Valsts kontrolieris: Ministra Pabrika biroja iesaiste 220 milj. armijas pārtikas iepirkumā bija netipiski aktīva

Bijušā ministra Arta Pabrika biroja iesaiste skandalozajā Nacionālo bruņoto spēku (NBS) pārtikas iepirkumā bija netipiski aktīva, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā “Šodienas jautājums” atzina valsts kontrolieris Rolands Irklis.
“Ministra birojs un ministrs ir bijis aktīvāk iesaistīts šajā iepirkumā, nekā tradicionāli šādā iepirkumā to varētu sagaidīt,” teica Irklis.
“Tas, ka ir netipiski aktīva iesaistīšanās šī iepirkuma plānošanā un organizēšanā no ministra biroja puses, ir acīmredzams – apejot vai izņemot no ierastās kārtības, ka šīs [iepirkuma] prasības tiktu definētas bruņotajos spēkos, tās tika definētas ministra izveidotā darba grupā, un tālāk bija paredzēts, ka iepirkuma komisija saskaņos ar šo ministra izveidoto darba grupu tālāko tehnisko specifikāciju.”
Turklāt ministra birojs deleģēja savus pārstāvjus arī iepirkuma komisijā, tādēļ “klātesamība no ministra biroja puses bija visa šī iepirkuma laikā”, atzina valsts kontrolieris. Ministrs bijis klātesošs, izdodot rīkojumus par darba grupas izveidi, bet ministrs pats neesot piedalījies iepirkuma komisijas darbā un iepirkuma vērtēšanā, precizēja Irklis.
Valsts kontrole gan nevērtēja, cik pamatoti bijuši aprēķini.
“Līguma summa – 220 miljoni eiro – pievērš lielāku sabiedrības uzmanību, bet pati līguma summa nebija tas briesmīgākais, jo samaksa notiktu atbilstoši faktiskajām piegādēm. Tā nebija garantēta summa – “Zītari LZ” saņemtu šo starpniecības maksu – 3% no piegādātās vērtības,” paskaidroja valsts kontrolieris.
Lielākā problēma bija tā, ka palielinātā summa bija jāsaskaņo ar centralizēto iepirkuma komisiju, bet tas netika darīts. Ja tas tiktu tomēr izdarīts, Irklis pieļāva, ka centralizētā iepirkuma komisija būtu pamanījusi problēmas ar šo iepirkumu kopumā.
Irklis arī atzina, ka īsti nav saprotams, kādēļ pirmajos līguma izpildes gados būtu nepieciešams tiks liels pārtikas piegāžu apjoms, jo valsts aizsardzības dienests ir tikai izveides stadijā, tādēļ “pirmšķietami izskatās, ka šī summa varētu būt par lielu”.
Taču iespējamu ļaunprātību jāizmeklē tiesībsargājošajām iestādēm, norādīja Irklis. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka uzņēmuma “Zītari LZ” dalība šāda veida konkursā “pati par sevi ir interesanta”, jo sākotnējās prasībās bija jāpierāda loģistikas kapacitāte, jāiesniedz apliecinājums par pieredzi loģistikas pakalpojuma sniegšanā, bet šim uzņēmumam tādas nebija un šādu apliecinājumu tas attiecīgi neiesniedza. Tādēļ iepirkuma komisijai šo uzņēmumu jau sākumā vajadzējis izslēgt no tālākas dalības konkursā, bet tas piedalījies visos iepirkuma posmos.
“Tas liecina, ka uzņēmumam bija nopietna interese piedalīties un uzvarēt šajā konkursā, par spīti tam, ka vismaz pēc sākotnējiem parametriem tas neatbilda [prasībām],” norādīja Irklis.
Avots: LTV “Šodienas jautājums”
Tēmas
Seko Puaro.lv
Vēl par tēmu
Skatīt vairāk-
VK: Valsts tēriņi auga gandrīz trīsreiz straujāk nekā ieņēmumi 7
-
Valsts kontrole par nopludinātu nepabeigtu revīzijas ziņojumu vēršas pie likumsargiem 3
-
Bērnu veselības aprūpe – prioritāte tikai “uz papīra”, secina Valsts kontrole 5
-
Mieriņa maina nostāju un būtu gatava ļaut Valsts kontrolei revidēt Saeimu 9
Lasītākie raksti
Skatīt vairāk-
Apinis: Aizgāju un preses konferenci KNAB un atradu 17 miljonus Kulbergam, ko budžetā ietaupīt 3
-
Pieci kriminālprocesi, gadiem ilga bezdarbība un aizdomas par iespējamu noziedzīgu ietekmi 7
-
Rīga zaudējusi vairāk nekā 740 tūkstošus eiro valsts finansējuma ielu apgaismojuma modernizācijai 8
-
Tramps pieļauj vienošanos ar Krieviju, kas varētu skart arī Baltiju 11
Komentāri (6)
Un kāda jēga no tādas “valsts kontroles” kas tikai “pauž” ?
Nu ja, sanjemtu TIKAI 3%…. Nieka 6 600 000. Par starpnieciibu. Un tas jau tikai oficiaali, tie partneri piemetiis veel. Tiesa gan, Chibrikam arii jaaatskaita procentinji 20 vismaz… Bet dziivot var.
Un kā liekas, kas notika ar no Latvijas budžeta ziedotajiem ~400 miljoniem euro Ukrainai? Vai tad kāds būs bijis tāds muļķis ka tādu naudu atdod prom svešās shēmās?
Vai atceraties 3 miljonu afēru?
Tā taču ir sīkia vienība salīdzinot ar 220 miljoniem pat ņemot vērā inflāciju.
apetīte aug ēdot
Ļoti izskatās pēc tā, ka tika “izsolīta” valsts funkcija, lai uzvarētājs uzņēmums varētu “modulēt” procedūras gan izvēloties pretendentus, gan cenu, kā griestus uzliekot šo iespaidīgo ciparu (220 000 000). Droši vien stratēģiskie partneri zin detalizētāk kā vietējie pinkertoni un vērtē tālāko notikumu gaitu.