Konkurences padome atklāj karteli AS “Latvijas valsts meži” rīkotajos iepirkumos

uzņēmējdarbība

19. oktobrī Konkurences padome (KP) pieņēma lēmumu sodīt uzņēmumus SIA “AKE LOĢISTIKA”, SIA “LATGALES MULČA” un SIA “MG Auto LTD” par aizliegtu vienošanos, apmainoties ar komerciāli sensitīvu informāciju par dalības nosacījumiem piecos AS “Latvijas valsts meži” iepirkumos par enerģētiskās koksnes pievešanas, šķeldošanas, uzglabāšanas un transportēšanas pakalpojumu sniegšanu, slēdzot vispārīgo vienošanos. Par uzņēmumu aizliegtu vienošanos piemērots naudas sods 163 630  EUR.

Informāciju par iespējamu aizliegtu vienošanos starp SIA “AKE LOĢISTIKA”, SIA “LATGALES MULČA” un SIA “MG Auto LTD” KP saņēma no AS “Latvijas valsts meži” (LVM), pasūtītājam konstatējot pazīmes, kas norāda uz saskaņotu pretendentu rīcību piedāvājumu iesniegšanā. Saņemtā un izmeklēšanas laikā iegūtā papildu informācija liecināja, ka uzņēmumu sagatavotie piedāvājumi LVM iepirkumos laikā no 2018. līdz 2022. gadam ir salīdzināmi gan saturiski, gan pēc piedāvājuma iesniegšanas veida un nav sagatavoti neatkarīgi.

Izpētes laikā KP konstatēja, ka četros no pieciem iepirkumiem visu uzņēmumu piedāvājumi Elektroniskajā iepirkumu sistēmā (EIS) iesniegti no vienas IP adreses, kā arī divi no tirgus dalībniekiem ir reģistrējušies EIS ar vienu elektroniskā pasta adresi. Aizliegtu vienošanos starp uzņēmumiem apstiprina arī KP procesuālajās darbībās noskaidrotais, ka SIA “AKE LOĢISTIKA” pārstāvji ir bijuši iesaistīti visu sodīto uzņēmumu iepirkumu dokumentācijas sagatavošanā un iesniegšanā.

Dalība iepirkumos par vispārīgo vienošanos neatbrīvo no atbildības

Lai arī uzņēmumi ir savstarpēji saistīti, KP norāda, ka Konkurences likuma (KL) izpratnē uzņēmumi ir neatkarīgi tirgus dalībnieki, uz kuriem ir attiecināms KL noteiktais vienošanās aizliegums. To norāda arī uzņēmumu iesniegtās pretendentu neatkarības deklarācijas, apliecinot, ka piedāvājumi iepirkumos ir sagatavoti neatkarīgi, bez vienošanām un jebkādas cita veida saziņas ar citiem tirgus dalībniekiem.

Turpretī uzņēmumu pārstāvji norādīja, ka tie savstarpēji nav konkurējuši iepirkumos par vispārīgo vienošanos, jo to būtība ir potenciālo pakalpojuma sniedzēju apkopošana, vērtējot pretendentu tehniskās spējas, nevis finanšu piedāvājumus. KP norāda, ka arī pirmajā iepirkuma stadijā par vispārīgās vienošanās slēgšanu tirgus dalībnieki savstarpēji konkurē gan ar tehniskajām iespējām, gan piedāvāto cenu, tādējādi pirmajā kārtā iesniegtajam finanšu piedāvājumam ir nozīme pasūtītāja gala lēmuma pieņemšanā par vispārīgās vienošanās slēgšanu un tālāko iepirkuma procesu.

KP Aizliegtu vienošanos departamenta direktore Ieva Šmite: “Vispārīgās vienošanās iepirkumos ir vienošanās starp pasūtītāju un vairākiem piegādātājiem ar mērķi noteikt attiecīgā laika posmā slēdzamos iepirkuma līgumus un paredzēt to noteikumus, piemēram, par cenām un paredzēto apjomu. Pēc savas būtības tā ir kā atlases kārtība, pēc kādas tiks izvēlēts konkrētais piegādātājs, tad, kad pasūtītājam radīsies reāla nepieciešamība pēc pakalpojuma iepirkšanas. Taču pretendentiem ir jāņem vērā, ka arī uz vispārīgo vienošanos visās stadijās ir piemērojams PIL un KL tieši tādā pašā veidā kā uz jebkuru citu publisku iepirkumu. Tāpēc apmaiņa ar komerciāli sensitīvu informāciju un darbības saskaņošana nav pieļaujama un ir sodāma.”

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Populārākie raksti


Jūs varētu interesēt


Subscribe
Paziņot par
guest

8 Comments
jaunākie
vecākie populārākie
Inline Feedbacks
View all comments
stulbais pensionārs
stulbais pensionārs
1 g. atpakaļ

Nez vai šitā ies vecās stervas pēdās? Aptieku karteli es redzēt negribu

Jeblonskis
Jeblonskis
1 g. atpakaļ

Es bik nesaprotu. Ja man ir firma, un manam čomam ir firma. Kurš likums mums liedz parunāt par darbu?
Tā ir mūsu darīšana. Nodokļus un nodevas maksājam, darba drošību ievērojam, viss pārējais mūsu ziņā.

vecā vīzda freiberga
vecā vīzda freiberga
1 g. atpakaļ

Tā kaut kāda skaitumkopšanas salonu reklāma?

māra sapīpējusies zālīti
māra sapīpējusies zālīti
1 g. atpakaļ

Skuķis kkāds

Pateicīgā latvāņu nācija
Pateicīgā latvāņu nācija
1 g. atpakaļ

Kurš tad bija pasūtītājs?

Jefiņš
Jefiņš
1 g. atpakaļ

Banku kartelis ir daudz lielāka nelaime.

komjaunatnes pleibojs reirs
komjaunatnes pleibojs reirs
1 g. atpakaļ
Reply to  Jefiņš

Jā, labi latvāņi pārdeva valstij piederošās “Latvijas hipotēku un zemes banku” un “Citedele”

evika aļeksandrovna
evika aļeksandrovna
1 g. atpakaļ

Jānoved šitie meži līdz kliņķim. Pēc tam nodos privatizācijai. Labs plāns. Labi, ka ir ābramas smerdeļu kantoris, kas palīdz