Vēl otrdien Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) vadītājs Aivars Aksenoks apgalvoja, ka atkāpties negrasās un valdes darbā pārkāpumus nesaskata. Taču uzvirmojot sabiedrības dusmām, Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča un premjera Andra Kulberga prasībām viņa nostāja mainījusies: trešdien Aksenoks paziņoja, ka ir gatavs amatu pamest. Taču ar vienu nosacījumu – vispirms viņš vēlas sagaidīt kiberuzbrukuma izmeklēšanas rezultātus.
Kiberuzbrukumā Ceļu satiksmes drošības direkcijai nozagti aptuveni 1,2 miljonu cilvēku dati. Tie ietver ne tikai vārdus un personas kodus, bet arī adreses, transportlīdzekļu numurus un informāciju par maksājumiem. Notikušais skāris arī aptuveni 200 000 juridisko personu. Šādu informāciju savā oficiālajā paziņojumā publiskojusi pati CSDD (Teju visas aktīvās Latvijas dati noziedznieku rokās, bet CSDD vadītājam Aksenokam “sirdsapziņa ir tīra” – Puaro)
Naktī pārdomāja – tomēr aizies
Aksenoka pozīcija nepilnas diennakts laikā mainījusies būtiski.
Otrdien, 18. augustā, pēc ziņām par milzīgo datu noplūdi CSDD valdes priekšsēdētājs apgalvoja, ka atkāpties neplāno. Viņš uzsvēra, ka no uzņēmuma valdes puses pārkāpumus nesaskata un tās sirdsapziņa esot tīra.
Vienlaikus Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs paziņoja, ka kiberuzbrukums un masveida datu noplūde rada būtisku nacionālās drošības apdraudējumu. Viņš norādīja, ka CSDD reputācija un sabiedrības uzticība ir iedragāta, tādēļ uzņēmuma vadība šādos apstākļos darbu turpināt nedrīkst.
Savukārt trešdienas, 19. augusta, rītā Aksenoks Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta panorāma” jau atzina, ka pēc incidenta apstākļu izvērtēšanas darbu CSDD valdē, visticamāk, pārtrauks.
“Sekas ir bijušas smagas, mēs ļoti labi apzināmies savu atbildību par to. Esmu arī gatavs atstāt šo darbu,” sacīja Aksenoks.
Tomēr viņš uzsvēra, ka nevēloties vienkārši aiziet, kamēr situācija nav atrisināta. Vispirms viņš gribot piedalīties notikušā izmeklēšanā un palīdzēt novērst līdzīgu incidentu atkārtošanos.
Tādējādi runa pagaidām nav par tūlītēju demisiju, bet gan par solījumu amatu atstāt vēlāk. Konkrētu atkāpšanās datumu Aksenoks nav nosaucis.
Izmeklēšana jāgaida līdz septembrim?
Satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis uzdevis dienesta pārbaudē izvērtēt gan CSDD valdes, gan padomes locekļu atbildību saistībā ar notikušo kiberuzbrukumu.
Pārbaudi paredzēts veikt saīsinātā termiņā, un tās rezultāti ministram jāiesniedz septembra sākumā. Tas gan nenozīmē, ka Aksenoka atkāpšanās datums jau ir noteikts septembra sākumā: publiski paziņots ir pārbaudes rezultātu termiņš, nevis viņa aiziešanas diena.
Premjers Andris Kulbergs savukārt uzdevis izvērtēt ne tikai pašu datu noplūdi, bet arī CSDD padomes un valdes rīcību kiberdrošības pārvaldībā, drošības prasību ieviešanā un pēc incidenta. Viņš arī aicinājis CSDD valdi un padomi atkāpties.
Aksenoks norāda arī uz “Tet”
Trešdienas intervijā Aksenoks atbildību par notikušo daļēji attiecināja arī uz uzņēmumu “Tet”, kas, pēc viņa teiktā, nodrošinājis CSDD infrastruktūras apkalpošanu, drošības uzraudzību un incidentu identificēšanu.
Aksenoks apgalvoja, ka uzbrukuma laikā direkcija no pakalpojuma sniedzēja neesot saņēmusi brīdinājumu un ka incidents sākotnēji neesot ticis atklāts.
Šis pagaidām ir paša Aksenoka izklāsts. Pieejamajā publikācijā nav minēta “Tet” atbilde uz viņa apgalvojumiem, tādēļ uzņēmuma iespējamā atbildība būs noskaidrojama izmeklēšanā.
Atbildība atzīta, atkāpšanās atlikta
Aksenoka nostājas maiņa pēc Valsts prezidenta, premjera un publiskajā telpā izskanējušās kritikas liecina, ka palikšanu amatā līdzšinējā formā aizstāvēt kļūst arvien grūtāk.
Tomēr starp gatavību atkāpties un faktisku aiziešanu joprojām ir būtiska atšķirība. Kamēr nav nosaukts konkrēts atkāpšanās datums un kamēr amatpersona turpina vadīt uzņēmumu, kura darbība tiek pārbaudīta, jautājums par vadības atbildību vēl nav atrisināts.
Atkāpjoties padomei, Aksenoks spiests darīt to pašu
Vēlāk trešdien kļuva zināms, ka CSDD padome iesniegusi satiksmes ministram vēstuli par atkāpšanos no amata. Neilgi pēc tam par lēmumu atkāpties paziņojusi arī CSDD valde.
Avoti: LTV, CSDD
Vēl par šo tēmu:
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Atkāpsies? Tas ir kā? Saglabājot pensiju?
Tad jau viņš 1kārši izkrāpa no valsts milzīgu pensiju un aizgāja pensijā!
Kamēr nebūs pensiju nonullēšana – viņi tā turpinās, jo visi tie rājieni jau viņus nebaida.
Ir ideja kā ar datu noplūdi parasts Latvijas pilsonis var nopelnīt. Netālu no militārā poligona vai militāra objekta no rīta jāpieraksta visu auto numuri kas dodās uz darbu militārajā objektā. Var vienkārši nolikt mednieku kameru uz vienu dienu kaut kur ceļmalā. Pēc tam auto numurus varēs pārdot nedraudzīgām valstīm. Pēc auto numuriem un noplūdušajiem datiem varēs salikt pilnu sarakstu ar militārpersonām un viņu adresēm. Un tas būtu atbalstāmi, jo Latvija negrib maksāt spējīgiem speciālistiem. Tos pat soda, ja atrod un paziņo par ievainojamību. Ja nemaksā saviem cilvēkiem, tad jācīnās ar dārgām sekām. Ierosinu 20k euro minimālo summu kādu Latvija maksā… lasīt vēl »
Sākotnējie izteikumi ir klasiski Latvijas politiskajai kultūrai, vienlaikus liecinot, ka persona nespej vai negrib apzinaties savas darbibas vai bezdarbibas graujošās sekas un vienkarši muld bezsakaru.
interesanti, kam jānotiek, lai vīrelis teiktu – ja es esmu noslinkojis un tagad jūs ciešat manis dēļ, man kauns?