Lai arī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (”Jaunā Vienotība”) iepriekš uzsvēra, ka solītais mediķu algas pieaugums nākamgad tiks nodrošināts, patiesībā ar tam rezervētajiem 183 miljoniem eiro nepietiek solījuma izpildei pilnā apmērā.
Turklāt tas nav viss. Veselības ministrija, saprotot, ka vairāk naudas visdrīzāk arī nedabūt, aicina mediķus ar šo rezervēto, jau tā nepietiekamo naudu vēl padalīties citiem mērķiem, jo algu palielināšana nav vienīgās vajadzības, svētdien vēstīja LTV raidījums “De facto”.
Kā izveidojusies šāda situācija? Nākamajā gadā zemākajām mediķu algām jeb to daļai veselības aprūpes pakalpojuma apmaksas tarifā būtu jāpieaug par 30%. Tas tādēļ, ka 10% pieaugums jākompensē no šogad neizpildītā, un vēl 20%, kā likumā 2021. gadam paredzētais palielinājums. Tas būtu noslēgums algu palielināšanas plānam, kurā mediķiem solīja papildu 20% trīs gadu garumā. Veselības ministrija bija aprēķinājusi, ka nākamgad tam vajadzēs 211 miljonus eiro. Taču Finanšu ministrija ieplānojusi 183 miljonus eiro. Par 28 miljoniem mazāk. Tas tādēļ, ka likumā ierakstīti divi lielumi, pēc kā vadīties – solītie procenti un konkrēta summa, kuru aprēķināja vēl 2018. gada nogalē.
Veselības ministre Ilze Viņķele (”Attīstībai/Par!” (”A/P!”)) skaidro, ka šajos gados pieaudzis arī pakalpojumu apjoms, kas attiecīgi ietekmē darba algas sadaļu tarifā, un procentuāli pret faktisko sanāk 211 miljons. Bet finanšu ministrija ņem vērā nevis procentus, bet summu. “Tā burvība likumā, un es šobrīd ironizēju, ir, ka Saeima ir mēģinājusi izdarīt neiespējamu kombināciju, ierakstot divus raksturlielumus, kurus abus var lietot,” norādīja veselības ministre.
Finanšu ministrijā apliecina, ka tās ieskatā tieši konkrētā summa ir pareizākais variants, pēc kura plānot budžetu. Taču tas nozīmē, ka 30% palielinājuma vietā zemāko pieļaujamo algu palielinājumam sanāktu vidēji 25%. Ārstiem tas nozīmētu 1867 eiro mēnesī (1930 eiro vietā) pirms nodokļu nomaksas, māsām 1120 (1158 eiro vietā), bet, māsu palīgiem 747 eiro mēnesī (772 eiro vietā).
Bet arī tas vēl nav garantēts. Mediķu algas nav vienīgā vajadzība veselības aprūpē. “Pacienti no veselības aprūpes budžeta finansējuma pieauguma nesaņem neko. Nulli,” atzina Viņķele. Pēc viņas teiktā optimāli būtu, ja ar mediķiem varētu vienoties par mazāku algu pieaugumu. “Proti, nozarei pašai būtu jāpasaka, ka viņi būtu gatavi dalīties ar pacientiem. Nu, redzēsim,” norādīja ministre.
Mediķu organizācijas, kuras ar piedāvājumu šīs nedēļas sākumā iepazīstinātas, atbildi gatavo. Arī Jauno ārstu asociācija šobrīd veic biedru aptauju. Taču jau tagad asociācijas vadītājs Kārlis Rācenis pauž viedokli, ka mediķiem nebūtu jāizdara šāda izvēle. “Mēs to esam norādījuši vairākkārt, ka tas slogs, kas uzlikts uz pacienta pleciem, arī ir ļoti liels. Ka tur tas papildu finansējums arī ir vajadzīgs. Bet man liekas, kas nav ne pareizi, ne godīgi darīt tā, ka tajā brīdī, kad Ministru kabinets atrod finansējumu medicīnas darbinieku atalgojumam, kas ir iezīmēts, konkrēts finansējums, tagad teikt – paldies, medicīnas darbinieku atalgojuma finansējumu mēs tomēr pārskatīsim un pārliksim uz citām iecerēm,” sacīja K.Rācenis.
Iepriekš Jauno ārstu asociācija arī stingri uzstāja, ka pieaugumam jābūt solītāja apmērā. Tagad, kad zināms, ka tā nebūs arī tad, ja no algām paredzētā nenoņems daļu pacientu vajadzībām, tik kategoriskas nostājas gan vairs nav. “Pirms tam bija doma par kādām protesta akcijām. Bet tie 25% tomēr ir ļoti tuvu 30%, un to esošo situāciju mēs jau arī ļoti labi saprotam,” norādīja K.Rācenis.
Ne visi gan būtu gatavi samierināties. Austrumu slimnīcas virsmāsa Anta Bērziņa, kura darbu slimnīcā sāka pirms deviņiem gadiem kā sanitāre un septiņus gadus strādā kā māsa, atzīst, ka iepriekšējo gadu pieaugums ir bijis nozīmīgs. Taču jāsaprot, ka tas bijis pēc liela iekritiena, kad gadiem atalgojums bija kritiski zems. “Mēs savā starpā šīs diskusijas negribētu pieļaut, jo mēs tā kā ticam, ka esam pelnījuši tos solītos procentus, jo, ja likumā viņi ir, noteikti jābūt,” sacīja A.Bērziņa.
“Man nesagādā prieku šādu izvēļu izdarīšana,” norāda veselības ministre un atzīmē, ka “normālā pasaulē būtu jābūt gan pietiekami naudai gan mediķu atalgošanai, solījumu pildīšanai, gan pacientiem. Bet, kā jau mēs zinām, no pareizu frāžu atkārtošanas nauda nerodas.”
Budžeta veidošanas sarunas gan nav beigušās. Līdz oktobra vidum par to spriedīs valdībā, bet pēc tam Saeimā. Valdībā ir deviņi ministri ( finanšu ministrs Jānis Reirs (“Jaunā Vienotība” (JV)), ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV), tieslietu ministrs Jānis Bordāns (Jaunā konservatīvā partija (JKP)), satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP), izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP), labklājības ministre Ramona Petraviča (”KPV LV”), ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (”KPV LV”), vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (”A/P!”), aizsardzības ministrs Artis Pabriks (”A/P!”), kuri 2018. gadā kā Saeimas deputāti balsoja par algu palielināšanu. Saeimā savukārt – lielākā daļa deputātu, jo balsojums par šo solījumu bija vienbalsīgs.
Jau pērn, gatavojot 2020. gada budžetu, viņi izpelnījās kritiku, ka nepilda pašu lemto. Šovasar Veselības ministrija nāca klajā arī ar jaunu mediķu algu aprēķināšanas modeli, mainot pamatalgas un piemaksu principus. Arī tas turklāt paredzēja lēzenāku, bet algu pieaugumu. Ministrijā norāda, ka to nesāks piemērot ātrāk par 2022. gadu. Taču, ja algu palielināšanu nākamgad atkal nevarēs nodrošināt likumā solītajā apmērā, caur jauno modeli nākamajos gados to varētu atlīdzināt. Vēl gan priekšā diskusijas arī par pašu jauno modeli, jo vienprātības nozarē nav.
Kā jau būsit ievērojuši, portālā Puaro.lv ir sadaļa “WHO IS WHO”, kur esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!