Māris Kučinskis

Politiķis, finanšu ministrs, 15. Saeimas deputāts, “Apvienotais saraksts” frakcijas priekšsēdētājs

Māris Kučinskis ir Latvijas politiķis, ekonomists, bijušais Ministru prezidents (2016-2019), reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs un iekšlietu ministrs. Kopš 2026. gada 28. maija viņš ir finanšu ministrs Andra Kulberga valdībā, bet 3. novembrī apstiprināts par 15. Saeimas deputātu un ievēlēts par “Apvienotā saraksta” frakcijas priekšsēdētāju. Pārstāv Liepājas partiju.

Galvenie biogrāfijas fakti

Izglītība

• Valmieras 4. vidusskola – vidējā izglītība (1980).
• Latvijas Valsts universitāte, Vadības un ekonomiskās informācijas fakultāte – ekonomista kvalifikācija rūpniecības plānošanas specialitātē (1983-1988)

Profesionālā pieredze ārpus politiskajiem amatiem

• Valmieras rajona padomes Finanšu nodaļa – ekonomists (1980-1981)
• Ugunsdzēšanas iekārtu rūpnīca – galvenais grāmatvedis (1984-1987)
• Valmieras rajona dzīvokļu komunālā saimniecība – ekonomists (1987-1991)
• SIA “Apgāds” – direktors (1994-1996; 1997-1998).
• Liepājas pārstāvniecība Rīgā – vadītājs (no 2012. gada; beigu datums nav precizēts).
• Latvijas Lielo pilsētu asociācija – izpilddirektora vietnieks (2012-2013).
• Latvijas Lielo pilsētu asociācija – izpilddirektors (2013-2016).

Politiskā karjera

• Valmieras pilsētas dome – priekšsēdētājs (1996-1997).
• Tautas partija – biedrs (1998-2011).
• Valmieras rajona padome – priekšsēdētājs (precīzs amata periods nav apstiprināts).
• 8. Saeima – deputāts (2003-2006).
• Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija – ministrs Aigara Kalvīša valdībā (2004-2006).
• 9. Saeima – deputāts (2006-2010).
• 10. Saeima – deputāts, Tautas partijas frakcijas priekšsēdētājs (2010-2011).
• 11. Saeima – deputāts (2011-2014).
• Liepājas partija – biedrs (kopš 2014. gada).
• 12. Saeima – deputāts, Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs (2014-2016).
• Ministru kabinets – Ministru prezidents (11.02.2016.- 23.01.2019.).
• 13. Saeima – deputāts, Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs (2018-2022).
• “Apvienotais saraksts” – valdes loceklis (no 2022. gada).
• 14. Saeima – deputāts (2022-2026, ar pārtraukumiem ministra pienākumu pildīšanas laikā).
• Iekšlietu ministrija – ministrs Krišjāņa Kariņa otrajā valdībā (14.12.2022.-15.09.2023.).
• Finanšu ministrija – finanšu ministrs Andra Kulberga valdībā (no 28.05.2026.).
• 15. Saeima – deputāts un “Apvienotā saraksta” frakcijas priekšsēdētājs (no 03.11.2026.).

Skaļākie skandāli un pretrunas

1. Strīds ar Rīgas mēru Gundaru Bojāru (2005)

Būdams reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs, Kučinskis pieprasīja Rīgas domei informāciju par 2004. gadā izmaksātajām prēmijām, tostarp domes priekšsēdētājam Gundaram Bojāram piešķirto atalgojumu. Bojārs savukārt pārmeta Kučinskim administratīvo resursu izmantošanu pirms pašvaldību vēlēšanām. Abas amatpersonas vērsās prokuratūrā, lūdzot izvērtēt otras puses rīcību.

2. Dzīvesbiedres iecelšana Valsts kancelejas amatā (2006)

2006. gadā par Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta vadītāja pienākumu izpildītāju tika izraudzīta Kučinska dzīvesbiedre Laine Kučinska. Sabiedrībai radās jautājumi par iespējamu interešu konfliktu. Kučinskis noliedza, ka būtu veicinājis dzīvesbiedres iecelšanu amatā, un apgalvoja, ka viņa piedalījusies atklātā konkursā.

3. Balsojums pret kratīšanu Aināra Šlesera dzīvesvietā (2011)

2011. gada maijā KNAB lūdza Saeimas atļauju veikt kratīšanu deputāta Aināra Šlesera dzīvesvietās tā dēvētās oligarhu lietas ietvaros. Kučinskis bija starp deputātiem, kuri balsoja pret kratīšanas atļaušanu. Saeimas vairākums KNAB pieprasījumu noraidīja. Šis balsojums bija viens no notikumiem, kas veicināja toreizējā Valsts prezidenta Valda Zatlera lēmumu ierosināt Saeimas atlaišanu.

4. Kučinska vārds tā dēvētajās Rīdzenes sarunās (2017)

2017. gadā pēc žurnāla Ir publicētajiem viesnīcā “Rīdzene” noklausīto sarunu atšifrējumiem sabiedrības uzmanības lokā nonāca arī Kučinskis. Viņš atzina, ka viesnīcas numurā ar Aināru Šleseru ticies pāris reižu. Sarunās tika apspriesti politiskās ietekmes, valdības veidošanas un citi jautājumi. Kučinskis noliedza, ka šajās tikšanās reizēs būtu iesaistījies prettiesiskās vienošanās. Oligarhu lietas kriminālprocess tika izbeigts pierādījumu nepietiekamības dēļ.

5. Nepatiesa informācija par VID vadītājas kandidātes brāļa automašīnas aizturēšanu (2016)

2016. gada augustā, kad tika apspriesta Ingas Koļegovas kandidatūra Valsts ieņēmumu dienesta vadītājas amatam, Kučinskis paziņoja, ka VID uz robežas aizturējis viņas brāļa automašīnu. Vēlāk izrādījās, ka informācija nav patiesa. VID bija veicis plānveida pārbaudi Koļegovas brāļa uzņēmumam adresētam sūtījumam Rīgas lidostā. Kučinskis atzina, ka pieļāvis kļūdu, pirms publiska paziņojuma nepārbaudot saņemto informāciju.

6. Aizdomas par informācijas noplūdi Askolda Kļaviņa krimināllietā (2018)

2018. gada augustā žurnāls Ir vēstīja, ka bijušais premjers Indulis Emsis iepriekš brīdinājis Saeimas deputātu Askoldu Kļaviņu par iespējamu KNAB izmeklēšanu saistībā ar transporta kompensācijām. Publikācijās tika pieļauta arī Kučinska un KNAB priekšnieka Jēkaba Straumes iespējama iesaiste informācijas izpaušanā. Kučinskis to noliedza. 2018. gada 5. septembrī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers Saeimas Nacionālās drošības komisijai skaidroja, ka informācijas noplūdē nav vainojams ne Kučinskis, ne Straume.

7. ZZS šķelšanās un Nacionālās drošības komisijas vadītāja amata zaudēšana (2022)

2022. gada jūnijā, sašķeļoties Zaļo un Zemnieku savienībai, Kučinskis zaudēja Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja amatu. Kučinskis kopā ar Liepājas partiju iesaistījās jaunizveidotajā “Apvienotajā sarakstā”, kura sastāvā kandidēja 14. Saeimas vēlēšanās.

Amatpersonas deklarācija

2026. gada Saeimas vēlēšanas