Kopš pilna mēroga Krievijas iebrukuma Ukrainā turpina augt Latvijas eksports uz agresorvalsti. Kā liecina Valsts ieņēmumu dienesta dati, no Latvijas uz Krieviju pārsvarā gan tiek vestas citās Eiropas valstīs ražotās preces, jo īpaši alkohols. Lai gan tas nav sankciju pārkāpums, Ārlietu ministrija atkārtoti mudina atteikties no sadarbības ar Putina režīma pārvaldīto valsti, vēsta TV3 Ziņas.
Eiropas Savienība pirmdien, 17. decembrī, ieviesa jau 15. sankciju kārtu pret Krieviju. Taču tirdzniecības saites ar agresorvalsti pilnībā nav pārrautas un to izmanto arī Latvijas uzņēmēji.
Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas publiskoto sarakstu, kas gan nav atjaunots kopš jūnija, uz Krieviju preces eksportē 128 Latvijas uzņēmumi.
Ārlietu ministres Baibas Bražes ieskatā sadarbība ar agresorvalsti tomēr būtu jāpārtrauc.
Par spīti šiem brīdinājumiem, eksports no Latvijas uz Krieviju aug. Par to liecina Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes dati. Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes direktora vietniece Sandra Kārkliņa-Ādmine norāda, ka eksports uz Krieviju un Baltkrieviju ir audzis. “Ja mēs lūkojamies uz eksportu ar Krieviju un Baltkrieviju, tad ir vērojams pieaugums,” pauž Ādmine.
2021. gadā no Latvijas uz Krieviju preces tika eksportētas pusotra miljarda eiro vērtībā. Pilna apmēra iebrukuma pirmajā gadā eksporta vērtība palielinājās līdz 1,7 miljardiem,
ko Muitas pārvaldē tikai daļēji skaidro ar inflāciju. Kāpums turpinājās arī pērn. Un dati par šā gada deviņiem mēnešiem liecina, ka eksporta vērtība varētu sasniegt pagājušā gada līmeni.
Jau iepriekš plaši izskanējis, ka Latvija aizvadītajos gados kļuvusi par alkohola eksporta lielvalsti, Krieviju nodrošinot ar viskiju, vīnu un arī citiem dzērieniem, kas pārsvarā ražoti citviet Eiropā.
Kopš sankciju ieviešanas jauna tendence ir Latvijas eksporta būtisks pieaugums uz Centrālāzijas valstīm. Amatpersonas to saista ne vien ar jaunu tirgu apgūšanu, bet arī ar Krievijai noteikto sankciju apiešanu.
Ārlietu ministrija uzņēmējus atkārtoti mudina nesadarboties ar Krieviju. Taču statistika liecina, ka eksports no Latvijas uz agresorvalsti aug.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Tagad jau ziema, visi būs sapirkušies briketes, tāpēc atļaušos uzrakstīt ko piedzīvoju šoruden. Man labākais čoms uzņēmējs. Sēžam virtuvē, pļāpājam. Piebrauc viņam biznesa partneris, jaunāks par mani pusis dārgā auto. Uzreiz redzams ka veiksmīgs cilvēks. No Baltkrievijas pa lēto importē dažādas preces, galvenokārt kurināmās briketes. Pēc tam pārdod kā Latvijā ražotas, nedaudz lētāk kā vietējā tirgus cena, bet vienalga pa dārgo. Cilvēki ar īrētām piekabēm pat no tālienes brauc, jo var dabūt nedaudz lētāk kā citur. Ir cilvēki kuri pateicoties sankcijām dzīvo ļoti.
Turpina barot Krieviju un kunkstēt ka vajag vairāk naudas aizsardzībai. Dauņu valsts utubungas.