Igors Rajevs

14.Saeimas deputāts, pie frakcijām nepiederošs;
Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs

Dzimšanas gads: 1965.

Izglītība:

• Komandvadības un ģenerālštāba kurss, ASV (2000);
• Maskavas vispārējā karaspēka kara skola, riteņu un kāpurķēžu tehnikas ekspluatācijas inženieris (1987)

Profesija: militārpersona

Zinātniskās publikācijas: NAV

Grāmatas: NAV

Publikācijas presē: NAV

Politiskā pieredze, vēlēti amati:

• Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs (2022-2023);
• 14.Saeimas deputāts
  • Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāts;
  • Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas deputāts;
  • Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas Iekšējās drošības apakškomisijas deputāts;
  • Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas Visaptverošas valsts aizsardzības apakškomisijas priekšsēdētājs

Dalība partijās:

• Apvienotais saraksts (2022.-2023.g.sept.)
• politiskā biedrība “Reģionu spēks”

Dalība kapitālsabiedrībās:

• SIA Rajevs Security and Defence Solutions – īpašnieks, valdes loceklis, patiesais labuma guvējs (2019-2022)

Darba pieredze pirms politiķa karjeras: 

• SIA RAJEVS SECURITY AND DEFENCE SOLUTIONS, valdes loceklis (2019 – 2022);
• THALES LATVIA SIA, Biznesa attīstības vadītājs, Aizsardzības joma (2018 – 2019);
• Izdienas pensionārs (2017- 2018);
• Stratēģiskās drošības pētniecības centrs (SDPC), direktora vietnieka pienākumu izpildītājs (2016- 2017);
• Baltijas aizsardzības koledža, Augstākas vadības kursa direktors (2013- 2016);
• Baltijas aizsardzības koledža, Atbalsta dienesta direktors (2010 – 2013);
• NBS Apvienotais štābs, Štāba priekšnieka vietnieks Operacionālajos jautājumos (2010);
• Mācību vadības pavēlniecība (MVP), MVP komandieris (2009 – 2010);
• Baltijas aizsardzības koledža, students (2008);
• Sauszemes spēki (SzS), SzS komandieris (2007 – 2009);
• Sauszemes spēku Kājnieku brigāde, Kājnieku brigādes komandieris (2004 – 2007);
• Daudznacionālā Divīzija Centrs-Dienvidi, Irāka, Latvijas kontingenta komandieris/Divīzijas štāba Plānošanas nodaļas (G3 PLANS) priekšnieks (2004);
• Apvienotā štāba Stratēģiskās plānošanas departaments (J5), Departamenta priekšnieks (2000 – 2004);
• Apvienotā štāba Starptautisko attiecību departaments, Nodaļas priekšnieks (2000);
• Komandvadības un ģenerālštāba koledža, ASV, students (1999- 2000);
• Izlūkdesanta bataljons (IDB), IDB komandieris (1996 – 2000);
• Apvienotā štāba Operatīvās plānošanas departaments (J3), Vecākais plānošanas virsnieks (1996);
• Štāba bataljons (ŠB), Bataljona komandiera vietnieks (1992 – 1996);
• 276. Mehanizētais kājnieku pulks, Rotas komandieris (1991- 1992);
• 276. Mehanizētais kājnieku pulks, Vada komandieris (1987- 1991);
• Maskavas vispārējā karspēka karaskola, Kadets (1983- 1987)

Parādsaistības: NAV

Papildu informācija:

• 2023.gada 25.septembrī Rajevs paziņo par savu lēmumu izstāties no “Apvienotā saraksta” Saeimas frakcijas, kļūstot par neatkarīgo deputātu, kā arī par izvēli atkal kļūt par Iek;slietu ministrijas parlamentāro sekretāru: Rajevs pamet “Apvienotā saraksta” frakciju un atkal būs Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs – Puaro.lv
• Neraugoties uz “pagātnes grēkiem”, Rajevs tiek minēts kā iespējamais Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs – Puaro.lv;
• 14. Saeimas deputāts Igors Rajevs ir izsniedzis aizdevumu 43 000 eiro apmērā, liecina informācija politiķa valsts amatpersonas deklarācijā, kuru viņš iesniedzis, uzsākot darbu parlamentā. Rajevs ir deklarējis kopumā 3175 eiro uzkrājumus bezskaidrā naudā. “Apvienotā saraksta” deputāta īpašumā ir divi dzīvokļi Rīgā. Tāpat viņam pieder 2005.gadā ražota vieglā automašīna “Chrysler 300C”.
• 2022.gada 20.novembrī LTV raidījums “de facto” publicē sižetu par I.Rajeva pagātni: LTV: “Apvienotā saraksta” aizsardzības jomas politiskā amata kandidāts Igors Rajevs bijis apsūdzēts naudas izkrāpšanā no AM – Puaro.lv;
• 2022.gada 14.Saeimas vēlēšanās kandidē no “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” Rīgā kā 3.numurs un tiek ievēlēts parlamentā;
• 2022.gadā, pēc Aizsardzības ministrijas paziņojuma par Valsts aizsardzības dienesta dibināšanu, Rajeva publikācijā “Facebook” samanāms smalks, it kā nemanāms, bet skaidrs mēģinājums diskreditēt VAD (Facebook publikācija ŠEIT);
• 2022. gada 29. jūnijā I. Rajevs publiski paziņo, ka dosies politikā (kaut vēl pirms kāda laika izteicās noliedzoši, atbildot uz vaicājumu, vai plāno pievienoties kādai partijai), iesaistoties Ulda Pīlēna iniciētajā politiskajā biedrībā “Reģionu spēks”: Rezerves pulkvedis Igors Rajevs pieņēmis lēmumu iet politikā – Puaro.lv;
• Militārā analītiķa Igora Rajeva tumšā pagātne: kāpēc viņš tika padzīts no Latvijas armijas? – Puaro.lv;
• 2022.g.jūnijā :“Četrus gadus deldēt bikses mani neinteresē,” norāda Rajevs pēc vairāku partiju aicinājumiem pievienoties – Puaro.lv;
• 2022.gadā, 24.februārī Krievijas karaspēkam iebrūkot Ukrainā 24.februārī, Rajevs kļūst par frontes notikumu ikvakara apskatnieku televīzijas kanālā TV24, iemantojot popularitāti daudzās mājsaimniecībās, jo prot izstāstīt sarežģītas militāras lietas saprotami ikvienai mājsaimniecei. Raidījumu pamet jūnijā, jo paziņo par došanos politikā;
• 2010.gada augustā Rajevam tiek atteikta pielaide valsts noslēpumam:
  Virsniekam Rajevam atsaka pielaidi valsts noslēpumam – Puaro.lv ;
• 2010.gadā no amata nākas atkāpties SAB direktoram Uldim Dzenītim, jo atklājas fakti par nepamatotu augstākās kategorijas pielaižu izsniegšanu. Pēc neoficiālas informācijas, viens no tiem, kam ar Dzenīša parakstu izsniegta augstākās kategorijas pielaide dokumentiem, kas satur lielākos NATO noslēpumus, bijis NBS virsnieks, NBS Apvienotā štāba priekšnieka vietnieks operacionālajos jautājumos, pulkvedis Igors Rajevs: Dzenītis bijis spiests aiziet no Satversmes aizsardzības biroja, iespējamais iemesls – Rajevs – Puaro.lv
• 2008. gada 17. decembrī toreizējais aizsardzības ministrs Vinets Veldre no amata atbrīvoja NBS Sauszemes spēku komandieri pulkvedi Rajevu. Bet 2010. gada nogalē Rajevs jau izteicās par saviem plāniem atvaļināties no dienesta. Tā viņa straujā karjera armijas komandējošajā sastāvā aprāvās un viņš kļuva par Baltijas valstu aizsardzības koledžas pasniedzēju;
• Pēc stāšanās Latvijas armijas dienestā līdz viņa atstādināšanai, Rajevs iekūlies vairākos skaļos skandālos – viņš tika vainots gan ieroču kontrabandas piesegšanā, gan tajā, ka nav spējīgs glabāt valsts noslēpumu un pat spiegošanā krievu labā. 1997. gadā (aizsardzības ministrs Tālavs Jundzis) izvērtās skandāls par kāda karavīra nozagtajiem diviem automātiem un pistoli Sužu izlūkdesantbataljonā, kura komandieris tolaik bija Rajevs. Toreiz izlūkdienesta bataljona postenis, no kura tika nozagti ieroči, apsargāja prestižu māju rajonu pie Baltezera.
  Otrs lielākais ieroču skandāls, kas saistījās ar Rajeva vārdu notika 2006. gadā, bet atklātībā par to tika paziņots tikai 2009. gadā. 2006. gadā Latvijas kontingenta karavīri no savas dienesta vietas Irākā esot centušies izvest ieročus – nereģistrētus šaujamieročus. Latvijas kontingenta karavīrus turēja aizdomās par ieroču kontrabandu no Irākas, kur dienēja starptautiskajā operācijā. Nelegālos ieročus 2006. gadā atrada Militārā policija. Tā kā tolaik Latvijas armijā tika atklāti vairāki reglamenta pārkāpumi, par nespēju nodrošināt pilnvērtīgu misijas karavīru apgādi, amatu zaudēja toreizējais NBS Sauszemes spēku komandieris Rajevs;
• Gan tad, kad Rajevs Latvijas armijā uzsāka savu militārista karjeru, gan vēlāk Latvijas aizsardzības ministrs bija Tālavs Jundzis. Viņa viedoklis par Rajevu: “Par Rajeva pagātni varu tikai teikt to, ka deviņdesmitajos gados katram no Krievijas nākušajam virsniekam bija šī ēna, ko īsti nevienā gadījumā neizdevās ne apstiprināt, ne noliegt. Rajevs man atmiņā palicis kā ļoti enerģisks un aktīvs virsnieks, man viņš patika”;
• Kopš 1999. gada aprīļa, kad Latvijai NATO galotņu sanāksmē Vašingtonā piedāvāja iestāties Ziemeļatlantijas blokā (Latvija šo procesu noslēdza 2004. gadā), sākās Rajeva nedienas. Partneri NATO Latvijas armijas vadībā negribēja redzēt Maskavas karaskolas beidzēju un bijušo PSRS armijas komandieri. Tā jau 1998. gada decembrī Rajevs tika minēts kā viens no NBS komandiera amata kandidātiem, bet šī dienesta pakāpe viņam iepriekšminētā iemesla dēļ izpalika;
• Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas līdz pat 2010. gadam I.Rajevs strauji, kaut arī ne bez sāpīgiem kritieniem, kāpis pa militārās karjeras kāpnēm: viņš bijis gan NBS bataljona štāba komandieris, gan Izlūkdesanta bataljona komandieris un Sauszemes spēku brigādes komandieris, gan nodrošinājis Latvijas karavīru misijas Afganistānā un Irākā;
• Dienesta laikā NBS Rajevs bija atbildīgs par Bruņoto spēku transformāciju un pielāgošanu 21. gadsimta vajadzībām. Rakstījis militāro plānu Latvijas iestājai NATO. Izveidojis godasardzes rotu un tās rituālu; bija pirmo starptautisko mācību Baltic Challenge 96  projekta virsnieks;
• 1992. gadā I.Rajevs sāka dienēt Nacionālo bruņoto spēku (NBS) bataljonā. Pirms tam kalpojis padomju armijas rindās;
• Par savām kursanta gaitām Maskavas Augstākajā vispārējā karaspēka komandieru karaskolā Rajevs intervijā žurnālam “Ieva” (2022. gada 23. martā. Nr. 12 (1270) 16. lpp. ) izteicies: “Tie bija astoņdesmitie gadi, parādījās desantnieki un arī es ļoti gribēju kļūt par desantnieku. Biju jau izdomājis, ka braukšu mācīties uz Rjazaņas karaskolu, bet mammas brālis, gudrs un pieredzējis cilvēks ieteica tomēr izvēlēties Maskavas karaskolu. Tā es 17 gadu vecumā aizbraucu uz Maskavu, pabeidzu tur karaskolu, pēc tam dienēju padomju armijā un kolīdz Latvija atguva neatkarību atgriezos dzimtenē un savu turpmāko dienestu saistīju ar Latvijas armiju”;