Iemeslu Latvijas neuzaicināšanai uz Londonas samitu skaidro raidījums

Baltija ir viena no lielākajām Ukrainas atbalstītājām. Uzreiz pēc pilna mēroga kara sākuma Ukrainā citu valstu politiķi atklāti nožēloja, ka nebija pietiekami ieklausījušies mūsu brīdinājumos un pieredzē, cik liels drauds patiesībā ir Krievija. Tāpēc loģiski, ka neuzaicināšana uz Londonas samitu sabiedrībā radīja satraukumu, sašutumu un šāda rīcība tulkota gan kā neuzticēšanās, gan nerēķināšanās, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”. 

Donalda Trampa uzbrukums Volodimiram Zelenskim Ovālajā kabinetā Eiropas kontinentā lika saņemties. Dažu dienu laikā Apvienotās Karalistes premjerministrs Kīrs Stārmers Londonā steidzami sarīkoja sanāksmi. Tajā piedalījās Ukrainas prezidents, NATO ģenerālsekretārs, Eiropas Komisijas prezidente un Eiropadomes prezidents, kā arī Kanādas, Turcijas un vēl divpadsmit Eiropas valstu vadītāji. Baltijas valstis to skaitā nebija.

Pārāk mazais galds apspriežu telpā Dauningstrītā, līdz pat klajai diplomātu un britu premjera biroja darbinieku kļūdai – iemesli un iegansti, kāpēc Latvijas politiķi nebija uzaicināti uz sanāksmi Londonā, šīs nedēļas laikā dzirdēti visdažādākie. Latvijas puse gan apgalvo – viņi izdarījuši visu maksimālo, ko varēja.

Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Kārlis Bukuvskis norāda: “Kāpēc mēs šo tik ļoti pārdzīvojam? Tāpēc, ka vēsturiskās traumas. Tāpēc, ka mums ir aiz muguras tikuši pieņemti lēmumi, kas mūs ir ietekmējuši traģiski un katastrofāli. Un mums absolūti jebkura sanāksme, kas notiek, kurā varētu tikt lemts par mums svarīgiem jautājumiem, par mums potenciāli, un kuros neesam klātesoši, tie mums psiholoģiski izraisa ļoti stingru reakciju. Un tas ir dabiski un tas ir normāli. Un tas ir saprotams.”

Piektdienā – divas dienas pirms Londonas samita, par “ļoti neapmierinātiem baltiešiem” jau raksta britu ziņu portāli.

Tie citē kādu anonīmu neuzaicināto valstu diplomātu, kura izteikumi ļoti atgādina Baltijas valstu argumentāciju: “Krievija un mūsu sabiedrība to skaidri novērtēs, ka mūs iztirgo ne tikai Amerikas Savienotas Valstis, bet arī Apvienotā Karaliste un Francija,” izteicies avots.

Kurš sēdēs pie galda, izvēlējās britu puse. Līdz pat svētdienas rītam publiski nebija pieejamas ziņas, kurš īsti uz sanāksmi brauks. Londona līdz pēdējam brīdim nebija izšķīrusies par uzaicināto valstu sarakstu.

Tradicionāli šādās nosacīti lielo valstu sanāksmēs Baltijas un Ziemeļvalstis pārstāv Dānija. Bet, kad atklājies, ka uz Londonu tomēr brauc arī Zviedrija, Somija un Norvēģija, Baltijas valstīs radās neizpratne, kas notiek.

“Slikti ir tas, ka man tas ir jāskaidro. Man tas nebūtu jāskaidro. Tas ir jāskaidro tai pusei, kas organizēja šo sanāksmi. Tas ir numur viens. Nu nav tā, ka mēs paliekam ārpus informācijas. Viennozīmīgi, mēs izskaidrojām, ka tas rada viļņošanos un neizpratni mūsu sabiedrībā un, manu prāt, viņi šo saprata. Tas ir galvenais, ka viņi šo saprata,” stāsta Ministru prezidente Evika Siliņa (Jaunā Vienotība)

Savukārt Ministru prezidentes padomnieks nacionālās drošības jautājumos Airis Rikveilis norāda: “Nekas nevienam nav dots. Par visu ir jācīnās šajā pasaulē. Un tas, ka mums ir priekšzīmīgi rādītāji aizsardzības finansēšanā vai palīdzībā Ukrainai, tā ir informācija, kas ir jāatgādina katru dienu, neatkarīgi no tā, ka kāds to ir dzirdējis un jau izmanto šīs savas zināšanas.”

Ministru prezidentes Evikas Siliņas padomnieks ārlietu jautājumos Ivars Liepnieks un padomnieks nacionālās drošības jautājumos Airis Rikveilis bijuši galvenie komunikācijas uzturētāji starp Rīgu un Londonu.

Ko, kam un kādā formā sūta vai saka diplomātiskajās aprindās, skaļi neapspriež.

Brīdis, kad saprasts, ka mēs neesam uzaicināti, lai gan iekšējā sarakstē Latvijas puse par sanāksmi dokumentus saņēma, bija starp trešdienas un ceturtdienu pēcpusdienu.

“Man arī bija mēģinājums sazināties ar savu kolēģi, un es zinu, ka to darīja arī citu valstu kolēģi. [“Nekā personīga”: Un kāds rezultāts?] Nē, nu rezultāts ir tāds, ka viņi… Ka šī visa britu delegācija atradās Vašingtonā tajā konkrētajā brīdī. Tā ka… [“Nekā personīga”: Viņi tajā brīdī gulēja?] Mēs konkrētajā brīdī ar viņiem sazināties nevarējām. Bet tas ir labi saprotams. Gan laika atšķirību dēļ, gan arī tās vizītes noslodzes dēļ, ko viņi paši īstenoja. Man būtu bijis izbrīns, ja man būtu izdevies ar viņu sazināties,” norāda Rikveilis.

Lielbritānijas vēstnieks uz vietas nav atradies, tāpēc komunikācijā iesaistījās pilnvarotais lietvedis – amatpersona, kura aizstāj vēstnieku viņa prombūtnes laikā. Britu vēstniecība Rīgā “Nekā personīga”  atteicās nosaukt šī darbinieka vārdu.

Neviena no pusēm arī nesaka, vai Lielbritānijas vēstniecības darbiniekam bija jāiet taisnoties uz Ārlietu ministriju vai nepatika tika nodota rakstveidā.

Tas, ko atklāj Ārlietu ministrijā – “Latvijas viedoklis britu pusei tikai nodots dažādos līmeņos, gan ministres, gan valsts sekretāra vietnieka, gan premjeres un prezidenta ārlietu padomnieku līmeņos. Tāpat rīkojās arī Lietuva un Igaunija.”

“Nekā personīga” sazinājās ar ārlietu ministri Baibu Braži.

“Ziniet, diplomātiskās aktivitātes visas mēs neatklāsim, jo tas ir tomēr tādā diskrētā veidā… Notika kopīga baltiešu sadarbība uzrunājot britu iestādes. Pie tam, dažādas iestādes. Gan Rīgā, gan Tallinā, gan Viļņā. Gan arī tiešās komunikācijas metodes politiskajām amatpersonām. [“Nekā personīga”: Ko tas nozīmē?] Šobrīd mēs arī sazināmies tiešā komunikācijā. Gan ar britu ministriem, gan ar citiem. [“Nekā personīga”: Nu tad visos līmeņos ir saprasts, ka tā bijusi kļūda?] Šobrīd tas ir tas, kas no britu premjera ir izskanējis. Viņam (…) arī tas jautājums parlamentā tika uzdots. Viņš ir to apliecinājis. [“Nekā personīga”: Nu, ko tad mēs neprasām viņam rakstisku atvainošanos?] Viņš pateica, ka tas nav bijis īsti korekti, un ka tas nākamreiz vairs tā nebūs.”

Britu premjers ar baltiešiem sazinājās video zvanā. Stārmers sarunu sāka ar atvainošanos, solot, ka šāda situācija vairs neatkārtosies – tā sarunas toni raksturoja Lietuvas prezidenta padomniece.

Atvaļināts vēstnieks, vieslektors LU un RJA Gints Jegermanis norāda: “Es domāju, ka mēs strādājam pietiekami aktīvi. Mums šajā gadījumā pašiem sev pelnus uz galvas kaisīt nav iemesla. Es domāju, ka mēs izdarām vairāk nekā mūsu sabiedrība nojauš. Nu tad sabiedrībai varbūt netiek izstāstīts, ko mēs aizkulisēs darām un kas ir tas, ko mēs spējam sarunāt ar cilvēkiem, ja pat mēs neesam pie viena galda. Es pieņemu, ka vienai daļai politiķu šobrīd…

Sabiedrība ir apmulsusi, bet arī politiķi ir apmulsuši. Un tāpēc ne vienmēr viņi pietiekami ātri spēj… vārds adekvāti, iespējams, nav pareizais, bet sabiedrībai saprotamā veidā to izstāstīt.

Jā, tam droši vien var piekrist. [“Nekā personīga: “Apmulsis līderis nerada drošības sajūtu, vai ne?] Bet apstākļi ir ārkārtīgi neparasti. Spēt noreaģēt uz tiem lēmumiem, ko mēs ieraugām ASV šobrīd… Nevienā Eiropas valstī, arī Londonā nav gatavas atbildes. Visiem kopā tā ir jāmeklē. Un tas nebūs vienkāršs ceļš.”

“Cilvēkiem panikas sajūta ir klātesoša. Un panika bieži vien ir iracionāla. Bet ir arī gadījumi, kad viņa ir racionāla. Un atkal. Tā mūsu vēsturiskā pieredze padara viņu daudz dzīvāku un acīmredzamāku. Nekā tas būtu jebkurā citā situācijā. Tāpēc – labāka spēcīgāka komunikācija. Par to, kas ir tie lēmumi, kas ir pieņemti. Un kas ir bijusi tikai runāšana un tikai paziņojumi, kas ir aizgājuši virsrakstos, bet ne reālos darbos. Tas ir fundamentāli svarīgi. (….) Šobrīd mums ir ļoti daudz lietas, kas sakrīt vienlaicīgi un Trampa administrācija ar ļoti daudzām pretrunīgām lietām ja var tā izteiktie – dzen cauri savus solījumus un savu politiku pirmajās 100 dienās, tāpēc arī tā informācijas masa un tas neticēšanas aspekts pieaug eksponenciāli.”

Diplomātiskajās aprindās klejo nostāsti par kādu atgadījumu Baltajā namā pagājušā gada oktobrī. Tas noticis vēl iepriekšējā prezidenta Baidena laikā. Viņa administrācijas cilvēki bija uzaicinājuši Baltijas un Ziemeļvalstu vēstniekus. Sarunas tonis vēlāk raksturots īsi – šīs valstis ļoti augstos toņos apvainotas kara kurināšanā un spiediena izdarīšanā uz ASV.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!