Šomēnes darbu sāka Latvijas visjaunākā Ekonomisko lietu tiesa, taču divi tiesneši zvērestu joprojām nav nodevuši, jo vienā gadījumā atklājās aizdomas par iespējamu dalību pievienotās vērtības nodokļa (PVN) shēmā un notiek pārbaude, bet otrā – kandidāte vēlējās saglabāt arī maksātnespējas administratora amatu un patlaban tiesājas, lai pierādītu spēju šos amatus savienot, vēsta raidījums “Nekā personīga”.
Augstākās tiesas priekšsēdētājam Aigaram Strupišam, vērtējot jaunās tiesas tikko sākto darbu, nākas secināt, ka ir labi, ka jaunās tiesas darbu varēs pārsūdzēt augstākās tiesu instancēs, kas varēs pārvērtēt nepieredzējušo tiesnešu darbu.
Ekonomisko lietu tiesa bija tieslietu ministra Jāņa Bordāna iecere, solot kvalitatīvākus spriedumus un ātrākus tiesas procesus. Tieslietu padome to neatbalstīja, sakot, ka nav skaidrs mērķis un tieši, kādas lietas jaunajai tiesai piekritīs.
Jauno Temīdas sargu atlase notika steigā, nepieteicās neviens reāli strādājošs tiesnesis. Apmācībām plānotā pusgada vietā, laika un naudas trūkuma dēļ, bija dots tikai pusotrs mēnesis.
Atšķirībā no vispārējās tiesas, kurās notiek specializācija, jaunajiem tiesnešiem būs vienlaikus jāskata gan civillietas, gan krimināllietas. Piemēram, ja atkal notiks kādas bankas krahs, komerciestādes maksātnespējas lieta nonāks jaunajā tiesā. Tās kompetencē būs arī visas korupcijas un naudas atmazgāšanas krimināllietas.
Augstākās tiesas priekšsēdētājs un Tieslietu padomes priekšsēdētājs Aigars Strupišs: “Būtībā krimināltiesībās, lielos vilcienos runājot, tā ir noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, visi koruptīvie noziegumi – kas ir kukuļu došana, ņemšana, neatļautu labumu pieņemšana, starpniecība kukuļošana, tirgošanās ar ietekmi. Plus ir pielikti panti arī par terorisma finansēšanu, masveida iznīcināšanas ieroču glabāšanu un realizēšanu.”
Uz “Nekā personīga” jautājumu, vai, Strupiša ieskatā, visi tiesneši, kuri ir apstiprināti amatā, atbilst iepriekš minētajai specializācijai, Augstākās tiesas priekšsēdētājs un Tieslietu padomes priekšsēdētājs norāda, ka, pēc viņa domām, ir tikai viens cilvēks, kurš iepriekš strādājis prokuratūrā. Pārējiem nav pieredze krimināltiesībās. Vienīgā pieredze, ir tā, kas šajā pusotrā mēnesī viņiem ir mācīts.
Marta beigās zvērestu nodeva septiņi jaunās tiesas tiesneši. Viņus uzrunāja Valsts prezidents Egils Levits. Viņš atsaucās uz nesen mūžībā aizgājušā Goda tiesneša un profesora Kalvja Torgāna teikto, ka sirdī tiesnešiem vienmēr jābūt Latvijas valsts pusē.
Valsts prezidents Egils Levits (29.03.2021.): “Un otra lieta, kas vienmēr Kalvim Torgānam bija kā princips – nekad neielaisties visādās shēmošanās un būt neiecietīgiem pret valsts izzadzējiem. Dažādiem blēžiem un visiem tiem, kuri grauj mūsu tiesību sistēmu.”
Konkursā uz jauno tiesu uzvarēja arī maksātnespējas administratore Oksana Pulle-Čižova. Neilgi pirms zvēresta došanas, atklājās, ka viņas administrēts uzņēmums bijis iesaistīts pievienotās vērtības nodokļa izkrāpšanas shēmās. Topošā tiesnese uzstāja, ka nav pamata runāt par firmas fiktīvu darbību. “Nekā personīga” rīcībā nonākušie dokumenti liecina par pretējo. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests policijai nosūtīja ziņojumu, izsakot aizdomas, ka firmas darījumi bijusi krāpšanas shēma, bet administratore krāpniekiem palīdzējusi.
Pulles-Čižovas zvērestu atlika. Dokumentus tagad pētīs Tiesnešu ētikas komisija.
“Likums neparedz skaidru risinājumu šādam gadījumam. Likums paredz iespēju tikt vaļā no tiesneša, kurš ir rupji pārkāpis ētiku vai izdarījis nopietnu disciplinārpārkāpumu, būdams tiesnesis. Šeit nav šī situācija. Runa ir par situāciju, kad cilvēks ir kļuvis par tiesnesi, bet par viņu ir informācija, kas izpeldēja vēl pirms viņas kļūšanu par tiesnesi. Šādu situāciju likums nerisina. Un, balstoties uz principiem un uz iztulkošanu, būs mums jāmeklē risinājums, ja ētikas komisijas slēdziens būs viņai nelabvēlīgs,” skaidroja Augstākās tiesas priekšsēdētājs un Tieslietu padomes priekšsēdētājs.
Ja būs labvēlīgs, tad viss paliek kā ir – Pulle-Čižova nodod zvērestu un sāk strādāt kā pilnvērtīga tiesnese.
Zvērestu nenodeva arī Katarīna Sniedze. Viņa vēlējās savienot tiesneša pienākumus ar savu līdzšinējo maksātnespējas administratores darbu. Taču likums neļauj ieņemt divus amatus vienlaicīgi. Maksātnespējas kontroles dienests Katarīnai Sniedzei nedeva šādu atļauju un viņa pret dienestu šonedēļ vērsusies Administratīvajā rajona tiesā. Par tiesnesi Sniedze nestrādās, kamēr Administratīvā tiesa nepateiks, kāds ir pagaidu noregulējums viņas lietā.
Atšķirībā no administratoriem, piemēram, advokāti var apturēt savu darbību, kļūstot par tiesnešiem. Taču viņiem ir beztermiņa statuss, kamēr administratoriem regulāri sertifikāts jāatjauno. Tāpat advokāti ir tiesu varas sastāvdaļa, bet administratori nav.
“Man ir būtiski tas, ja tomēr es nespēšu to darbu darīt, lai man ir iespēja atgriezties manā iepriekšējā darba vietā. Tas bija tas galvenais iemesls, kāpēc es esmu šādu ceļu gājusi,” skaidroja Maksātnespējas administratore, ELT tiesnese Katarīna Sniedze.
“Teiksim tā, tā ir viņas darīšana un viņas atbildība. Es par sevi varu pateikt, es tā nedarītu. Redziet, princips ir tāds, ka tiesnesis nevar sēdēt uz diviem krēsliem. Viņš ir vai nu tur, vai nu tur. Redzēs, ko izlems administratīvā tiesa,” norādīja Augstākās tiesas priekšsēdētājs un Tieslietu padomes priekšsēdētājs Aigars Strupišs.
Pēc trim gadiem jaunizveidotās tiesas tiesnešus iecels amatā uz mūžu. Augstākās tiesas priekšsēdētājs saka, ka par viņu nolēmumu kvalitāti varēs spriest pēc tā, vai spriedumus pārsūdzēs vai ne.
Viņaprāt, ir pareizi, ka diskusijas notiek pirms Pulle-Čižova un Sniedze nodeva tiesneša zvērestu. Pretējā gadījumā rastos iespēja apšaubīt viņu spriedumu likumību.
Augstākās tiesas priekšsēdētājs un Tieslietu padomes priekšsēdētājs Aigars Strupišs: “Manuprāt, ir labi, ka tas atklājās pirms viņas nodeva zvērestu. Jo, ja viņas būtu nodevušas zvērestu, un pēc tam izrādītos, ka risks reputācijai ir pārāk liels un ētikas komisija sniegtu negatīvu atzinumu un tiesnese būtu spiesta pamest savu amatu, tad rastos jautājums, tad, kas ir ar tām lietām, ko viņa ir izskatījusi? Tā kā labi, ka tā ir šī situācija, kad ir vēl laiks izpētīt, paskatīties un izlemt.”
Sarunā ar “Nekā personīga” Augstākās tiesas priekšsēdētājs uzsvēra, ka Ekonomisko lietu tiesa vienalga neatrisinās galveno problēmu, proti, zemo krimināllietu izmeklēšanas kvalitāti, kas īpaši aktuāla kļuva pēc Policijas akadēmijas likvidēšanas.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Avots: skaties.lv
Tas taču tik dabiski- grūtajos laikos vajag atbalsta pasākumus. Kāpēc tad mums visādās padomes tie darboņas reti kad neklejo starp 3-7 padomēm (katrā uz pilnu slodzi) un vel saglabā pamata darba vietu. Viss tikai pilnīgā bezkompromisa JKP.
Latvijā ir pārāk daudz visādu tiesu iestāžu. Tas tikai tiesvedību sakomplicē.
Vispār jau tiesnešiem ir jābūt tikai un vienīgi taisnības pusē.
Trīs puslodzītes par pilnu algu- bordānisma bezkompromisa tiesiskumā izcilīgs menedzments un nauda nepamet kabatu Trīs vienā kā ideālā prakse