Jūlija Stepaņenko

Rīgas domes deputāte

Jūlija Stepaņenko ir Latvijas juriste, zvērināta advokāte un politiķe, bijusō vairāku sasaukumu Saeimas deputāte un pašreizējā Rīgas domes deputāte. Viņa ir politiskās partijas “Suverēnā vara” valdes priekšsēdētāja un 2026. gada Saeimas vēlēšanās kandidē no saraksta “Suverēnā vara / Apvienība Jaunlatvieši”.

Galvenie biogrāfijas fakti

• Dzimusi 1977. gada 1. septembrī.
• Dzīvesvieta – Rīga.
• Pēc izglītības – juriste.
• Profesionāli darbojas arī kā zvērināta advokāte.
• Bijusi 11., 12. un 13. Saeimas deputāte.
• Pašlaik ir Rīgas domes deputāte.
• Partijas “Suverēnā vara” valdes priekšsēdētāja.

2026. gada 15. Saeimas vēlēšanās ir “Suverēnā vara / Apvienība Jaunlatvieši” saraksta līdere un premjera amata kandidāte.

Izglītība

Stepaņenko absolvējusi Latvijas Universitāti, kur 2001. gadā ieguvusi profesionālo augstāko izglītību tiesību zinātnē un jurista kvalifikāciju.

Karjera

Stepaņenko profesionālā darbība saistīta gan ar jurisprudenci, gan politiku.

Plašākā sabiedrībā viņa kļuva pazīstama kā partijas “Saskaņa” politiķe. Viņa darbojās Rīgas domē, bet vēlāk vairākus sasaukumus bija Saeimas deputāte. Laika gaitā Stepaņenko attālinājās no “Saskaņas” un turpināja politisko darbību citos politiskajos projektos.

Pašlaik viņa ir:

• partijas “Suverēnā vara” valdes priekšsēdētāja;
• zvērināta advokāte ZAB “ABSOLVO”;
• SIA “WAVE MEDIA” valdes locekle;
• biedrības “TĪĢERIS UN PŪĶIS” valdes locekle;
• Rīgas domes deputāte

Politiskā darbība

• Suverēnā vara (no 2022.gada jūlija)
• Latvija pirmajā vietā (izslēgta 2022.gada 4.martā)
• Likums un Kārtība – līdzpriekšsēdētāja, valdes locekle (izstājusies 2021.gada 30.jūnijā);
• Gods kalpot Rīgai! – valdes locekle līdz 10.12.2020. (izstājusies 2020. gada 21. februārī)

Stepaņenko politiskajā darbībā īpaši pievērsusies ģimenes politikas, bērnu tiesību, izglītības un sociālajiem jautājumiem. Viņa ir pazīstama arī ar konservatīvu nostāju vairākos sabiedrības vērtību jautājumos.

COVID-19 pandēmijas laikā Stepaņenko kļuva par vienu no redzamākajām politiķēm, kas kritizēja valdības noteiktos ierobežojumus un vakcinācijas politiku.

Skaļākie skandāli

Tēva dāvinājumi gandrīz 420 000 eiro vērtībā. 2026. gada septembrī plašu rezonansi izraisīja Stepaņenko amatpersonas deklarācijās atrodamā informācija par ievērojamiem dāvinājumiem no viņas Krievijā dzīvojošā tēva Sergeja Fedotova. Divu dāvinājumu kopējā deklarētā vērtība ir 419 598,05 eiro. Beidzot darbu Saeimā 2022. gada 31. oktobrī, Stepaņenko deklarēja no tēva saņemtu 239 598,05 eiro naudas dāvinājumu, bet 2024. gada janvārī no viņa saņēmusi dzīvokli Rīgā 180 000 eiro vērtībā. Stepaņenko sākotnēji atteicās detalizēti skaidrot tēva līdzekļu izcelsmi, norādot uz ģimenes privātumu un uzsverot, ka dāvinājumi ir deklarēti. Vēlāk viņa atklāja, ka tēvs Krievijā nodarbojas ar būvniecības biznesu. Jautājums kļuva politiski un drošības ziņā būtiskāks pēc tam, kad LTV un citi mediji noskaidroja, ka viņas tēvs ir Sergejs Fedotovs, Piemaskavā strādājošs būvniecības uzņēmējs. LTV, atsaucoties arī uz The Insider izpēti, ziņoja, ka viņa uzņēmuma ražotās betona aizsargkonstrukcijas jeb “pūķa zobi” un citas barjeras piegādātas Krievijas okupētajām Ukrainas teritorijām un Belgorodas apgabalam. Pats Fedotovs vēlāk intervijā Latvijas Televīzijai apliecināja palīdzību Krievijas armijai un paziņoja, ka ar savu rīcību lepojas. 2026.gada 24. septembrī Latvijas ārlietu ministrs iekļāva Sergeju Fedotovu Latvijai nevēlamo personu sarakstā, nosakot viņam beztermiņa ieceļošanas aizliegumu Latvijā.

Satversmes aizsardzības birojs norādīja, ka tā rīcībā nav pierādījumu, kas liegtu Stepaņenko kandidēt Saeimas vēlēšanās. SAB vienlaikus apstiprināja, ka par tēva dāvinājumiem jau iepriekš bija informējis valsts augstākās amatpersonas.

KNAB pārbaude. Pēc informācijas nonākšanas publiskajā telpā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs saņēma iesniegumu un sāka tajā ietvertās informācijas izvērtēšanu savas kompetences ietvaros. Arī tieslietu ministrs Edvards Smiltēns vērsās KNAB, VDD, SAB un Finanšu izlūkošanas dienestā, lūdzot izvērtēt publiskoto informāciju par dāvinājumiem un līdzekļu izcelsmi. Tas nozīmē izvērtēšanu, nevis konstatētu Stepaņenko pārkāpumu.

Ievērojamie finanšu darījumi. Papildu uzmanību izraisīja arī Stepaņenko agrākās amatpersonas deklarācijas. Stājoties Saeimas deputātes amatā 2014. gadā, viņa bija deklarējusi izsniegtus aizdevumus 575 888,42 eiro apmērā un parādsaistības 347 479,37 eiro apmērā. Savukārt 2025. gada deklarācijā Stepaņenko norādīja 66 000 eiro skaidras naudas uzkrājumu, bet viņas vīrs Vjačeslavs Stepaņenko – 57 000 eiro. Intervijā Stepaņenko atteicās detalizēti izskaidrot agrāk deklarēto aizdevumu kapitāla izveidošanos.

Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpums. 2021. gadā Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija konstatēja, ka Stepaņenko Saeimas debatēs izteiktā dēļ ir pārkāpusi Deputātu ētikas kodeksa 7. un 8. punktu. Tie cita starpā paredz izvairīties no aizskarošas rīcības un balstīt argumentāciju faktos un to godīgā interpretācijā. Viņai tika izteikts rakstveida brīdinājums.

Reputācija

Stepaņenko ir politiķe ar ilgstošu parlamentāro pieredzi, kuras politiskais profils pēdējos gados arvien vairāk saistīts ar konservatīvu sociālo politiku, valdības kritiku un partiju “Suverēnā vara”.

Vienlaikus 2026. gada priekšvēlēšanu periodā būtiska sabiedriskās uzmanības daļa koncentrējusies uz viņas finansiālajām saitēm ar Krievijā dzīvojošo tēvu, īpaši pēc informācijas par viņa uzņēmējdarbību un atbalstu Krievijas armijai.

Papildu informācija:

• 2022.gada jūlijā Švecova un Stepaņenko atkal mainījušas partijas piederību – Puaro.lv;
• 2022.gadā VIDam iesniegtā valsts amatpersonas deklarācija par 2021.gadu liecina, ka Stepaņenko izdevies dzēst parādsaistības par lielāku summu, nekā gada laikā nopelnīta – Puaro.lv ;
• 2022.g. 21.aprīlī balso “PRET” likumu par tiesībām uz valsts apmaksātu grūtniecības pārtraukšanu Latvijā Ukrainas bēglēm
  Ukrainietēm Latvijā būs tiesības uz valsts apmaksātu abortu; Stepaņenko un Sprūde balso “PRET” – Puaro.lv;
• 2022.gada 4.martā, Krievijas iebrukuma Ukrainā laikā, J. Stepaņenko un Ļubova Švecova tika izslēgtas no partijas “Latvija pirmajā vietā”. Stepaņenko skaidroja, ka viņas un viņas kolēģes Ļ. Švecovas izstumšana no parijas rindām, iespējams, saistīta ar partijas līdzdibinātāja A. Šlesera bailēm par savu biznesu ar Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam pietuvināto oligarhu Dmitriju Mazepinu, tādejādi A. Šlesers cerēja, ka krievvalodīgo līderu izstumšana no partijas rindām varēs mazināt uzraugošo iestāžu interesi par viņu pašu: Jūlija Stepaņeko un Ļubova Švecova izslēgtas no Šlesera partijas “Latvija pirmajā vietā” – Puaro.lv;
• 2021. gada augustā Stepaņenko bija Aināra Šlesera veidotās partijas “Latvija pirmajā vietā” dibinātāju skaitā un tika nosaukta kā partijas Valsts prezidenta amata kandidāte. Plānots, ka 14. Saeimas vēlēšanās 2022. gada 1. oktobrī viņa kandidēs ar pirmo numuru Rīgas vēlēšanu apgabalā: Šlesers nodibinājis partiju «Latvija pirmajā vietā» un nosaucis valsts augstāko amatpersonu amata kandidātus – Puaro.lv;
• 2021. gada 15. novembrī Stepaņenko bija viena no trim (sākotnēji nosaukti seši) Saeimas deputātiem, kas Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta trūkuma dēļ atstādināti no darba Saeimā ar speciāli tam pieņemto likumu. Saeimas opozīcijas pārstāvji un Saeimas Juridiskais birojs brīdinājuši, ka šāda norma varētu konfliktēt ar Satversmi: No šodienas aizliegts strādāt nevakcinētiem deputātiem; Saeimā sertifikātu neuzrāda seši parlamentārieši – Puaro.lv;
• 2021.gada 14.augustā partijas “Latvija pirmajā vietā” dibināšanas sapulcē nosaukta kā Valsts prezidenta amata kandidāte (ŠEIT vairāk);
• 2021.gada 30.jūlijā izstājas no Gobzema dibinātās partijas “Likums un Kārtība” (ŠEIT vairāk);
• 2021. gada 8. janvārī kļuva par vienu no politiskās partijas “Likums un kārtība” dibinātājām un kopā ar deputātu Aldi Gobzemu par tās līdzpriekšsēdētāju. Jūnijā no partijas izstājas (ŠEIT vairāk);
• 2020. gada 21. februārī kopā ar pieciem citiem partijas biedriem izstājusies no partijas “Gods kalpot Rīgai”;
• 2018. gada rudenī ievēlēta 13. Saeimā no partijas “Saskaņa” saraksta, taču, vēl nesākoties Saeimas darbam, frakcijas “Saskaņa” vadība aicināja viņu kļūt par pie frakcijām nepiederošu deputāti, kam J. Stepaņenko piekrita, noslēdzot īpašu vienošanos par turpmāko sadarbību (ŠEIT vairāk);
• Strādājusi uzņēmumā “Latvijas Finieris” par juristi, 2011. gadā kļuvusi par individuāli praktizējošu zvērinātu advokāti.