Ja Ukrainā tiešām iebrūk Krievija un cilvēki steidz glābt dzīvības, dodoties bēgļu gaitās, arī Latvijai ir jābūt gatavai uzņemt patvēruma meklētājus, vēsta TV3 Ziņas.
Izmitināšanas vietu sameklēšana, pirmās nepieciešamības sadzīves priekšmetu sagādāšana, palīdzēšana atrast darbu Latvijā ir labklājības ministrijai deleģētie pienākumi potenciālo Ukrainas bēgļu uzņemšanas plānā.
“Primāri ir plānots apzināt, un ir jau sākts apzināt, viesnīcas, naktsmītnes, kuras valsts varētu uz vairākām nedēļām, mēnešiem sākotnē posmā atmaksāt.
Protams, ir arī citi varianti – skolas, institūcijas, kurās veikt cilvēku īstermiņa izvietošanu. Tam būtu liela fiskāla ietekme ar dažāda veida izdevumiem,” pauž labklājības ministrs Gatis Eglītis (JKP).
Tāpat Labklājības ministrija radīs priekšlikumu tādu sociālo pabalstu izmaksai, kas ļautu šiem ukraiņiem uzsākt dzīvi Latvijā. Tikmēr Rihards Kozlovskis (JV), kurš bija iekšlietu ministrs Sīrijas bēgļu krīzes laikā, pieļauj – ukraiņi pretstatā sīriešiem, visticamāk, Latvijā neierastos tukšām kabatām un, iespējams, lielai daļai no viņiem nemaz nevajadzētu valsts finansiālo atbalstu.
Iekšlietu ministre Marija Golubeva (AP) uzskata, ka ukraiņu bēgļi neradītu Latvijā lielu spiedienu. Daļai atbalstu varētu sniegt jau šeit esošā ukraiņu kopiena, draugi vai pat radi, turklāt jauniebraucēji spētu ļoti ātri integrēties darba tirgū: “Tiesības uzreiz strādāt Eiropas Savienības valstīs viņiem nav, līdz ar to mums būtu jāpiedāvā tāds tiesiskais risinājums, lai viņi varētu iegūt tiesības uzreiz strādāt Latvijā. Ir tāds vīzu paveids ka humānā vīzām un mēs piedāvājam šādu vīzas veidu ar tiesībām uzreiz strādāt Latvijā. Viņi tad var paši sevi uzturēt.”
Iekšlietu ministre atzīst, ka atsevišķos uzdevumu deleģējumos varētu būt neviennozīmīga attieksme, piemēram, par pašvaldību pienākumiem: “Pašvaldībām ir ļoti daudz jautājumu. Līdz ar to, kamēr visi jautājumi nav saskaņoti ar finanšu un ekonomikas ministrijām saskaņoti, teikt, ka šis plāns ir pavisam gatavs, laikam nevaram. Mums ir pasākumu plāns, kuru tagad ceram kopā ar pārējo valsts pārvaldi pabeigt kā dzīvotspējīgu plānu.”