Sabiedrība par atklātību – Delna, kas publiski skaļi iestājas par atklātību un caurspīdīgumu, kopš Centrālās finanšu un līgumu aģentūras lēmuma par līguma laušanu ar pašvaldības SIA Rīgas satiksme par Skanstes tramvaja projektu klusē par to, kā šis lēmums ietekmēs Delnas līdz šim nozīmīgāko ienākumu avotu – Eiropas finansējumu par šī projekta „uzraudzīšanu”.
Kā rāda Lursoft datu bāzē atrodamie Delnas darbības pārskati, jau 2015. gadā organizācija no saviem ikdienišķajiem ienākumiem sevi un savus darbiniekus vairs nespēja uzturēt: gada laikā Delna biedru maksājumos bija saņēmusi vien 812 eiro, bet ziedojumos – 28 346 eiro, kas nozīmēja, ka pat savu algu saņemšanai Delnas vadībai nebūtu pieticis līdzekļu. Tai bija nepieciešami aptuveni 50 tūkstoši eiro.
Delnu uz laiku finansiāli paglāba Pietiek aprakstītais organizācijas telpu pārdošanas darījums, kas radīja bažas par nodokļu apiešanas shēmas izmantošanu, kā arī neatšifrēti „ieņēmumi no projektiem”. Taču arī tie bija krasi sarukuši – no 191,7 tūkstošiem eiro gadu iepriekš līdz 79,7 tūkstošiem eiro 2015. gadā.
Šajā situācijā organizācijai īsts finansiālais glābiņš bija Eiropas Komisijas (EK) finansētais projekts, kura ietvaros 11 ES valstīs vienlaicīgi tiek izmēģināts Integritātes pakts kā uzraudzības instruments projektiem, kas finansēti ar ES fondu atbalstu.
„Līdz 356 731 eiro” – šāda bija summa, ko Delna cerēja četru gadu laikā saņemt par savu līdzdalību Rīgas domes „bīdītā” Skanstes „kapu tramvaja” projekta uzraudzībā.
Šo naudu saskaņā ar oficiālo paziņojumu bija paredzēts izmantot „juridisko un būvniecības ekspertu piesaistei, organizēt vairākas publiskās diskusijas un citus pasākumus, lai informētu sabiedrību par projekta attīstības gaitu, kā arī segt citus ar projekta uzraudzību saistītos izdevumus”.
Taču pašlaik ir izrādījies, ka uzraudzība ir bijusi nekvalitatīva, ekspertu izraudzīšanās notikusi necaurspīdīgi, nule pieņemts lēmums par „kapu tramvaja” līguma laušanu, un Rīgas satiksmeipieprasīts atmaksāt jau saņemtos līdzekļus, bet Delnas vadība atsakās sniegt detalizētu pārskatu par saņemto EK finansējumu.
Šā gada 26. februārī – divarpus mēnešus pēc uzņēmuma Rīgas satiksme amatpersonu aizturēšanas apjomīgā kukuļošanas lietā – Delna nāca klajā ar „Pārskatu par Rīgas satiksmes īstenotā zemās grīdas tramvaju iepirkuma uzraudzību”.
Lai gan pārskatā bija apgalvots, ka Delnas eksperti sekojot „visiem projekta iepirkumu procesiem, sākot no iepirkumu komisijas izveidošanas un beidzot ar līguma noslēgšanu un izpildi”, tas tika publiskots gandrīz pusotru mēnesi pēc tam, kad Rīgas satiksmes iepirkumu komisija pati bija nolēmusi pārtraukt gan šo iepirkumu, gan arī iepirkumu par Skanstes tramvaja līnijas izbūvi.
„Ja iepirkums nebūtu pārtraukts, Delna publicētu savu apskatu par iepirkuma gaitu un norādītu uz riskiem, kas rodas atstājot sašaurinošu prasību iekļaušanu iepirkumos,” – šādi pārskatā tika mēģināts izskaidrot Delnas ilgstošo klusēšanu saistībā ar iepirkumu.
Taču vienlaikus pārskatā bija atzīts, ka tikai 6. februārī – tātad vairāk nekā divas nedēļas pēc iepirkumu apturēšanas – Delna nosūtījusi Rīgas satiksmei oficiālus jautājumus „par dažādiem tehniskajiem parametriem, kas iekļauti projekta tehniski ekonomiskajā pamatojumā, piemēram, par tramvaju pieļaujamo garumu un Rīgas tramvaju infrastruktūru kopumā”.
Pārskatā bija atzīts arī tas, ka Delna nevis EK apmaksātajā uzraudzīšanas procesā, bet gan tikai no medijiem bija uzzinājusi, piemēram, to, ka „saskaņā ar iepriekš noslēgtajiem iepirkumu līgumiem Škoda kavējusi un turpina kavēt transporta līdzekļu piegādes termiņus Rīgai”.
Lai kliedētu šaubu ēnu, ko novēlotie, no mediju publikācijām smeltie jautājumi par sadarbību ar uzņēmumu Škoda Transportation un apgalvojumi par it kā plānoto risku apskatu met pār visu Delnas darbību šī EK finansētā projekta ietvaros, organizācijai tika lūgts iepazīstināt sabiedrību ar dokumentāciju, kas apliecinātu, ka tiešām ir tikusi veikta regulāra un detalizēta iepirkuma uzraudzība.
Delna savā pārskatā bija apgalvojusi, ka tā esot sniegusi Rīgas satiksmei gan rekomendācijas par tehniskajiem parametriem un kritērijiem tramvaju piegādātājiem, gan ieteikumus par tehniskās specifikācijas pirmo versiju, pēc kuras tramvaji būtu jāražo.
Taču pēc ilgstošas sarakstes izrādījās, ka sabiedrība par atklātību-Delna šīs it kā izstrādātās rekomendācijas atklāt nevar vai nevēlas. Pēc sākotnējas atrakstīšanās Delnas jurists Jānis Veide vispirms Dienai pavēstīja, ka „ar šiem jautājumiem aicinām vērsties pie Rīgas satiksmes”.
Tikai tad, kad Delnai tika lūgts dot Rīgas satiksmei savu oficiālu piekrišanu sarakstes publiskošanai, izrādījās, ka tās nodošanu sabiedrībai nevēlas pati Delna. „Sarakstes ir notikušas starp Delnu un Rīgas satiksmi darba ietvaros, šajā brīdī šo informāciju nevaram publiskot,” Pietiek beidzot atzina J. Veide.
Uzņēmums Rīgas satiksme ir izteicis Delnai publiskus pārmetumus par to, ka tā zemās grīdas tramvaja iepirkumā kā ekspertus iepirkumu specifikācijas vērtēšanā piesaistījusi uzņēmumus 4 bee un CMB, kuru pamatdarbība ir saistīta ar apkures, ventilācijas un kondicionēšanas projektēšanu, kā arī būvju un būvprojektu ekspertīzes veikšanu un energoefektivitātes risinājumu izstrādi.
Turklāt tumšu šaubu ēnu pār ekspertu iepirkuma procedūru met fakts, ka, kā rāda Lursoft datu bāzes, abi „neatkarīgie ekspertu uzņēmumi” patiesībā ir cieši saistīti. SIA 4 bee valdē ir 1976. gadā dzimušais Māris Briška un 1968. gadā dzimušais Artis Dzirkalis, kuri abi ir uzņēmuma līdzīpašnieki, un arī otra „neatkarīgā ekspertu uzņēmuma” – SIA CMB valdē, kā rāda Lursoft dati, ir šie paši abi uzņēmēji, turklāt A. Dzirkalis ir arī vienīgais uzņēmuma īpašnieks.
Lai pārliecinātos par EK apmaksātā Integritātes pakta projekta ietvaros veiktā ekspertu atlases konkursa objektivitāti un caurspīdīgumu, Delnas vadībai tika lūgts atklāt sabiedrībai sēžu protokolus, kuri atklātu procesu, kādā izraudzīti šie eksperti, un šī iepirkuma gala lēmumu.
Taču izrādījās, ka arī šos dokumentus, kas atklātu, kā tieši notikusi ekspertu izvēle, Delna sabiedrībai nodot nevēlas. „Gala lēmums un sēžu protokols ir pieejams iepirkuma dalībniekiem,” Pietiek pēc atkārtota lūguma pavēstīja J. Veide.
„Kopējais Integritātes pakta projekta budžets ir 356 731 EUR. Visa informācija par mūsu projektiem un to finansējumu ir pieejama mūsu mājas lapā un gada pārskatos,” – šādu skaidrojumu Delna sniedz uz jautājumu par Eiropas Komisijas finansējumu, ko tā saņēmusi par Skanstes projekta līdzšinējo uzraudzīšanu.
Taču patiesībā ne sabiedrības par atklātību gada pārskati, ne arī tās interneta mājas lapa nesniedz nekādu skaidrību par to, kādas summas tā saņēmusi tieši par „kapu tramvaja” projekta uzraudzību un kā tieši tās izlietotas.
Delnas 2017. gada pārskatā atklāts vienīgi tas, ka „no ES, EEZ un citiem ārvalstu fondiem” tā gada laikā saņēmusi 166 391 eiro lielu finansējumu, taču sīkāk – no kādiem tieši avotiem un par kādiem tieši pakalpojumiem saņemtas konkrētas summas – nekas netiek atklāts.
Kā izrādās, šāda noslēpumainība ir nevis nejaušība, bet Delnas vadības stingra nostāja – par finansējuma izlietojumu atskaitīties nevis sabiedrībai, bet „projektu donoriem”.
„Delna neatklāj summas, kādās porcijās saņem piešķirto projekta finansējumu. Par izlietoto finansējumu Delna atskaitās atsevišķi projektu donoram, kurš apstiprina izmaksu attiecināmību veiktajām aktivitātēm. Šī ir ierasta prakse arī Eiropas Komisijas finansētos projektos,” apliecina J. Veide.
Pagājušā gada 22. marta Delnas biedru sapulcē labotie biedrības statūti noteic, ka viens no tās darbības būtiskākajiem mērķiem ir „veicināt informācijas atklātību un pieejamību valsts, pašvaldību un sabiedriskajās institūcijās”.
Savukārt 2017. gada 5. oktobrī pieņemtajā Delnas Ētikas kodeksā ir īpaši noteikts, ka „atklāta Delnas darbība nodrošina augstu darba kvalitāti un sabiedrības uzticēšanos” un ka „Delnas darbības princips ir iespējami plaša atklātība un caurskatāmība lēmumu sagatavošanā, pieņemšanā, izpildē un īstenošanā”.
Taču, kad biedrības direktorei Lienei Gāterei Pietiek uzdod jautājumu, vai tiešām Sabiedrība par atklātību – Delna Latvijas sabiedrībai neatklās konkrētas summas, kādas tā saņēmusi konkrēta projekta finansējuma ietvaros, bet atskaitīsies tikai un vienīgi “projektu donoram”, Delnas vadītāja to izvairīgi apliecina.
„Delna izpilda prasības, kas noteiktas līgumos ar donoriem un Latvijas likumos. Mūsu mājas lapā www.delna.lv nodrošinām atklātību par projektiem, publicējam organizācijas finanšu pārskatus utt.,” – šāda ir L. Gāteres atbilde.
Uz atkārtotu jautājumu, vai Sabiedrība par atklātību – Delna tiešām Latvijas sabiedrībai neatklās konkrētas summas, kādas tā saņēmusi konkrēta projekta finansējuma ietvaros, atklātību un caurspīdīgumu aizstāvošās biedrības direktore vairs neatbild.
Avots: Pietiek
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook ,Twitter, Youtube un Instagram!