Pēteris Apinis. Maslova āmurs un uz Pavļuta klavierēm nolikta darba nespējas lapa

Pēteris Apinis, ārsts

“Ja vienīgais instruments, kas tev ir, ir āmurs, tad katru problēmu mēdz redzēt kā naglu” (If the only tool you have is a hammer, you tend to see every problem as a nail). Šo ģeniālo frāzi savulaik uzrakstīja amerikāņu sociālantropologs, psihologs un fiziologs, Kolumbijas universitātes profesors Ābrahams Maslovs (Abraham Harold Maslow, 1908–1970). Vēstures pastāstos teikts, ka pats Maslovs šo frāzi lietojis nedaudz atšķirīgiem uzsvariem un ar nedaudz citu nozīmi – „Ja tu esi āmurs, tad vienīgais, kur tu vari likt savu galvu, ir dzīt naglas”

Ābrahams Maslovs pasaulē pazīstamāks ar savu vajadzību hierarhiju, ko mēdz dēvēt par Maslova piramīdu. Vēstures paradokss ir tāds, ka pats Maslovs piramīdu nav zīmējis, nav to atzinis un lekcijās nav izmantojis. Kādā žurnāla rakstā to piezīmējis kāds redakcijas darbinieks – lai cilvēkiem Maslova teorija būtu vieglāk saprotama. 

Arī Pavļutam bija ģeniāla iespēja uzzīmēt Pavļuta piramīdu Covid–19 ierobežošanai – apakšā veselīgs dzīvesveids un hronisku slimību ārstēšana, otrajā līmenī – vakcinācija, trešajā – izvairīšanās no kontaktiem ar citiem cilvēkiem iekštelpās, dažādi pulcēšanās ierobežojumi un slavenie 2 metri, bet piramīdas augšpusē – maskas, tirdzniecības ierobežojumi atsevišķām precēm, roku dezinfekcija 15 reizes dienā, stacionāras ārstēšanas noteikumi utt. Pavļuts maskas sajauca ar vakcīnām, politisku zākāšanos un cepešpannu tirdzniecības aizliegumu, kā rezultātā panāca antivakceru kustību. 

Bet patiesībā jau stāsts nav par Covid–19 apkarošanu, bet par prioritizāciju un plašu pasaules skatījumu. Ja veselības ministrs teiktu – „būtiskas problēmas ir mazkustība, diabēts, smēķēšana, hipertonija, vēlīna vēža diagnostika, mazs finansējums primārai aprūpei, holesterīna vielmaiņas skrīninga neesamība, bērnu traumatisms, slīkšana svešā ūdenstilpnē dzērumā, post-traumatisks sindroms tuvējā kara apstākļos utt., bet šobrīd prioritāte ir Covid–19 pandēmijas apkarošana”, patiesībā nekas nebūtu iebilstams. Ja ministrs zina tikai Covid–19 pandēmiju, tad viņam arī ir jāieņem kovidministra, nevis veselības ministra vieta, tad viņam nav jāspēlē klavieres ar 10 pirkstiem kā Vestartam Šimkum, bet ar vienu – kā Londonas olimpiādes atklāšanā Rovanam Atkinsonam jeb misteram Bīnam.  Vēl sliktāk, ja ministrs pamanās pērtiķu bakas nolikt prioritātes saraksta priekšgalā, kaut mēs zinām vismaz 1500 baktēriju, vīrusu un citu mikroorganismu izraisītu infekciju slimību, kas ir bīstamākas un kontagiozākas par pērtiķu bakām. 

Nejauši izlasīju ministra Daniela Pavļuta atziņu, ka viņš veselības ministra amatā ir kļūdījies vienu reizi – tad, kad jau 2021. gada sākumā neesot par obligātu noteicis vakcināciju pret Covid–19. Šis ministra citāts lika man atcerēties pastāstu par kādu ļoti resnu pacientu, kuram ārsts prasa –, cik reižu dienā viņš ēd. Pacients saka –– vienu reizi, kas patiesībā nozīmē – viņš visu diennakti ēd nepārtraukti. Līdzīgi Daniels Pavļuts kā veselības ministrs – viņš ir kļūdījies vienu reizi kopš nonākšanas veselības ministra amatā – bet visus šos pusotra gadus nepārtraukti. 

Daniels sev apkārt ir savācis nemediķus, ārstiem neuzticas, vēl vairāk – neuzticas (vai varbūt nedzird sacīto?) pat tiem, ko ir izvēlējies par saviem ārštata padomniekiem (izcila izvēle) Staļģenes ģimenes ārstam Ainim Dzalbam, radioloģei, profesorei Maijai Radziņai un VC4 vadītājam, veselības aprūpes organizatoram Mārim Rēvaldam. 

Nevar teikt, ka neesmu ar Danielu Pavļutu ticies un runājis. Sajūta – viņš manis sacīto nesaprot, iespējams, es nemāku pastāstīt saprotamā latviešu valodā. Un pretēji – tiklīdz kaut ko uzrakstu kādā portālā – izlasa, saprot, kaut reaģē nesaprotami un darbību nomuļļā.

Veselības aprūpe nudien nav viens āmurs un viena nagla, pat ja par tādu Veselības ministrija uzskata naudu. Veselības aprūpe ir arī farmācija, sanitārija, slimību kontrole, profilakse, rehabilitācija utt. Man sakrājušās kādas desmit aktualitātes, kuras būtu jārisina tūlīt un tagad, negaidot nākošo ministru. Pie kam – menedžējot šo problēmu risināšanu, Daniels varētu sev bruģēt (nu kaut vai grantēt vai smiltīm kaisīt) ceļu uz nākamo Saeimu. Vēl jo vairāk tādēļ, ka daļa no problēmām ir starpdisciplināras, par tām atbildīgi ir citi ministri, kas vēl mazāk spēj situācijā noorientēties. Tādēļ es izvēlējos šoreiz lūgt Danielu Pavļutu padomāt par darba nespējas lapu. Nepatīk uzklausīt mani –– lūdzu aprunāties ar „Latvijas finiera” padomes priekšsēdētāju Uldi Biķi vai Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektori Līgu Meņģelsoni. Par to, ko uzņēmēji domā par darba nespējas lapām un informāciju, ko tās sniedz.

Es jau dzirdu, kā Daniels gavilē – formāli darba nespējas lapa attiecas uz koservatīvo partijas labklājības ministru Gati Eglīti. Bet e-veselība, kas radīta nedzīva un vēl joprojām ir bezcerīga, ir jaunās vienotības Andas Čakšas gara bērns. Un tomēr – darba nespējas lapa šobrīd gaida tieši Daniela Pavļuta labojumus. 

Kaut arī man joprojām nagi niez rakstīt „Andas Čakšas vārdā nosauktā e-veselība”, jāteic, ka ne jau viņa pati ar saviem glītajiem pirkstiņiem uz personālā datora saklabināja šo brāķi. Tas, kas radīja e-veselību, nedomājot pārtulkoja padomju laiku slimības lapas formātu. Es pieļauju, ka ne Gatis Eglītis, ne Daniels Pavļuts ne reizi mūžā nav atvēris e-veselībā šo unikālo digitālo logu, bet A veselības lapai var būt tikai trīs cēloņi: „ceļu satiksmes negadījums”, „saslimšana ar tuberkulozi”, „cits cēlonis”. Mīļie lasītāji –  nebrīnieties – tieši tā e-veselības māte un tēvi ir sapratuši un iedalījuši iespējamos darba nespējas iemeslus.

A lapa principā attiecas uz darba devēju, kuram tā jāapmaksā līdz 9 dienām, pilnībā nenojaušot, kas ir tas „cits cēlonis” viņa līdzekļu tēriņam. Savukārt B lapa attiecas uz  Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru (VSAA), un tajā iemesli šai lapai var būt jau desmit – „arodslimība”, „bērna ar kaulu lūzumiem kopšana”, „pēcdzemdību periods”, „nelaimes gadījums darbā” u.c.. Šajā  gadījumā jau mēs varam runāt par desmit Maslova āmuriem Pavļuta rokās, kaut arī viss uzskaitītais nav ne simtā daļa no iespējamajiem darba nespējas iemesliem. Līdz ar to mēs pat nenojaušam, ar kādu slimību, traumu, fizioloģisku stāvokli pacients nonācis ārsta redzeslokā un saņēmis darba nespējas lapu, taču Eiropā zināms, ka 70% visu darba nespējas lapu saistītas ar specifiskām vai nespecifiskām muguras sāpēm. Vēl smieklīgāka ir iespējamā izvēle ārstam paskaidrot, kas ir par iemeslu pacienta ilgai slimošanai un nesūtīšanai pie speciālista (5 izvēles, kuru vidū ir „DNL cēlonis ir astma”, „Darbnespēja ilgst vairāk nekā 30 dienas un persona ir ārstējusies stacionārā”.

Darba nespējas lapās kopš 90- gadiem nemēdza rakstīt slimības iemeslu, jo valdīja pamatots uzskats, ka ne darba devējam, ne viņa grāmatvedim, ne kaimiņam, ne sētniecei nav jāzina, kas pacientam kaiš. Tas laikā – kamēr valdīja papīra darba  nespējas lapa. Zināma taisnība tur ir – darba devējs izlasītu darba nespējas lapā, ka darbiniekam ir vēzis un sāktu gatavoties bērēm vai vienkārši pacienta vietā meklētu jau citu darbinieku. Tomēr nav ne mazāko šaubu par to, ka programmēšana pieļauj vienas ailītes nesūtīšanu darba devējam vai VSAA, bet citu – SPKC, kur parādītos analīzes iespēja. Nu piemēram, Tieslietu ministram Jānim Bordānam gribētos noskaidrot – ar kādām slimībām pārsvarā slimo advokāti, kuri mēdz saslimt tieši pirms tiesas sēdes. Bordāns uzzinātu, ka ar  muguras lejas daļas nespecifiskām sāpēm (precīzai diagnozei nav nozīmes) un viņš tiesas sēžu zālēs, iespējams, ieviestu ergonomiskus krēslus un novērstu caurvēju. E-veselība nevis dotu ziņas Bordānam par konkrētā advokāta veselības problēmu, bet gan par situāciju kopumā. 

Mēs zinām, ka traumatologs no traumatologa atšķiras – viens apakšdelma lūzumu labprāt operē, cits reponē un liek smalku longeti. Ja SPKC rīcībā būtu ziņas par to – kurā slimnīcā pacientam darba nespēja pēc operācijas ir 3, bet kurā – 4 mēneši pēc lūzuma, mēs varētu izdarīt secinājumus – piemēram, par adekvātu operatīvo aktivitāti. Īpatnēji, ka mūsu valstī var iegūt informāciju tikai par invaliditāti, kādu viens vai otrs lūzums radījis. 

Par traumatoloģijas uzskaiti statistiskai izpētei Pavļuta ministrija vispār radījusi baisu izpratni. Traumatoloģijā kā manipulācija tiek uzskaitīta tikai amputācija. Manuprāt, 21. gadsimtā  daudz prātīgāk būtu uzskaitīt gūžas, pleca, apakšdelma, potītes lūzumus un ārstēšanas metodes. 

21. gadsimtā – lai vispār kaut ko analizētu būtu jāuzkrāj dati par visu, kas notiek ārpus maksātāja ietekmes sistēmas. 

Par darba nespējas lapām varētu sarīkot konferenci – ļaujot izteikties darba devējiem un darba nespējas lapas izsniedzējiem. Atlika man dažus draugus  – uzņēmējus iesaistīt sarunā par šo tēmu, kad pazuda pieklājīgu vārdu lietošana un korekti risinājumu meklējumi, bet sekoja diezgan agresīvi uzbrukumi likumdevējiem. Savukārt ārsti man norādīja, ka formāli darba nespējas lapas izraksta tikai ārsts vai attālinātās vietās – ārsta palīgs, bet patiesībā dzīvē – ģimenes ārsta māsa, kam ārsts izsniedzis savu identifikāciju, bet slimnīcā šo procesu parasti pieskata virsmāsas. 

Tad nu mans aicinājums Danielam Pavļutam pavērsties uz e-veselību, un iespēju robežās to labot – vēl jau vismaz četri mēneši ir, ko strādāt. Bet žurnālistiem, kas gatavojas vadīt diskusijas Saeimas vēlēšanu kandidātiem, sagatavot dažus jautājumus par darba pārejošu nespēju  visiem, kas sevi promotēs kā veselības vai sociālās jomas speciālistus – nākamos Saeimas Sociālo un darblietu komisijas locekļus, ministrus vai parlamentāros sekretārus.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!