Krievija pie Ukrainas koncentrējusi lielākus spēkus nekā 2014. gadā

Krievija jau šobrīd gar Ukrainas robežu koncentrējusi lielākus spēkus nekā 2014. gadā, kad Maskava iebruka Ukrainā, anektējot Krimu un izraisot karu Austrumukrainā, tā šonedēļ secinājis ASV Aizsardzības departaments, brīdinot, ka šādi situācija tiek vēl vairāk eskalēta, vēsta “Stars and Stripes”.

“Mēs aizvien redzam, ka notiek spēku savilkšana,” žurnālistiem pavēstīja Pentagona preses sekretārs Džons Kirbijs (John Kirby).

“Mēs aicinām krievus izvairīties no provokācijām, veicinot mieru un stabilitāti reģionā. Tas ar ko viņi [Krievijas puse] varētu sāk, ir atklātības veicināšana par saviem nodomiem un rīcību,” sacīja Pentagona pārstāvis. Viņš atzina, ka Ukrainas pierobežā savilktā Krievijas karaspēka skaitliskais apmērs un bruņojums ir “pilnīgi noteikti daudzkārt lielāks”, nekā tas bija 2014. gadā. Tiesa, Dž. Kirbijs žurnālistiem atteicās precizēt skaitļus par Ukrainas pierobežā esošo Krievijas bruņoto spēku apmēru

Tikmēr Eiropas Savienības augstais pārstāvis ārlietās Ž. Borrels paziņoja, ka Krievija Ukrainas pierobežā un okupētajā Krimā izvietojusi vairāk nekā 150 000 karavīru. “Tālākās eskalācijas risks ir acīmredzams,” atzina ES augstais pārstāvis ārlietās.

Pēc viņa vērtējuma, tā ir lielākā Krievijas karaspēka klātbūtne, kāda līdz šim ir bijusi vērojama pie Ukrainas robežām. Lai gan Ž. Borrels sākotnēji Krievijas karavīru skaitu lēsa ap 150000 vīriem, nedaudz vēlāk Eiropas Savienības pārstāvji aplēses samazināja, norādot, ka pie Ukrainas robežām koncentrēti 100 000 karavīru.

Krievijas spēku koncentrēšana sakrīt ar aizvadītās nedēļas Maskavas paziņojumu par kuģu kustības ierobežošanu caur Kerčas šaurumu, savukārt jau šodien Krievija paziņoja par īslaicīgu gaisa telpas slēgšanu virs Krimas un Melnās jūras.

“Tas tikai paspilgtina kārtējo neviena neizprovocēto, bet Maskavas īstenoto provokāciju tās nebeidzamajā kampaņā, lai destabilizētu un grautu iekšpolitisko situāciju Ukrainā,” paziņoja ASV Valsts departamenta preses sekretārs Neds Praiss (Ned Price),

Pēdējo nedēļu laikā saspīlējums Krievijas un Ukrainas attiecībās aizvien turpina palielināties. Krievijas atbalstītās teroristu bandas Austrumukrainas okupētajos apgabalos aizvien turpina pārkāpt Minskas pamiera vienošanās nosacījumus, apšaudot Ukrainas armijas pozīcijas. Kopumā šogad šādās apšaudēs bojā gājuši jau 30 Ukrainas karavīru.

Tāpat Kremlis Ukrainas pierobežā un okupētajā Krimā turpina līdz šim neredzēta apmēra spēku savilkšanu. Līdztekus lielajam sauszemes karaspēkam Krievija uz Melnās jūras baseinu pārsviedusi desantkuģus no Kaspijas flotiles un smagos desantkuģus no Baltijas flotes, tādējādi sējot aizdomas, ka, iespējams, Krievija gatavo jūras desanta operāciju.

Krievija izziņoja vērienīgas jūras desanta mācības okupētajā Krimā. NATO apvienoto spēku komandieris un ASV bruņoto spēku komandieris Eiropā ģenerālis Tods Volterss (Tod Wolters) aizvadītajā nedēļā ASV Kongresa Bruņoto spēku komitejas uzklausīšanas laikā paziņoja, ka gadījumā, ja Krievija spertu pārsteidzīgus soļus un uzbruktu kādai no NATO valstīm, alianse ir gatava dot pienācīgu atbildi, vēsta “DefenseNews. “Mēs nodarbojamies ar atturēšanu. Ja šie centieni neizdosies, mēs esam sagatavoti, lai atbildētu uz iespējamu agresiju ar pilnu transatlantiskās alianses spēku,” viņš uzsvēra.

Lai gan ASV Eiropas spēku pavēlniecība Štutgartē ir palielinājusi bruņota konflikta iespējamības risku reģionā no “iespējamas krīzes” līdz “potenciāli nenovēršamas krīzes” līmenim, ģenerāļa T. Voltersa ieskatā, bruņota konflikta risks Austrumukrainā ir “vidēji zems”, turklāt šim riskam ir tendence samazināties.

“Ņemot vērā tās tendences, ko es redzu, manuprāt, šāda riska iespējamība samazinās,” viņš atzina, taču plašākus publiskus paziņojumus šajā jautājumā atteicās sniegt.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Avots: sargs.lv