Šlesers dibina biedrību «Latvija – pirmajā vietā»

Bijušais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers dibinājis biedrību “Latvija – pirmajā vietā”, liecina “Lursoft” informācija. Biedrība reģistrēta 1. jūlijā.

Šlesers norādīts kā vienīgais biedrības valdes loceklis. Biedrības statūtos kā dibinātāji norādīti arī bijušais VAS “Latvijas dzelceļš” viceprezidents Aivars Strakšas un Sandris Točs, kurš iepriekš bija Alda Gobzema vadītās partijas “Likums un kārtība” valdes loceklis, taču partiju pameta, lai pievienotos topošajai Šlesera komandai. 

Biedrības statūtos minēts, ka tās mērķis ir “veicināt sabiedrības labklājības līmeņa pieaugumu un ekonomisko izaugsmi Latvijā, jo īpaši atbalstot prioritāro tautsaimniecības nozaru attīstību un konkurētspējas paaugstināšanu, radot labvēlīgu vidi uzņēmējdarbības veikšanai Latvijā un ārvalstu investīciju piesaistīšanai”. Tāpat starp biedrības mērķiem minēta ģimenes un kristīgo vērtību stiprināšana un sabiedrības integrācijas politikas īstenošana. 

Viens no veidiem, kā biedrība apņemas sasniegt šos mērķus, ir biedrības kopīga viedokļa formulēšana un tā pārstāvēšana pašvaldību un valsts institūcijās, minēts statūtos. 

Šlesers iepriekš norādījis, ka augustā dibinās jaunu politisko partiju.

Par atgriešanos politikā Šlesers paziņoja pavasarī pēc tam, kad prokuratūra viņam uzrādīja apsūdzību krimināllietā par digitālās televīzijas ieviešanu Latvijā. Šlesers lietu sauca par politisku un safabricētu, taču noliedz, ka politikā atgriežas, lai ietekmētu tiesas procesu. 

Bijušais satiksmes ministrs jūnija sākumā arī paziņoja, ka vāc cilvēkus startam nākamajām Saeimas vēlēšanām. Viņam bijušas sarunas arī ar partiju “Gods kalpot Rīgai”, kas neizslēdz iespēju ar Šleseru nākamā gada Saeimas vēlēšanās startēt kopā.

A. Šlesera politiskais pieteikums var atstāt iespaidu uz Saeimas neatkarīgā deputāta Alda Gobzema (ievēlēts no “KPV LV”) centieniem ar partiju “Likums un kārtība” ieinteresēt neapmierināto vēlētāju. Vairāki A. Gobzema sākotnējie domubiedri jau ir pārgājuši pie A. Šlesera.

Neoficiāli dzirdēts, ka viņš esot apsteidzis vēl kādas ar uzņēmējiem saistītas domubiedru grupas nodomu veidot komandu uz Saeimas vēlēšanām.

A. Šlesers politikā ienāca 28 gadu vecumā, kad kopā ar Raimondu Paulu nodibināja Jauno partiju. Pēc Jaunās partijas sašķelšanās bija Jaunā kristīgā partija, kas ar A. Šlesera atbalstu startēja Rīgas domes vēlēšanās 2001. gadā. Pēc tam kopā ar mācītāju Ēriku Jēkabsonu viņš izveidoja Latvijas Pirmo partiju (LPP), kas 2002. gadā iekļuva Saeimā ar 10 mandātiem un bija arī valdībā. Uz katrām jaunām vēlēšanām A. Šlesers gāja ar kaut ko jaunu.

Pirms 9. Saeimas vēlēšanām LPP apvienojās ar “Latvijas ceļu” un kļuva par LPP/”LC”. 10. Saeimas vēlēšanās LPP/”LC” kopā ar Tautas partiju izveidoja apvienību “Par labu Latviju”, bet 11. Saeimas vēlēšanās tika pieteikta Šlesera Reformu partija/LPP/”LC”.

Uz 12. Saeimu 2014. gadā vairāki tā laika politiskie līderi – A. Šlesers, Aigars Kalvītis, Jānis Straume, Jānis Jurkāns un Ivars Godmanis – “aizņēmās” Rēzeknē dibinātās partijas “Vienoti Latvijai” karogu un zem tā startēja vēlēšanās, bet divas pēdējās vēlēšanas A. Šlesera projektiem jau bija neveiksmīgas, un viņš no politikas aizgāja.

A. Šlesers ir apņēmies “nomainīt politisko dienaskārtību pirmsvēlēšanu gadā”, piespiežot arī citas partijas aktivizēties. “Es aicinu apvienoties ar mērķi nomainīt esošo veco gļēvo, nekompetento valdību un “negadījuma” prezidentu Levitu,” teikts A. Šlesera politiskajā pieteikumā. Viņa partija iestāšoties par tautas vēlētu prezidentu. “Vienotības” cilvēkiem un aizsardzības ministram Artim Pabrikam (“AP”), kas tik ilgi bijuši pie varas, vairs “nav tās dzirksts acīs, viņi ir noguruši no varas, tāpēc vajag atpūsties”, kā A. Šlesers to esot izdarījis.

Tagad viņš ar svaigu skatu varot atgriezties. Avīzē viņš stāsta par savu veikumu 90. gados, bet nerunā, ko paveicis, piemēram, pēdējos piecos gados. A. Šle­sers skaidroja, ka ir biznesā, kas saistīts ar transporta nozari, bet no atbildes konkrēti sasniegumi nekļūst skaidri, lai gan par šīs nozares attīstību viņš var runāt ilgi.

Par atgriešanos politikā Šlesers paziņoja pavasarī pēc tam, kad kriminālprocesā par iespējamām nelikumībām digitālās televīzijas ieviešanā prokuratūra uzrādīja apsūdzību gan Šleseram, gan uzņēmējam un bijušajam premjeram Andrim Šķēlem. Tagad A. Šlesers apgalvo, ka minētā tiesvedība nav ietekmējusi viņa atgriešanos, un noliedz arī viņam kā bijušajam ministram inkriminētos pārkāpumus. 

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!