Vairākas Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Austrumzemgales iecirkņa amatpersonas, izskatot iesniegumus par Rusiņa rīcību un veicot viņa meklēšanas pasākumus, atsevišķos gadījumos nav rīkojušās pietiekami profesionāli, tai skaitā nav spējušas veikt pietiekami aktīvi personas meklēšanas pasākumus, secināts Valsts policijas veiktajā dienesta pārbaudē un disciplinārizmeklēšanā.
Dienesta pārbaudes laikā arī secināts, ka amatpersonas nav spējušas pietiekamā kvalitātē savlaicīgi izanalizēt un saskatīt kopsakarības Rusiņa pretlikumīgo darbību kopainā. Ņemot vērā atzinumā konstatēto, piecām amatpersonām ir piemēroti disciplinārsodi. Tostarp veiktas arī pārmaiņas Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Austrumzemgales iecirkņa vadībā.
Dienesta pārbaudes atzinumā pret vairākām amatpersonām pieņemtie lēmumi:
- Izmeklēšanas nodaļas 1. grupas inspektoram piemērots disciplinārsods – rājiens;
- Izmeklēšanas nodaļas 1. grupas galvenajam inspektoram pieņemts lēmums par disciplinārlietas izbeigšanu, izsakot aizrādījumu;
- Izmeklēšanas nodaļas 2. grupas galvenajam inspektoram piemērots disciplinārsods – piezīme;
- Izmeklēšanas nodaļas 2. grupas vecākajai inspektorei piemērots disciplinārsods – piezīme;
- Izmeklēšanas nodaļas 4. grupas vecākajai inspektorei piemērots disciplinārsods – piezīme;
- Vēl pret vienu Izmeklēšanas nodaļas 2. grupas inspektori izmeklēšana disciplinārlietā turpinās.
Iepriekš jau publiski pausts, ka dienesta pārbaudē un disciplinārlietas ietvaros veiktajā izmeklēšanā skatīta arī līdzšinējā Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Austrumzemgales iecirkņa priekšnieka Rolanda Bērziņa atbildība, kuras laikā identificēts, ka amatpersona nepietiekošā kvalitātē organizējis iecirkņa darbu, par ko piemērots disciplinārsods – rājiens.
Vienlaikus identificēts, ka ne visi Valsts policijai uzliktie pienākumi izmeklēšanas jomā Zemgales reģiona pārvaldes Austrumzemgales iecirknī tika prioritizēti atbilstoši labākajai izmeklēšanas praksei, savukārt radušās sekas kopumā nesekmē situācijas uzlabošanos ne izmeklēšanas kompetencē, ne iecirkņa kolektīva darba un sadarbības atjaunošanā. Līdz ar to iezīmējās nepieciešamība pēc jauna redzējuma pārmaiņu vadībā, akcentējot izmeklēšanas darba uzlabošanu iecirknī.
Lai pēc iespējas ātrāk nodrošinātu Valsts policijai uzlikto pienākumu sekmīgu realizēšanu kopumā, nodrošinot pilnvērtīgāku sasaisti kompetencēs reaģēšana – izmeklēšana – prevencija un, pēc vispusīgas kopsakarību izvērtēšanas, lai paātrinātu pilnvērtīgu iecirkņa darbspēju atjaunošanos, Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Austrumzemgales iecirknī pieņemts lēmums veikt izmaiņas iecirkņa vadībā.
Ņemot vērā konstatēto problemātiku un izvirzītās kompetences, kopsakarībā ar pieredzi, spējām un motivāciju panākt rezultātu kopumā, kā arī ņemot vērā pieejamos cilvēkresursus, par Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Austrumzemgales iecirkņa priekšnieku no šī gada 1. septembra dienesta interesēs tiek iecelta majore Evita Galviņa, kuras pieredze dienestā Valsts policijā ir jau 27 gadi, tostarp, pirms veiktās Valsts policijas restrukturizācijas, pēdējos desmit gadus bijusi Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Aizkraukles iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas priekšnieka vietnieka amatā, vadot tieši kriminālprocesu izmeklēšanu.
“Evita Galviņa ir motivēta, vērsta uz pārmaiņu īstenošanu, apveltīta ar augstām analītikas spējām, prasmīgi spēj secināt kopsakarības, ir gatava izaugsmei, arī dalīties pieredzē, kā arī, ņemot vērā pietiekoši ilgo pieredzi izmeklēšanas jomā, tostarp vadošā amatā, var sniegt būtisku pienesumu iecirkņa darbā,” norāda Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks.
Savukārt līdzšinējais Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Austrumzemgales iecirkņa priekšnieks pulkvežleitnants Rolands Bērziņš ar šī gada 1. septembri dienesta interesēs tiek pārcelts iecirkņa priekšnieka vietnieka, Reaģēšanas nodaļas priekšnieka amatā ar mērķi izmantot iecirkņa darba organizācijā viņa lielo profesionālo pieredzi tieši kārtības policijas darbā, proti, reaģēšanas uzdevumu izpildē, kā arī civilo krīžu un apdraudējumu situāciju risināšanā, piemēram, plūdu gadījumos, kur Rolands Bērziņš sevi ir pierādījis no labākās puses vairākkārt.
Atgādinām, ka slepkava Rusiņš tā arī nav atrasts.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Varēja uzrakstīt ko konkrētāku par pārkāpumiem. Citādi kā ar dakšiņu ēst zupu. Rodās iespaids, ka tie ir kādi pārmijnieki, sodīti sodīšanas pēc.
Rājiens?
Smieklīga valstele.
Policista kreesls ir viens no ienesiigaakajiem, to neviens negrib zaudeet – cilveeki pashi nes naudu, lai paskatiitos kko datubaazees, lai pieklusinaatu kaadu sasaapeejusho lietu, lai uzsaaktu kaadu lietu, gali visaas malaas un kameer jauns tikmeer var kjert kaifu policijas formas svariiguma sabiedriibaa. Dziive super, plus veel nemitiigi var chiiksteet par mazo officiaalo samaksu, budzetu un muuzhiigi nesakaartotiem likumiem deelj kuriem nabaga policis neko nevar izdariit.