Nacionālie bruņotie spēki (NBS) turpina Austrumu robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plāna īstenošanu, šogad tam atvēlot 45 miljonus eiro, informē Aizsardzības ministrijā.
Šogad plānots iegādāties pretmobilitātes šķēršļus, sensorus, artilērijas sistēmas, minēšanas iekārtas, kā arī tiks sniegts atbalsts Valsts robežsardzei. Inženieru resursu novietnes izbūvēs arī Vidzemes austrumu reģionā.
AM sola, ka turpināsies pretmobilitātes konstrukciju materiālu iegādes no vietējiem uzņēmējiem.
Aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) uzsver, ka austrumu robežas stiprināšana ir viena no valdības un aizsardzības nozares prioritātēm, kam šobrīd veltīti nozīmīgi valsts resursi.
Ministrs norāda, ka, īstenojot militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plānu, jau šobrīd kāpinātas bruņoto spēku spējas ierobežot pretinieka sauszemes spēku formējumu iespējas šķērsot valsts robežu, izveidojot šķēršļus un bloķējot atsevišķus ceļus.
Patlaban turpinās 400 kilometru garās Krieviju un Baltkrievijas robežas apsekošana un šķēršļu izvietošana.
Tuvāko gadu laikā tiks izveidoti aizsardzības posteņi ar pastiprinātām konstrukcijām un nocietinājumiem, šķēršļu līnijām un sensoriem, kā arī munīcijas un mīnu noliktavas, norāda AM.
Pirms gada valdības apstiprinātais Austrumu robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plāns ir daļa no Baltijas Aizsardzības līnijas izveides, kas paredz piecu gadu laikā robežas stiprināšanā ieguldīt 303 miljonus eiro. Pagājušā gadā robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plāna īstenošanai tika atvēlēti 25 miljoni eiro.
Par šiem līdzekļiem pie Krievijas un Baltkrievijas robežas Latgalē ir izveidotas pagaidu inženieru resursu novietnes, kur izvietoti desmitiem tūkstošu pretmobilitātes konstrukciju elementu – Latvijas uzņēmumos ražotie betona bloki, “pūķa zobi”, “prettanku eži” un citi elementi.
Latvijas uzņēmēji nodrošināja 75% no 2024.gada robežas stiprināšanai nepieciešamo konstrukciju iegādēm. Pārsvarā tie bija betona un metāla konstrukciju materiāli.
Lai vajadzības gadījumā ierobežotu vai bloķētu transporta kustību ar pretmobilitātes konstrukcijām, nepieciešamie materiāli pērn tika izvietoti stratēģiski nozīmīgās vietās.
Vienlaikus veikta jau slēgto robežas pārejas punktu un robežas kontroles punktu bloķēšana ar pretmobilitātes konstrukcijām. Tāpat, lai ierobežotu transporta kustību pierobežā, veikta pierobežas ceļu un meža stigu bloķēšana.
Kā zināms, Latvijas, Lietuvas un Igaunijas aizsardzības ministri 2024.gada janvārī parakstīja vienošanos par Baltijas Aizsardzības līnijas izveidi, lai stiprinātu Baltijas valstu un NATO austrumu robežu. Aizvadītā gada maijā Polija paziņoja par pievienošanos Baltijas Aizsardzības līnijai.
Baltijas aizsardzības līnija tiek būvēta koordinēti, taču katra valsts to dara ar saviem budžeta līdzekļiem.
AM norāda, ka Baltijas aizsardzības līnija būtiski stiprinās Baltijas valstu spējas militāri aizsargāt savas robežas un aizkavēs Krievijas iespējas veikt ātras militāras operācijas. Līnijas izbūve saskan ar NATO aizsardzības plāniem.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
“turpinās – plānot” — pilnīgs situācijas raksturojums
Pēdējais laiks.
Kurā gadā vajadzēja būvēt nocietinājumus pret Hitlera armiju?
1948/49. ?
Tātad, ja ienaidnieks izsēdina desantu 10 km aiz robežas (teiksim no lidmašīnām), tad Latvijas okupācijas problēma ir atrisināta.
Nu, ir cerība, ka viņiem tiešām vairs nav darbojošas lidmašīnas. Un inženieri, kas spēj saremontēt, jo tie aizlaidās jau 14. gadā. Un pēdējie naivie patrioti – 22. gada septembrī.
Pilnīgu dauņu valdība.
To vajadzēja darīt pirms 11 gadiem. Kāda jēga mīnēt purvu, ja blakus ir šoseja?
Vai tad Krievija iebruka Luganskā un Doņeckā pa pļavām?
Apnarkojušies smadzeņu invalīdi pie varas.
pats tu esi neadekvāts.
1) Kāda jēga mīnēt purvu, ja blakus ir šoseja? – Šoseju iznīcinās pirmo un apgrūtinās pārvietošanos. Lai artilērija tevi nenovāc, tu pārvietosies maksimāli slēpti – pa mežiem un purviem.
2) Vai tad Krievija iebruka Luganskā un Doņeckā pa pļavām? – Jā un vēl aizvien to dara
Tu esi tumsonis.
Girkins, piemēram, iebrauca pa šoseju. Tieši tāpat kā 22. gadā tā kolonna caur “mīnēto” Čengaru.
Ja smadzeņu vietā nav sūdi, ta var pat sameklēt interviju ar tanka komandieri kurš pieprasija atļauju šaut pa krievijas armijas kolonnu 14. gadā, bet atļauju nesaņēma. Jo tas viss bija plānots.