Pretēji solījumiem iztikt ar esošo ministriju resursiem, KEM papildus saņems 11 miljonus pētījumiem

Skaidrojot sabiedrībai nepieciešamību veidot jauno Klimata un enerģētikas ministriju (KEM), politiķi apgalvoja, ka budžeta izdevumi jaunas ministrijas dēļ būtiski nepieaugs, jo tikšot pārdalīti esošo ministriju resursi. Taču “budžeta naktī” apstiprinātais valsts budžets paredz, ka KEM papildus saņems 11 miljonus eiro pētījumu veikšanai, informēja LTV raidījums “Kas notiek Latvijā”.

Enerģētikas sistēmas attīstības scenāriju modelēšanas rīks, ziņojums Saeimai par kodolenerģijas attīstības perspektīvām Latvijā un valsts interesēm atbilstošas energoapgādes infrastruktūras attīstību veicinoša regulējuma izstrāde – šie ir daži no pasākumiem paskaidrojumos par miljonu tēriņiem. 

Kopsummā jaunās ministrijas izdevumi saistībā ar valsts pamatfunkciju veikšanu šogad pārsniegs 17 miljonus eiro, turpmākajos divos gados prognozēti attiecīgi 31 un gandrīz 38 miljoni, liecina valsts budžetam pievienotie paskaidrojumi.

11 miljonu papildu finansējums Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) prioritātei “Valsts pētījumi klimata un enerģētikas jomā” triju gadu laikā, tajā skaitā viens miljons eiro jau šogad, iekļauts starp janvārī valdības akceptētajām valsts prioritātēm.

Jau vēstīts, ka šogad prioritātēm atvēlēti 710 miljoni eiro, taču daudzās jomās prasītais papildu finansējums piešķirts tikai daļēji vai nav piešķirts vispār. Piemēram, veselības nozarei – onkoloģijai no prasītajiem 98 miljoniem eiro piešķirti vien 30 miljoni eiro.

Ideju par jaunas ministrijas veidošanu valdības vadītājs Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) pirmo reizi publiskoja vēl pirms 14. Saeimas vēlēšanām.

“Tas, ka ap Ministru kabineta galdu ir par vienu vai diviem ministriem vairāk, jau nebūt nenozīmē lielāku valsts aparātu, jo var pārdalīt ministriju departamentus pēc vajadzības” – tā  pērnruden intervijā aģentūrai LETA pauda Kariņš.

Pēc vēlēšanām, uzstājot uz KEM izveidi, atkārtots ne reizi vien – ministrija būšot kompakta, to veidos, nodalot atsevišķus departamentus no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) un Ekonomikas ministrijas, tādēļ papildu izmaksas būšot pavisam nelielas.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Avots: LTV raidījums “Kas notiek Latvijā”