Pēc visa spriežot, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija atbalsta „Sadales tīkla” iecerēto megazādzību

elektroenerģija

Māris Niklass*

24.maijā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) apstiprināja Elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu diferencētos tarifus, kas stāsies spēkā šā gada 1.jūlijā. Regulatora padomes priekšsēdētāja Alda Ozola paziņoja: “Sadarbībā ar iesaistītajām pusēm ir panākts labākais iespējamais risinājums, maksimāli samazinot negatīvo ietekmi uz mājsaimniecībām un uzņēmumiem.” Tiktāl šo labi atalgotās amatpersonas teikto varētu uzskatīt par reklāmu.

Iepazīstoties ar publiski pieejamo informāciju par tarifu projektu, daudziem no mums kā sistēmas pakalpojumu saņēmējiem nav skaidrības par to pamatotību un iespējamo piemērošanu.

Tiek apgalvots, ka Sadales tīkla (ST) pakalpojumu tarifi pieaugs vidēji par 32%. Faktiski pats mazākais – mājsaimniecībām ar vienas fāzes 16 A pieslēgumu – tarifa pieaugums ir no 3,87 eiro uz 7,55 eiro mēnesī jeb +95,1%. Mājsaimniecībām ar triju fāžu 32 A pieslēgumu tarifa pieaugums ir no 7,74 eiro uz 36,4 eiro mēnesī. Pieaugums – 370,3%.

Tarifa pieteikuma iesniedzēji nav pamatojuši ar konkrētiem aprēķiniem, kāpēc tiek diferencēta maksa par jaudas uzturēšanu un kāpēc ir tik lielas atšķirības pakalpojumu cenā – līdz pat 9,5 reizēm!

Nav saprotams, kālab mājsaimniecībām atkarībā no pieslēguma jaudas ir jāmaksā tik dažādi? Vai ST ir tāda izdevumu struktūra un uzskaite, kas pamato šādu tik atšķirīgu diferencētas maksas pakalpojumu piemērošanu mājsaimniecībām? Vai tiešām 3 fāzu 32 A pieslēgumu jaudas uzturēšana AS  Sadales tīkls izmaksā piecas reizes dārgāk nekā mājsaimniecībām ar 1 fāzes 16 A pieslēgumu?

Pēc provizoriskiem aprēķiniem no mājsaimniecībām vien par jaudas uzturēšanu pēc AS Sadales tīkls publiski sniegtās informācijas papildus tiks iekasēti vairāk nekā 80 miljoni eiro. Ja 2022.gada rudenī tarifa projektā tika plānots tarifu palielināt par 75%, kas ST kasi papildinātu ar 182 miljoniem eiro, tad aprīlī iesniegtā pieteikuma 32% pieaugums ir 77 miljoni eiro.

Tātad tikai no mājsaimniecībām vien paredzētā “par jaudas uzturēšanu” papildus iekasējamā summa pilnībā nosedz plānoto 32% tarifa pieaugumu pret pašreiz spēkā esošo.

Par jaudas uzturēšanu maksās arī iestādes un uzņēmumi. Kopumā valstī ir 1,11 miljoni pieslēgumu pie ST. Ja vienam vidēji palielina maksu tikai par 7 eiro mēnesī, tas dod papildu ienākumu – 93,24 miljonus eiro gadā. Šie skaitļi liek aizdomāties, vai tikai tarifu projekts nav ar krietnu uzkūlumu? Varbūt padomāt par citiem risinājumiem, kas nav tik atšķirīgi, piemērojot maksu par jaudas uzturēšanu?

Vai tiešām ir izdarīts viss, lai tarifa projekts, kas ietekmēs katru mājsaimniecību, iestādi, uzņēmumu ilgtermiņā, valsts konkurences spēju un attīstību, ir pilnībā pamatots ar precīziem aprēķiniem?

Kādā no TV24 raidījumiem Saeimas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijas priekšsēdētājs Andris Kulbergs (AS) publiski atzina, ka valstī nav enerģētikas stratēģijas, ka visu nosaka Latvenergo.

Te nu prātā nāk

pirms trim gadiem 13. Saeimas OIK afēras izmeklēšanas komisijas pēc deviņu mēnešu darba secinājums: 25 gadus eksistējusi sistēma, kas neatbilda Latvijas interesēm. Ne ministri, ne Saeimas komisiju deputāti neizpildīja Satversmē noteiktos pienākumus – aizsargāt savas tautas un valsts intereses.

To pašu gribu teikt arī par 14. Saeimas priekšstāvjiem, kuru uzdevums ir kontrolēt SPRK darbību. Šai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai likums uzliek par pienākumu – aizstāvēt enerģijas patērētājus. Aizdomīgais klusums un bezdarbība no institūciju puses neliecina par pienākumu veikšanu.

*) Māris Niklass ir sabiedriskais darbinieks, kultūras pieminekļu atjaunotājs, bijušais Cēsu rajona padomes priekšsēdētājs. Atzinības krusta virsnieks.

Avots: Pietiek

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Populārākie raksti


Jūs varētu interesēt


Subscribe
Paziņot par
guest

14 Comments
jaunākie
vecākie populārākie
Inline Feedbacks
View all comments
Desu ādu noliktava
Desu ādu noliktava
1 g. atpakaļ

Saprotams, ka uzņēmumam var būt sliktāki un labāki laiki, bet pilnīgi neizskaidrojams – kādēļ publiska īpašuma uzņēmumos viss notiek pa sliktāko trajektoriju, kas tiek pielabota ar nodokļu maksātāja ieguldījumiem. Īpašu jautrību izraisa 100% valsts īpašuma sabiedrisko pakalpojumu monopolistu peļņa.

Miesnieks
Miesnieks
1 g. atpakaļ

Tā mēs jau uzjautrināmies vismaz 20 gadus

Sabiedrisko pakalpiņu kantoris
Sabiedrisko pakalpiņu kantoris
1 g. atpakaļ

SPRK jau sevi ir diskreditājusi no tiem laikiem, kad to vadīja azartspēļu atkarīgā Aļeksejeva vai kāds viņai tur bija tas krieviskais uzvārds. Vispār, šis kantoris vienmēr ir apstiprinājis visu, ko viņiem ceļ priekšā. Pat tādu sīkumu kā autobusu biļešu cenas.. Īsos gabalos bija tā pacēluši, ka vēlāk tajos pat maršrutos bija spiesti samazināt. Bet pacēla tāpēc, ka tur daudz brauca “profāņi.”

Nekam vairs neticu
Nekam vairs neticu
1 g. atpakaļ

Vienotība savus vēlētājus kārtējo reizi apjāj. Un viss pareizi, vienotības vēlētājs ir jāčakarē. Kuri tad bija tie kas pagājušajā vasarā paklausīja Kariņam ka jāliek saules paneļi, siltumsūkņi? Vai tik ne tie kas klausījās un noticēja Kariņam? Un gan saules paneļiem gan siltumsūkņiem vajag 3 fāzes un lielākas jaudas. No tiem tagad Kariņš ar vienotību paņems vairāk. Es piemēram šajā valstī nekam vairs neticu, tāpēc arī nemaksāju tik daudz kā tie kas kaut kam vēl notic. Tas ir tieši tāpat kā ar krāpniekiem.

klimata ministrs Brīnumdaris (Čudars)
klimata ministrs Brīnumdaris (Čudars)
1 g. atpakaļ

Nu kā ble nesaprot plebeji. Tas ir viņu pašu labā. Lai viņi sajēdz beidzot, ka vienīgā izeja ir – latvenergo uc valsts lielo uzņēmumu privatizācija. Vai arī tag riktīgi jāpalielina un ta nāk glābējs, drusku palaidīs vaļā un teiks – re cik lab ka noprivatizēja. Nu, ksu kā tā

Stienis
Stienis
1 g. atpakaļ

Jaunās vienotības vēlētājs ir akls – to ka šis grupējums apzog, shēmo, bezjēdzīgi izsaimnieko, to viņi neredz. Zaglis kliedz: “ķeriet zagli”. Vēl varētu piedot, ja viņi mākulīgi vadītu šo valsti un labums no tā būtu visiem, bet šis ir gadījums, kad gan mēs apzagti, gan viņi bagātāki.

kaka
kaka
1 g. atpakaļ
Reply to  Stienis

Pievienojos, JV ir tik daudz sadarījusi sākot no Dombrovska jostu savilkšanas izraisītās stagnācijas zaudējumiem līdz izglītības kraham un jau no tā nākošiem zaud;ējumiem.

Striptīzdejotāja
Striptīzdejotāja
1 g. atpakaļ
Reply to  Stienis

Kas tad ielika pamatus tai OIK? Vai tik tā nebija dižā Tautas partija ar Megakampēju Bārdu priekšgalā un pakaļgalā? Upes arī sačakarēja ar savām mazajām HES. Gan jau gāzes vīram un hokejistu kuratoram Kalvītim arī šajā ziņā ir kas sakāms!

1 fāze
1 fāze
1 g. atpakaļ

Šajā sakarā pirkums aliexpresā sāk izskatīties vēl patīkamāks. Gaidu paciņu ar vfd (variable frequeny drive) kas barojās no vienas fāzes un izejā ražo 3 fāzes, ar jaudu līdz 3 kW. Vfd paredzēts 3f elektromotoriem lai varētu regulēt apgriezienus, bet principā var slēgt jebkuru 3f patērētāju ar pieļaujamo max jaudu, un jāieregulē tik izejas frekvence 50hz. Manējais pasūtītais barojas no vienas fāzes, jo man mājās viena fāze, izrēķināju ka man lētāk 1x nopirkt šādu verķi ap 100 euro, nekā pieslēgt 3f. Un tas pat nerēķinot ikmēneša pieslēguma maksu.

kaka
kaka
1 g. atpakaļ
Reply to  1 fāze

To var darīt, ja ir jau 1 fāze, bet ko darīt ja jau ir 3 fāzes – alternatīvas nav. Tas 1 fāzes verķis nepavilks plītsvirsmu, cepeškrāsni un siltumsūkni.

Gada glezna
Gada glezna
1 g. atpakaļ
Reply to  1 fāze

Visi šie spriedumi ir vērā ņemami, ja pieņemam, ka dzīvojam totalitārā oligopolā režīmā. Tieši šī iemesla dēļ, ka nav viens centralizēts diktators, bet ir oligopols, muļķīši šo režīmu sauc par demokrātiju.

Gada glezna
Gada glezna
1 g. atpakaļ

Vai sadales tīklu padārdzinājums saistīts ar kādiem būtiskiem faktoriem, piemēram, elektrības stabi, kas gadiem ilgi stāv tagad sakarā ar energoresursu cenas pieaugumu kļuvuši 3 reizes dārgāki? Starp citu, tai vietā, lai saķerē ar zemi liktu betona balstu, tagad kā aizvēsturiskos laikos rok zemē visu koka stabu.

Un te nu šie barokļi brīnās, ka kādreiz bija Oktobra revolūcija. Un šie barokļi griež zobus uz tiem, kas gāja revolūcijā, kaut vajadzētu pašiem sevi nopērt ar bērza žagariem, jo visi vadības kloķi ir (un pirms Oktobra revolūcijas arī bija) šo barokļu rokās.

Minta
Minta
1 g. atpakaļ

atliek publicēt anonimizētas šīs komisijas visu šatata un ārstata darbinieku algas, lai saprastu, ka tam dzīves līmenuim par šādu sīceni te vispaŗ nav ko pieminēt

seniors
seniors
1 g. atpakaļ

Tie tarifi spiež pāriet uz 1 fāzi, bet tad nāksies izmest ārā virtuves iekārtas par apmēram 500EUR (plīts un cepeškrāsns), pārvilkt daļu instalācijas 100EUR un vairāk, bet kam ir siltumsūknis var palikt bez siltuma, ja nevar samaksāt tos papildus virs 300EUR gadā. Tie ir tieši zaudējumi vienai iedzīvotāju grupai par to, ka paļāvusies uz valsts aicinājumiem iegādāties siltumsūkņus. Kā vēl ir uzmesti saules paneļu īpašnieki, kas ņēma kredītus lai tos pirktu un uzstādītu? Citur baterijas nepērk, bet izveido elektroauto tīklu, kas kalpo par lielu akmulatoru kamēr auto ieslēgts tīklā par ko elektroauto īpašnieki šo to nopelna. SPRK sen ir tikai… lasīt vēl »