Militārās komitejas priekšsēdētājs atgādināja, ka NATO, reaģējot uz Krievijas dronu ielaušanos Polijas gaisa telpā jau ir uzsākusi operāciju “Eastern Sentry”, kas vērsta uz NATO Austruma flanga dalībvalstu gaisa telpas aizsardzības pastiprināšanu.
““Eastern Sentry” ir jauna operācija, kas savā ziņā balstīta uz [Baltijas jūrā esošās kritiskās infrastruktūras aizsardzības operācijas] “Baltic Sentry” veidolu. Šajā procesā svarīgi korrdinēt visas patrulēšanas misijas. Runa ir par visu NATO Ziemeļaustrumu robežas aizsardzību. Svarīgi, lai sabiedrotajiem būtu kapacitāte pārmest spēkus tur, kur tos visvairāk vajag. Tas ietver kā gaisa, tā zemes un jūras aktivitātes. NATO Ziemeļos šīm spējām jābūt integrētām, jo mums ir jānosargā 3500 kilometru gara robeža ar Krieviju,” skaidroja admirālis Dž. Kavo Dragone.
Vaicāts par Polijas amatpersonu sacīto, ka tā varētu ļaut saviem Gaisa spēkiem notriekt jebkuru no Krievijas nelikumīgi ielidojušo dronu vai pilotēto militāro lidaparātu, NATO militārās komitejas priekšsēdētājs apliecināja, ka šādos gadījumos NATO ir savi nosacījumie kā reaģēt un iesaistīties iespējamā kontaktā ar pretinieku. Viņš atgādināja, ka jau šobrīd NATO augstākajam komandierim Eiropā ir “visi vajadzīgie instrumenti, lai reaģētu uz visiem draudiem.”
“Kāda būs reakcija, ir atkarīgs no draudu apmēra. Tā var būt pārtveršana un pavadīšana ārpus gaisa telpas, bet, ja lidaparāti rada draudus aliansei, NATO spēku augstākajam komandierim Eiropā ir visi instrumenti, lai tos novērstu,” viņš paskaidroja.
Admirālis Dž. Kavo Dragone uzsvēra, ka lielā mērā draudu izvērtējums ir atkarīgs no katra individuālā NATO valstu gaisa spēku pilota, kurš dodas nezināmā lidaparāta pārtveršanas uzdevumā. Lai gan viņa rīcībā ir nosacījumi pie kādiem iesaistīties kontaktā ar pretinieku, tieši viņa uzdevums ir vērot un vērtēt, kā transformējas iespējamie draudi un rīkoties atkarībā no situācijas.
“Pat ja pilots nolemj notriekt šādu dronu, jāskatās, kur kritīs tā atlūzas. Jā, tā ir jauna situācija, jo nekas tāds vēl nav pieredzēts, bet, kā jau teicu, tas nav nekas tāds kam nebūtu līdzekļi kā uz to var reaģēt NATO spēku augstākais komandieris Eiropā,”paskaidroja NATO Militārās komitejas priekšsēdētājs.
Jau vēstīts, ka 19.septembrī Trīs Krievijas iznīcinātāji MiG-31 bez atļaujas ielidoja Igaunijas gaisa telpā virs Somu līča netālu no Vaindlo salas un pavadīja tajā aptuveni 12 minūtes. Lidmašīnām nebija lidojuma plāna, un tās lidoja ar izslēgtiem transponderiem. Pārkāpuma laikā lidmašīnas arī neuzturēja radiosakarus ar Igaunijas gaisa satiksmes kontroli.
Savukārt 25. septembrī, divi ungāru “JAS 39 Gripen” iznīcinātāji tika pacelti no Šauļu gaisa bāzes Lietuvā, lai pavadītu piecu Krievijas militāro lidmašīnu grupējumu, kas lidoja Baltijas jūras gaisa telpā tuvu Latvijas robežai, sociālo mediju platformā “Facebook” atklāj NATO Sabiedroto Gaisa spēku pavēlniecība.
Tajā norādīts, ka formācijā bija viena Su-30, viena Su-35 un trīs MiG-31 iznīcinātāji. Drīz vien tika pacelti Ungārijas “Gripen”, kas veica Krievijas lidmašīnu eskortu, līdz tie pameta Baltijas gaisa telpu.
Sestdien 27.septembrī Rīgā notika NATO militārās komitejas sēde dalībvalstu bruņoto spēku komandieru līmenī. Sanāksmes laikā NATO militārā vadība diskutēja par Hāgas NATO samita lēmumu īstenošanu, koncentrējoties uz sabiedroto kolektīvās atturēšanas un aizsardzības stiprināšanu.
NATO Militārā komiteja ir NATO augstākā militārā institūcija, kas pārstāv visu 32 dalībvalstu bruņoto spēku komandierus. Tās galvenais uzdevums ir sniegt Ziemeļatlantijas padomei vienprātīgu un profesionālu militāro padomu par to, kā visefektīvāk reaģēt uz mūsdienu drošības izaicinājumiem.
Avots: Sargs.lv
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Mani uzjautrina, ka sanāca kopā veci vīri Rīgā un diskutēja par lietām kuras paši nesaprot un godīgi sakot arī paši negrib un savās valstīs pretojas to ieviešanai. Pie mums jau tieši tas pats – kas tad pie mums armijā bremzē plašāku drono lietošanas ieviešanu. Tieši visi šie pulkveži un ģenerāļi. Jo tas pras pārskatīt štatus, samazināt kādam čiekuram vienību, līdz ar to faktiski padarot viņu par nevajadzīgu. Ir 3 gadi kad dronu karadarbība ir parādijusi sevi Ukrainā. Bet mūsu armijas vadība vēl joprojām tikai sapulcēs saka ka tas ir labi. Ikdienā nenotiek nekas. Cik pašo laiku droni, nemaz par dronu… lasīt vēl »
Noskatījos video no Nameja 2025 sargs.lv. Zemessargi, nu pilnīgi specnazi – ar automātiem tīra graustu.
Vai dronu laikmetā no skraidīšanas pa mežu ar automātiem ir kāda jēga no militārā viedokļa nevaru pateikt. Forša aktīvā atpūta dabā gan sanāk.