ELITA VEIDEMANE, Neatkarīgā
Dižu cilvēku citāti ir jāsaglabā mūžībai. Daudz tos ir izteicis bijušais premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV), viņa pēdās iet nule ietapusī premjere Evika Siliņa (JV), un grēks būtu neatgādināt vēl un vēl viņas izteikas, kurām ir ne tikai šodienas nozīme, bet arī tiecība rītdienā. Tāpēc ar vislielāko rūpību pievērsīsimies Siliņas kundzes vārdiem.
“Topošās valdības mērķis ir plašs, spēcīgs vidusslānis Latvijā,” uzrunājot Saeimu pirms valdības apstiprināšanas, teica Evika Siliņa. Topošās svarīgās amatpersonas runa, kas tika nolasīta no lapiņas, noritēja bez aizķeršanās, un nekādi jautājumi par to neradās.
Par vidusslāni Evika Siliņa izteicās arī vēlāk, kad žurnālisti viņai palūdza sīkāk paskaidrot, kas, viņasprāt, ir vidusslānis, par ko iestājusies tāda valdības rūpe.
Citēju Siliņu: “Vidusslānis… lai ģimene ar diviem bērniem varētu atļauties izskolot bērnus, iespējams, viņiem ir savs mājoklis, varbūt tas ir nekustamais īpašums, varbūt tas ir dzīvoklis, ka viņi var atļauties arī kādus medicīniskos pakalpojumus un varbūt kādreiz arī aiziet uz teātri vai aizbraukt uz ārzemēm.”
Jā, valdībai tiešām ir jācīnās par šādu vidusslāņa pilsoni, kuram, iespējams, ir pat savs mājoklis un – ko tu neteiksi! – viņš pat var izskolot savus divus bērnus, saņemt medicīniskos pakalpojumus un aiziet uz teātri! Tikai kāds, lūdzu, pasakiet Evikai, ka dzīvoklis arī ir nekustamais īpašums, bet bomžu bez mājokļiem Latvijā ir visai maz. Tomēr bažas saglabājas tajā aspektā, ka vienam no tiem diviem bērniem skološanās var nesanākt: kādam nāksies strādāt, lai tas otrs varētu mācīties…
Jā, un vēl. Iespējams, ka dažiem no vidusslāņa ir arī mobilais telefons (varbūt pat ar internetu). Tāpat var gadīties, ka vienam otram mājoklī (varbūt pat nekustamajā īpašumā) kaut kur bēniņos glabājas vecs ritenis, ko notirgojot varētu samaksāt NĪN, kas nākamgad celsies ne pa jokam. Nu ja, tad vismaz nebūs jāņem ātrais kredīts…
Taču valdībai un sevišķi jau tās karogam – Evikai Siliņai – vajadzētu apgūt elementāras zināšanas par to, kas Latvijā īsti ir šis vidusslānis, lai visu valdīšanas laiku nevajadzētu neziņā maldīties kā salauztai slotai starp trim nabagmājām.
Kāda nesen veikta aptauja liecināja, ka uz piederību vidusslānim norāda spēja iegādāties nekustamo īpašumu un automašīnu, regulāra, bezproblemātiska ikmēneša rēķinu apmaksa, vēlme un spēja vismaz reizi gadā doties ārvalstu ceļojumā, iespēja iegādāties apdrošināšanas polisi gan ceļojumam, gan veselības aprūpes pakalpojumiem, kā arī laiku pa laikam apmeklēt kādu kultūras pasākumu vai restorānu. Jā, un vēl: vidusslānim ir arī raksturīga spēja veidot uzkrājumus. Ja viena mājsaimniecības locekļa ikmēneša ienākumi ir aptuveni 1300 eiro, var jau sākt domāt par piederību vidusslānim.
Saeimas deputāts, “progresīvists” Andris Šuvajevs bija gandrīz tikpat asprātīgs kā Siliņas kundze, sakot, ka “Latvijā ir augsts materiālās spriedzes līmenis, tāpēc svarīgi uz vidusslāni skatīties saturiski”. Tāpēc viens no jaunās valdības pārstāvju solījumiem būšot mazināt iedzīvotāju materiālo spriedzi. Nez, kā gan tas notiks? Ar viediem buramvārdiem, saturisku kontrpropagandu vai regulārām masāžām?
Lai nebūtu nekādu pārpratumu, Evika Siliņa apsolīja: “Es un valdības komanda strādās tā, lai Latvijas cilvēki – skolēni, studenti, uzņēmēji, pacienti, mammas, tēti, vecvecāki – justu, ka valsts strādā viņu labā, nevis ir vienaldzīga vai kalpo tikai procesam.”
Savukārt Krišjānis Kariņš optimistiski noziņoja: “Atskatoties uz laiku, kurā Saeima man bija uzticējusi veikt ministru prezidenta amata pienākumus, ar gandarījumu varu teikt, ka Latvija ir turpinājusi iet attīstības ceļu – neskatoties uz izaicinājumiem, mēs kļūstam stiprāki un turīgāki. Tā ir jāturpina arī uz priekšu!” Kautrējos pajautāt: kas ir domāts ar vietniekvārdu “mēs”? Proti, kuri ir tie “mēs”, kas kļūst turīgāki? Ā, tie ir deputāti un ministri? Un kas ir tas “attīstības ceļš”, pa kuru turpinām iet? Zemāk par pēdējām vietām krist taču nav iespējams…
Pilnīgi nesaistīti. Pirms pāris dienām uzgāju tiesību zinātņu doktora Jura Rudevska teikto kādā “Neatkarīgās” intervijā:
“Kā raksturot patlaban pie varas esošo Latvijas politisko režīmu? Tā ir kakistokrātija. Tas nozīmē, ka pie varas ir nevis labākie, bet sliktākie sabiedrības pārstāvji – nevis gudrākie, drosmīgākie un tālredzīgākie, bet tieši pretēji. Pie mums patlaban valda kakistokrātisks režīms.”
Un – tavu brīnumu! – viņš to bija teicis jau 2021. gadā. Cik savādi, vai ne?
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Vai viņai masiera sertifikats ir?
Piesakos uz masāžas pie Evikas.
Blondīņu valdībai ir sava specifik aun sava planciņa – te ir jāatzīst, ka premjere ir reāliste- mes esam zemak par Rumaniju un tur patiešām ir šāds dalījums. Tiem, kam ir labāki dzīves apstākļi – pēdējais laiks uzlikt papildus nodokļus, lai nonāk pie realitātes sajūtām vastī
Nau tur nekādas specifikas. Jātrod vīrietis un viss. Strautmane atrada, jaunalksne arī. Madara līcite ar bērtuli meklē. Ansis pūpoliņš ar aidi tomsoninu nevar sadalīt arni
Interesants termins kakistokrātija. Varbūt tas ceļas no vārda kakas un tad varbūt to var aizvietot ar sinonīmu – sūdīga elite. Izklausītos labāk sūdīgs Ašerādens kā kakistokrātisks Ašerādens, vismaz saprotamāk.
Ir jau sen valodā iegājies termins – sorosīti. Tagad viņu jāmēģina aizmirst.
Siliņa: viņi var atļauties arī kādus medicīniskos pakalpojumus. Nu tak beidzot valdība atzīst, ka bezmaksas medicīna Latvijā ir likvidēta. Un te atrodas idioti, kas bļaustās par padomju domāšanas recidīviem (tātad, ja valsts tevi ir novedusi līdz ubaga tarbai, tad tavs pienākums ir nomirt). Korupcija, godīgās tautas daļas apkrāpšana – tas nav padomju olaiku recidīvs – tā ir demokrātija, kur visi ceļi vaļā krāpniecībai.
diemžēl tev taisnība – pie mums visi ceļi vaļā krāpniecibai. pasakiet kaut vienu nozari, kur nezog.
Viņa nav sliktākā. Viņa ir sovaka bastards
Nezinu, ko komentētājs domājis ar terminu “sovaks”, bet mūsu laikos šo terminu lietoja atsaucoties uz padomju domāšanu. Siliņa šai ziņā nav nekāds “sovaks”. Viņai ir tik tālu izskalotas smadzenes, ka viņa uzskata par normu šādu Latvijas realitāti: ja pensionāram sasāpējies zobs, bet viņa/viņš nevar samaksāt par zoba raušanu, tad pensionāre ir nolemta sajukšanai prātā. Jā, arĪ PSRS bija maksas medicīna. Kā savādāk, lai nosauc kukuli, kas bija jādod ārstam par labāku darba veikšanu. Tagad Latvijā šī kukuļošana ir legalizēta – saucās “maksas medicīna”.
Tas “latvānis” ir padomietis. Tā latvāņu nezāle jau te ieradās no Rašas Parašas, tāpat kā viss ļaunais. Arī padomisms.