Vajadzētu mainīt normatīvo regulējumu, lai turpmāk nevarētu izmaksāt milzīgas kompensācijas valsts kapitālsabiedrību valdes locekļiem, kad viņi aiziet no amata. Šādu ideju Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” pauda Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta Latvijas pārstāvniecības vadītājs Andris Grafs un Publisko tiesību institūta direktors Arvīds Dravnieks.
Kā zināms, kompensācijas par aiziešanu no darba saņēma gan “Latvijas dzelzceļa” (LDz) valdes locekļi, gan Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadība.
Dravnieks uzsvēra, ka FKTK gadījumā kompensācija ir nepieciešama, jo Latvijas interesēs ir tas, lai FKTK vadība ar savām zināšanām nedalītos, meklējot jaunu darba vietu finanšu jomā. Savukārt saistībā ar kapitālsabiedrībām, piemēram, LDz, viņam tas nešķiet pareizi. Viņaprāt, likumā sajauktas kapitālsabiedrības, kuru mērķis ir gūt peļņu, un iestādes, kuru mērķis ir uzraudzība.
Grafs norādīja, ka LDz gadījumā ir greiza situācija, kad, savienojot amatus, valdes loceklis pēc aiziešanas no amata saņem lielāku kompensāciju, nevis trīs mēnešu algas apmērā, kā ir noteikts normatīvajos aktos.
Grafs skaidroja, ka ir divi līgumi – pilnvarojuma līgums, kas nosaka kompensāciju trīs mēnešalgu apmērā un darba līgums, kurā ierobežojumu nav. Tādējādi sanāk situācija, ka LDz palikusī vadība lemj par kompensācijām aizejošajiem kolēģiem. Grafu neapmierina situācija, kad kompensāciju apmēri nav caurskatāmi.
Arī Dravnieks norādīja uz kādu greizu situāciju – pašvaldības vadītājs un viņa vietniece savā starpā bija parakstījuši līgumus, tādējādi varēja izmaksāt desmitkārtīgas kompensācijas.
Politologs un sabiedrisko attiecību speciālists Filips Rajevskis gan norādīja, ka arī LDz vadības zināšanas valstij ir nozīmīgi neizplatīt tālāk. Piemēram, Lietuvas Dzelzceļš, viņaprāt, varētu pieņemt bijušos LDz valdes locekļus darbā, lai tikai iegūtu viņu zināšanas par to, kas notiek šeit.
Grafs uzskata, ka normatīvo regulējumu varētu skatīt premjera padotībā esošais Pārresoru koordinācijas centrs.
Kā zināms, maijā satiksmes ministrs Tālis Linkaits (Jaunā konservatīvā partija) izteica neuzticību LDz valdei, izņemot vienu tās locekli – Ēriku Šmukstu. Ministrijai esot aizdomas par “potenciālām koruptīvām shēmām”.
Par valdes locekļu atbrīvošanu no amata bija jālemj LDz padomei, kura vairākkārt atlika šī jautājuma izlemšanu. Padome gan pasūtīja divus auditus par LDz darbu, kurus plānots pabeigt līdz vasaras beigām. Iepriekš padome valdes darbu novērtējusi atzinīgi.
Sākotnēji LDz valdes locekļi atteicās labprātīgi amatus atstāt, vienlaikus vēršoties Valsts policijā un lūdzot sākt kriminālprocesu pret ministru Linkaitu par neslavas celšanu. Taču jūlija beigās LDz valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš un valdes loceklis Aivars Strakšas piekrita atstāt amatus uzņēmumā. Valdes locekļiem par to pienāksies kompensācijas, taču to apmēru neatklāj. Ministrs lūdzis vērtēt kompensāciju apmēru.