Rinkēvičs Ministru prezidenta amatam nominē Eviku Siliņu

Foto: Valsts prezidenta kanceleja

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Ministru prezidenta amatam nominējis “Jaunās vienotības” (JV) pieteikto premjera amata kandidāti, pašreizējo labklājības ministri Eviku Siliņu (JV).

Lēmumu par Siliņas aicināšanu Rinkēvičs pieņēma pēc šonedēļ notikušajām sarunām ar visām Saeimas frakcijām.

Siliņa bija vienīgā partiju oficiāli izvirzītā pretendente premjera amatam.

Šonedēļ Rinkēviča konsultācijās ar partijām tika pārrunāts jaunas koalīcijas veidošanas process, un Valsts prezidents noskaidroja politisko spēku viedokļus par vēlamo koalīcijas modeli, iespējamajiem Ministru prezidenta amata kandidātiem, kā arī redzējumu par valdībai veicamajiem ilgtermiņa un neatliekamajiem darbiem.

Rinkēvičs trešdien sacīja, ka “neesot naivs” par iespēju izveidot piecu partiju koalīciju, taču vairākas trīs vai četru partiju kombinācijas viņš gan saskatot.

Plašāka koalīcija prezidenta ieskatā ir ne vien iespējama, bet arī vēlama, salīdzinot ar jebkuru trīs partiju koalīcijas variantu, tomēr tas būs diskusiju jautājumus turpmākajās sarunās. Prezidents respektē partiju ideoloģiskās atšķirības un “neieslēgs pilī” partijas, kamēr tās neatrisinās domstarpības, tomēr, viņaprāt, partijām būtu jāatkāpjas no emocijām un sarunas par turpmāko jāsāk no nulles.

Gandrīz nepastāv iespēja NA un “Progresīvajiem” vienoties par kopīgu darbu valdībā, līdz ar to topošajā koalīcijā varētu tikt iekļauta tikai vienai no šīm partijām.

Saskaņā ar Satversmes 56.pantu Ministru kabinetu sastāda persona, kuru uz to aicina Valsts prezidents. Atbilstoši Satversmes 59.pantam topošajam Ministru prezidentam un ministriem vēl nepieciešams saņemt Saeimas uzticību.

Siliņa ievēlēta 14.Saeimā no JV saraksta. Vidzemes vēlēšanu apgabalā viņa ieguva 4509 plusus un 2154 svītrojumus.

Viņa dzimusi 1975.gadā, studējusi Latvijas Universitātē, iegūstot bakalaura grādu tiesību zinātnē un jurista kvalifikāciju, kā arī Rīgas Juridiskajā augstskolā, iegūstot sociālo zinātņu maģistra grādu tiesību zinātnē un starptautiskajās tiesībās un Eiropas tiesībās.

Siliņa bijusi individuāli praktizējoša zvērināta advokāte.

Politikā Siliņa debitēja 2011.gadā, kad kandidēja uz 11.Saeimu no Zatlera Reformu partijas.

Tā paša gada novembrī politiķe kļuva par iekšlietu ministra padomnieci juridiskajos jautājumos, bet 2013.gada janvārī – par Iekšlietu ministrijas (IeM) parlamentāro sekretāri.

Siliņa kandidēja arī 13.Saeimas vēlēšanās – jau JV sarakstā. 2019.gada februārī viņa atstāja IeM parlamentārās sekretāres amatu un kļuva par Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) parlamentāro sekretāri.

Kopš 2022.gada decembra līdz ar Kariņa otrās valdības darba sākumu Siliņa ir labklājības ministre. Politiķe arī ir JV lielākās partijas “Vienotība” valdes locekle.

Kā ziņots, Kariņš 17.augustā Valsts prezidentam iesniedza dokumentu par valdības demisiju.

Saeimā JV ir 26 deputātu vietas, ZZS – 16, bet “Progresīvajiem” – 10 mandāti, kas kopā iespējamās jaunās valdības tā dēvētajam kodolam dod 52 balsis jeb minimālu vairākumu.

AS ir 15 parlamentārieši un NA – 13 deputātu vietas.

Partijai “Stabilitātei” ir desmit mandāti un “Latvija pirmajā vietā” – astoņas vietas parlamentā. Tāpat Saeimā ir divi pie frakcijām nepiederoši deputāti.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Populārākie raksti


Jūs varētu interesēt


Subscribe
Paziņot par
guest

19 Comments
jaunākie
vecākie populārākie
Inline Feedbacks
View all comments
vēsture
vēsture
1 g. atpakaļ

Tad var kads eksperts pateikt, ir tā Evika filmējusies porno vai nav?

Jefiņš
Jefiņš
1 g. atpakaļ
Reply to  vēsture

Kā nu ne Kariņa valdības Labklājības ministrijā.

Klusums
Klusums
1 g. atpakaļ
Reply to  vēsture

Paskaties, rebaltica, recheck, un visi pārējie faktu pārbaudītāji ne tikai stāsta melus kāpēc tā nav bijis, bet pat klusē, tā lai tie kas “skatās panorāmu” neuzzin. Ja vien būtu kaut neliela iespēja to video apstrīdēt, tad to visās malās Spriņģes darītu.

rinka
rinka
1 g. atpakaļ

Jā, Zatlera Smerdeļu partija. Bij laiki, bij laiki. Latvānijas Orions – zatļers, evika, TUA tēvs slava dombrovskis, olšteina sešinieks. Zelta lappuses

krams
krams
1 g. atpakaļ

Labklājība tautas ir salaista grīstē. Praktiski labklājīb ir tikai izredzētajiem un sabiedrības krējumam. Tas pats būs arī ar valsti! Jo valdībai nav ne kauna ,ne goda. Kā arī nekādas atbildības!

Zirkovicss
Zirkovicss
1 g. atpakaļ

Beidzot! Siliņa atzina Meņģelsoni par profesionāli, kas būs ministre. Super, megabūvju projektiem būt! Zaru būdas kurināšana turpināsies… Ne paskatīties ko OECD saka , ka nav labi un korekcijas, bet jāturpina murgot pa biezo – miljardos. Viss beidzās nesācies.

kas būs tālāk?
kas būs tālāk?
1 g. atpakaļ

Kāds vēl atcerās, kā pirms nepilna gada, pēc vēlēšanām, visi mediji un twitera “inteliģence” kauca ka m* esot ievēlēta Saeimā par deputāti? Ko tad tagad par to klusē? Šajā gadījumā pat pierādījumi ir.

Uldis
Uldis
1 g. atpakaļ

Solīja arī, ka ar Lembergu neies kopā, bet te nu mēs esam.

Ome
Ome
1 g. atpakaļ

Nu sveiki ,nu mums būs sava Čicolīna pornoaktrise kā Itālijā.

seksologs
seksologs
1 g. atpakaļ
Reply to  Ome

Tagad pat tam nederēs.

zemnieks
zemnieks
1 g. atpakaļ

Riņķi, Riņķi, vai tu arī esi daļa no tās liberastu kliķes?

vēsture
vēsture
1 g. atpakaļ

Latvijas kauna traips – 2?
Pirmais bija Bērziņš

ēstuve
ēstuve
1 g. atpakaļ
Reply to  vēsture

Vai tad Bērziņu čekists Bojārs atveda ar Latavio no Canada?

Uldis
Uldis
1 g. atpakaļ

Un kāpēc tas cirks bija vajadzīgs? Varēja taču uzreiz nosaukt. Visi taču visu saprot…

Gada glezna
Gada glezna
1 g. atpakaļ

“Latvijas ceļam” saeimā bija ap 39 deputātu vietām, taču tik nekaunīga varas koncentrācija vienas partijas rokās pat tad nenotika. JV ir mācījusies no Putina Krievijas un te Latvijā ir kļuvusi par “Vienoto Krieviju”.

zellis
zellis
1 g. atpakaļ
Reply to  Gada glezna

Visraksturojošākais JV ir Siliņas teiktais, ka JV citas partijas premjera vadībā nestrādās. Tā esot valstiska domāšana? Prasta šantāža un valsts labums pie kājas.

vodka
vodka
1 g. atpakaļ
Reply to  Gada glezna

Latvijas Ceļa biedri labi apzaga valsti arī bez publisku redzamas varas koncentrācijas

Arvids
Arvids
1 g. atpakaļ
Reply to  Gada glezna

Slava PSKP, tfu, pārrakstījos: slava Jaunajai Vienotībai!!

sardeļu ordenis
sardeļu ordenis
1 g. atpakaļ

Ja šis ir vienīgais iespējamais variants, tad uz priekšu! Nez kādēļ liekas, “kopējā labuma” vārdā Smiltēns AS pierunās dalībai koalīcijā ar sevi, kā galveno garantu un (tikai piemēram, jo PRO traki gribās), Veselības ministri kā cilvēku , kurš ”daudz labu izdarījis, bet ir jāturpina”, pārējie svarīgi izsēdīsies pa parlamentu un īgni spaidīs parlamenta galda pogas.