Latvijā ir viszemākās algas Baltijā

Neraugoties uz darbaspēka trūkumu, atalgojuma līmenis Latvijā joprojām būtiski atpaliek gan no pārējām Eiropas Savienības (ES) valstīm, gan no Lietuvas un Igaunijas, liecina Eurostat dati.

Šobrīd minimālā alga Latvijā ir 740 eiro pirms nodokļu nomaksas, kas mūs ievieto to desmit ES valstu sarakstā, kur minimālais atalgojums joprojām nav sasniedzis 1000 eiro robežu, vēstīts žurnālā Dienas Bizness.

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati gan liecina, ka kopumā algas kļūst lielākas – gada laikā vidējais atalgojums privātajā sektorā pieaudzis par 9,4%, bet publiskajā sektorā – par 5,8%. Vislabāk atalgoto nozaru vidū pašlaik ir finanšu un apdrošināšanas, kā arī informācijas un komunikācijas pakalpojumu sniedzēji, bet zemākās algas novērojamas izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē.

Trūkst darbinieku

Lai gan kopumā algas aug, to līmenis Latvijā šobrīd ir nedaudz zemāks nekā Lietuvā un Igaunijā, žurnālam atzīmē Anta Praņēviča, darba tirgus pētījumu un konsultāciju kompānijas Figure Baltic Advisory valdes locekle. “Arī Eiropas līmenī Latvija ir starp valstīm ar zemāko atalgojumu, taču uz šo situāciju iespējams paraudzīties arī no cita skatupunkta – šādā veidā mēs varam veicināt uzņēmēju interesi par Latviju kā vietu, kur investēt un īstenot uzņēmējdarbību. Lielāku spriedzi Latvijā rada fakts, ka jau daudzus gadus atalgojuma līmenis pieaug straujāk nekā produktivitāte, un to lielā mērā ietekmē darbinieku trūkums. Šogad atalgojuma pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, gan ir palēninājies. Piemēram, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē mēneša pamatalgas pieaugums šogad ir 6,1%, kas ir zemākais vidējais pieaugums nozarē pēdējo piecu gadu laikā,” stāsta A.Praņēviča, neslēpjot, ka darba dēvēji joprojām izjūt darbinieku trūkumu.

“Tikko veiktajā Figure Baltic Advisory finanšu nozares atalgojuma pētījumā kā lielāko šī brīža izaicinājumu klienti minēja tieši kvalificēta darbaspēka trūkumu darba tirgū. Ražošanas nozarē darba dēvēji arvien biežāk meklē automātisko un programmējamo iekārtu operatorus, bet informācijas tehnoloģiju (IT) industrijā pieaug pieprasījums pēc speciālistiem, kuri var strādāt ar mākslīgo intelektu. Tāpat pēdējo divu gadu laikā darba tirgū strauji pieaudzis arī pieprasījums pēc ilgtspējas speciālistiem, vides ekspertiem, datu analītiķiem un risku analītiķiem,” secina A.Praņēviča.

Izvēlas pārkvalificēties

Sektori, kuros šobrīd visgrūtāk atrast darbiniekus, ir tie, kuros darbu veikšanai nepieciešami striktāki priekšnosacījumi, piemēram, specifiskas prasmes un noteikts darba režīms, norāda Baiba Rozentāle, personāla vadības uzņēmuma Biuro klientu apkalpošanas vadītāja. “Vislielākās grūtības novērojam tieši ražošanas sektorā, jo ražošanas darbs bieži ietver konkrētu darba laiku, tostarp nakts maiņas, nepieciešamību pēc komandas darba, kā arī profesionālās iemaņas, kuras nav vienkārši apgūstamas īsā laikā. Šie faktori padara šo nozari mazāk pievilcīgu darba meklētājiem, un rezultātā daudzi šajā sektorā strādājošie šobrīd izvēlas pārkvalificēties uz citām jomām,” žurnālam stāsta B.Rozentāle, uzsverot, ka interese par profesijas maiņu var veidoties dažādu iemeslu dēļ, taču pastāv arī vairākas kopīgas tendences.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!