Jaunas partijas aug kā sēnes – vai visām pietiks vēlētāju?

Cīņā par 14. Saeimas deputātu vietām spēlētāju netrūks un būs arī vairākas jaunas partijas. Daļa no tām centīsies izspēlēt kārti par esošās valdības problēmām, daļa mēģinās izmantot kādu brīvu nišu un iekarot krievvalodīgā elektorāta uzmanību. Vēlēšanu rezultāts un Saeimas sastāvs noteikti būs atkarīgs arī no vēlētāju aktivitātes.

Esošo politisko spektru papildinās vismaz četras jaunas partijas. Lai piedalītos 14. Saeimas vēlēšanās, partija jādibina gadu pirms tām – līdz oktobrim. Gada sākumā Aldis Gobzems pieteica partiju „Likums un kārtība”. Nesen partijas „Latvija pirmajā vietā” komandu pieteica politikas veterāns Ainārs Šlesers.

Šodien partiju „Republika” dibinās pērn no „Saskaņas” izslēgtais Vjačeslavs Dombrovskis, kuram pievienojušies brāļi Ģirģeni, kas politikā iesoļoja no partijas ”KPV LV” rindām. Vienlaikus ir jautājums par dažu esošo spēlētāju plāniem: ko darīs ar reitingu tuvu nullei esošā partija „Par cilvēcīgu Latviju”. Vēl nezināmi ir Ata Zakatistova vadītās bijušo ”KPV LV” deputātu grupas plāni. Šopavasar ar viņiem sadarbības līgumu noslēdza valdošās koalīcijas partneri.

Stepaņenko vēlas labas attiecības ar austrumiem

Viena no redzamākajām Saeimas opozīcijas deputātēm Jūlija Stepaņenko izvēlēta par drīz dibināšanas procesā esošās „Latvija pirmajā vietā” valdes priekšsēdētāju. Partijas pieteikumā asi kritizēta esošā valdība, lēmumi Covid-19 krīzi risināt ar milzu aizņēmumiem. Esot jālabo arī attiecības ar kaimiņvalstīm, ar to domājot austrumu virzienu. Stepaņenko pauž – pašlaik Latvijā pietrūkstot pašcieņas, ko spējot demonstrēt citas valstis.

„Lai Latvija un Latvijas cilvēki neatkarīgi no tautības būtu pirmajā vietā. Mūsu cilvēkiem būtu jāsaņem izdevīgāki nosacījumi starpvalstu līgumos un dažādās situācijās tā, kā to dara, piemēram, Ungārija un Somija. Šeit mums ir ļoti svarīgi sakārtot attiecības ar kaimiņvalstīm, lai tās būtu cieņpilnas, nezaudējot pašcieņu, bet nezaudējot arī mūsu ekonomikā.”

Stepaņenko 13. Saeimā ievēlēja no „Saskaņas” saraksta, lai gan viņa nebija partijas biedre. Šogad paguva iestāties Alda Gobzema veidotajā partijā „Likums un kārtība”, taču drīz to atstāja, nespējot ar viņu sadarboties. Par sadarbību ar citiem politiskiem spēkiem saka – to noskaidros jau drīz.

„Tīri cilvēciskais faktors, lai līderi ir gatavi sadarboties, nolikt savu ego mazliet malā, tad tas, protams, ir labs rādītājs. Taču priekšā ir vēl ļoti garš gads ar daudzām cīņām. Ceram, ka mēs [pirms vēlēšanām] nonāksim līdz finišam skaidrībā par to, kurš šī gada laika būs parādījis sevi kā potenciālu sabiedroto, uzticamu sabiedroto, un kurš būs tikai tāds tukšas mucas skandinātājs. Mēs jau drīz redzēsim, kas tālāk notiks ar Covid-19 likuma balsojumu Saeimā. Tas būs tāds patiesības mirklis.”

Partija „Likums un kārtība” lielākoties asociējas ar esošās valdības kritizēšanu un faktiski tikai tās dibinātāja Gobzema aktivitātēm. Nesenajā protestā saistībā ar vakcināciju pret Covid-19 uzrunu krievu valodā teica partijas pārstāve Karīna Sprūde. Citi partijas valdē esošie ir plašākai publikai mazāk zināmi cilvēki. Latvijas Radio nolēma par plāniem politikā aprunāties ar kādu no viņiem. Valsts ieņēmumu dienesta kādreizējā darbiniece juriste Marita Klikiča uz 13. Saeimu kandidēja no Jaunās konservatīvās partijas rindām. Šobrīd viņa rosās arī viesmīlības biznesā. Iesaistoties politikā, plāno pievērsties uzņēmējiem draudzīgākai nodokļu sistēmai un investīciju veicināšanai.

„Visi vēlas maksāt nodokļus un nevēlas nekādas kriminālprocesuālas nepatikšanas. Daudziem tas ir izdzīvošanas jautājums un tieši jauniem uzņēmumiem. Mēs redzam Polijas piemēru, kur ir ļoti labvēlīga politika jaundibinātiem uzņēmumiem. Gribētos, lai vairāk jauniešu redzētu šeit iespējas un neskatītos pāri valsts robežai. Tajā pašā laikā, ja mēs būsim draudzīgi pret saviem uzņēmējiem, tad attiecīgi arī investori vairāk meklēs iespējas Latvijā.”

Dombrovskis un brāļi Ģirģeni

Saeimas deputāta Vjačeslava Dombrovska un bijušā iekšlietu ministra Sanda Ģirģena topošā partija “Republika”, kuras dibināšanas procedūru plānots sākt sestdien, sola četru gadu laikā nodrošināt Latvijā vidējo algu 2000 eiro apmērā, liecina politiskās partijas programma.

“Republika” pozicionē sevi kā pragmatisku un profesionālu centrisko partiju. Tās pamatmērķis ir vienot Latvijas sabiedrību kopīgas valsts un ekonomikas attīstības vīzijas īstenošanai.

“Tikai šādi ir iespēja nodrošināt iedzīvotājiem augstu labklājības un drošības līmeni, nodrošināt adekvātu veselības aprūpes, sociālās aizsardzības un izglītības finansēšanu,” teikts programmā.

“Republika” sola četru gadu laikā nodrošināt vidējā mēneša atalgojuma līmeni valstī 2000 eiro apmērā un papildu ikgadējus budžeta ieņēmumus sešu miljardu eiro apmērā.

“Trīs gadu laikā apsteigsim Lietuvas ienākumu līmeni uz iedzīvotāju, astoņu gadu laikā – arī Igauniju. Vienas paaudzes – divdesmit gados – laikā panāksim Zviedrijas ienākumu līmeni,” norādīts politiskā spēka programmā.

Topošās partijas pārstāvjus vienojot kopēja izpratne par galvenajām vērtībām – gādība par ikvienu Latvijas cilvēku, atbildība par saviem darbiem, nepieciešamība nemitīgi attīstīt savas prasmes. “Republika” nepiedalīšoties šauru nišu politikā, kā arī meklēšot vienojošo, nevis to, kas šķeļ sabiedrību.

“Mēs ticam nākotnei patiesā tautvaldībā, kur vara ir tuvu tautai, un tā ir atbildība tautas priekšā,” pausts programmā.

Ekonomikā kā stratēģiskās attīstības virzienus partija noteikusi bioekonomiku, rūpniecību, transportu un loģistiku, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas, medicīnas un veselības pakalpojumu eksportu, savienotājpilsētas veidošanu. Partija apņēmusies fokusēties uz preču un pakalpojumu eksporta veicināšanu, palielinot to par 50% četru gadu laikā un dubultojot eksporta apmēru desmit gadu laikā.

Reģionālajos attīstības centros “Republika” plāno veidot konkurētspējīgu piedāvājumu ārvalstu investīcijām rūpniecībā – industriālas zonas, kvalificēta darbaspēka mācības, nodokļu stimuli.

Politiskais spēks sola arī panākt starptautiski konkurētspējīgas elektroenerģijas cenas ražotājiem un eksportētājiem, pārskatot obligātā iepirkuma komponentes atbalsta politiku.

Kā partijas iecere programmā norādīta arī “Rīga Campus” – akadēmiskas pilsētas un reģionāla augstākās izglītības centra – izveide.

Politiķi sola arī stiprināt paaudžu solidaritātes sistēmu un būtiski pacelt vecuma pensijas, īpaši mazo pensiju saņēmējiem nodrošinot, ka neviens pensionārs nesaņems pensiju, kas ir mazāka par 400 eiro mēnesī.

Veselības aprūpē “Republika” apņēmusies izveidot iedzīvotājiem un mediķiem saprotamu sistēmu, kas noteiks valsts, pašvaldību un iedzīvotāju tiesības un atbildību.

“Nodrošināsim visu resursu, tostarp cilvēkresursu, racionālu izmantošanu un atjaunošanu. Samazināsim rindas uz veselības pakalpojumiem, uzlabosim reālas iespējas speciālistu pieejamībai,” pausts partijas programmā, kurā tiek solīts arī samazināt pacientu iemaksas, paplašināt kompensējamo medikamentu pieejamību un nodrošināt konkurētspējīgu atalgojumu medicīnas darbiniekiem.

Šodien tiks sākta partijas “Republika” dibināšanas procedūra.

Preses konference, kurā medijus un sabiedrību plašāk iepazīstinās ar partijas biedriem, mērķiem un iecerētajiem uzdevumiem, varētu notikt nākamnedēļ. Dombrovskis uzsvēra, ka viss atkarīgs no tā, cik ātri partijas dibinātāji aizies pie notāra to izdarīt.

Paredzēts, ka partija apvienos biedrības “Republika 2030” biedrus un atbalstītājus, kā arī Ģirģena domubiedrus, tostarp viņa brāli parlamentārieti Kasparu Ģirģenu un deputātu Ēriku Pucenu.

Dombrovskis iepriekš skaidroja, ka “Republika” būs pragmatiska un profesionāla centriskā partija, kuras pamatmērķis ir vairot ikviena Latvijas iedzīvotāja un valsts labklājību un vienas paaudzes laikā sasniegt attīstīto Eiropas valstu labklājības līmeni.

Topošā partija plāno startēt gaidāmajās Saeimas vēlēšanās nākamā gada rudenī.

“Šie taču ir ērmi, tiem varu nevar uzticēt!”

Topošā kandidātu buķete veidojas pietiekami raiba. Tomēr, kā atgādina tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš, jaunas partijas Latvijā cītīgi dibina pirms katrām Saeimas vēlēšanām. To nosaka ne tikai politiķu ambīcijas, bet arī aptaujās nolasāmā politikai sekojošās sabiedrības daļas vēlme sagaidīt kaut ko jaunu, piebilst Kaktiņš.

„Jau ilgstoši, cik es sevi atceros, pieprasījums pēc pārmaiņām vienmēr bijis ļoti liels. No tā, ka tas ir liels, diemžēl vai par laimi automātiski nenozīmē, ka šīs jaunās partijas iegūst ļoti labu rezultātu. Jo lielākā daļa vēlētāju, lai kā varbūt , domājot par citiem, kādam varētu šķist, nav jau gluži aitas. Viņi skatās un domā: „OK, kas tie tādi?”, „šos es nezinu”, „šos arī nezinu.” „šie taču ir ērmi, tiem varu nevar uzticēt!”. Tad tu arī apskati, ko piedāvā tā saucamie „vecie” politikas spēlētāji, kuri arī mutējas un transformējas. Šis ir konteksts, kādā veidojas vēlēšanu rezultāts.”

Pēc Kaktiņa teiktā, līdzšinējo ikmēneša aptauju dati liecina par „Likums un kārtība” iespējām tikt ievēlētiem. Tāpat aptaujātie pauduši gatavību balsot par Šlesera sarakstu. Detalizētāk jaunveidoto politisko spēku izredzes sociologi pētīs jau tuvākajos mēnešos.

Tāpat ir jautājums, kurš būs lielāks zaudētājs Gobzema un Šlesera cīņā par vēlētājiem, jo viņu elektorāts visnotaļ pārklājas. Vienlaikus nevar par zemu novērtēt valdošajā koalīcijā esošo partiju pozīcijas, lai arī Covid-19 krīzē lēmumu pieņemšana brīžiem bijusi haotiska un neskaidra. Turklāt neviens nevar prognozēt notikumus un aktualitāšu izmaiņas valstī turpmākā gada laikā līdz vēlēšanām. To Latvijas Radio raidījumā „Krustpunktā” komentēja politologs Latvijas Universitātes profesors Jānis Ikstens.

„Tā teikt, Saeimas durvis ir plaši atvērtas. Vai tā patiešām ir, es nebūtu tik ļoti drošs, jo valdības partiju pašreizējie reitingi ir salīdzinoši labi. Kas vēl ir ļoti būtiski – šajā krīzē ir salīdzinoši maz cietušo – smagi skarto nozaru nav pārāk daudz. Šobrīd arī aizņemšanās likmes ir zemas un politiķi pieņems tādu budžetu, kas viņiem ļaus rīkoties arī ar aizņemtu naudu.”

Partiju un kandidātu izredzes būtiski ietekmēs arī vēlētāju aktivitāte. Jo mazāk vēlētāju pēc gada dosies uz iecirkņiem, jo lielākas iespējas arī šoreiz ievēlēt ļoti raibu 14. Saeimas sastāvu. Tas noteikti neatvieglos nākamās valdības izveidi.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Avots: lsm.lv