Saeimas vēlēšanās vēlētāju aktivitāte bijusi zemākā pēc neatkarības atjaunošanas, liecina aģentūras LETA apkopotā informācija.
Saeimas vēlēšanās Latvijā nobalsojuši vismaz 788 000 vēlētāju jeb 50,59% balsstiesīgo iedzīvotāju, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas daļēji apkopotie dati.
Tostarp sestdien nobalsojuši vismaz 618 500 vēlētāju jeb 39,7% balsstiesīgo iedzīvotāju, bet pārējie balsi nodeva glabāšanā iepriekšējās dienās.
Iedzīvotāju aktivitāte šajās Saeimas vēlēšanās bijsui mazāka nekā iepriekšējās parlamenta vēlēšanās, kas notika 2022. un 2018. gadā. Toreiz vēlēšanu iecirkņi vēlēšanu dienā strādāja vienu stundu ilgāk, bet balss nodošana glabāšanā bija iespējama tikai trīs dienas un limitētā skaitā iecirkņu.
Pirms četriem gadiem Saeimas vēlēšanās nobalsoja 59,41% balsstiesīgo, bet pirms astoņiem gadiem – 54,56%.
15. Saeimas vēlēšanās Latvijā un ārvalstīs balsstiesīgo skaits ir 1 557 615.
Vēlēšanu iecirkņi Latvijā sestdien bija atvērti līdz 20.
Apbrīnojami, ka tik daudzi atnāc tajā pilnīga bezcerībā, ko aiz sevis atstāja Vienotības un Progresīvo valdīšana. Ja Saeimā un valdībā neizdosies izolēt šīs divas partijas figurantus un nepieļaut nonākšanu nevienā amatā, tad vēl būtu kāds cerību stariņš. Citādi būs atkal tirgošanaš ar varu un nonāksim līdz pirmstermiņas vēlēšanām
Apmēram ik pa 4 vēlēšanām rats apgriežas pilnībā: uz papīra “labējāku” čekas raustīto partiju bloku nomaina alternatīvais čekas “kreisāku” partiju bloks, un tad atkal otrādi. Ciklu pat var iedalīt fāzēs (vēlēšanu ciklos): stabilizēšana, darbs (raušana), erozija, iziršana (un nāk vietā otrs bloks). Kas nemainās? Pareizi. Jo nekas nav mūžīgs zem Mēness, bet nekas nav arī jauns zem Saules.
Vainīga Izglītības ministrija, kas 35 gados nolaida zināšanu līmeni zem grīdlīstes. Ja prāta nav, tad balsot neiet.
Traks vai? Tieši tie debiliķi jau arī veido elektorātu. Protams, vēl ierēdņī paši, viņu gimenes, padotie un vispār visādas pērkamas personas.