ULDIS OSIS*
Latvijas valdība nekrita pēkšņi. Tā sabruka lēni, publiski un pelnīti – kā konstrukcija, kas gadiem ilgi stutēta ar tukšiem solījumiem, bezmērķīgu improvizāciju un politisku pašsaglabāšanos.
Formālais iegansts var būt viens vai otrs konflikts, viena vai otra koalīcijas plaisa. Taču patiesais iemesls ir daudz vienkāršāks un daudz nepatīkamāks: šī valdība bija izsmēlusi ne tikai sabiedrības uzticību, bet arī savu elementāro spēju valdīt. Visspilgtāk valdības krišanu izskaidro tās hroniskā rīcībnespēja. Tā gadiem ilgi uzvedās kā administratīvs starpnieks starp problēmām un to atlikšanu. Tā vietā, lai pieņemtu skaidrus, savlaicīgus un politiski atbildīgus lēmumus, valdība ražoja darba grupas, pārrunas, “restartus”, prioritāšu sarakstus un komunikācijas miglu. Jo ilgāk tā runāja par izrāvienu, jo skaidrāk kļuva redzams, ka nekāda izrāviena nav un nebūs – ir tikai nespēja uzņemties atbildību (kur nu vēl risku), bailes aizskart kādu interešu grupu un intelektuāls kūtrums, kas uzdots par piesardzību.
Visdrūmākā šīs valdības bilance ir ekonomikas jomā. Kamēr kaimiņi meklēja izaugsmes dzinējus, Latvijā tika tiražēta retorika par konkurētspēju, inovācijām un birokrātijas mazināšanu, bet reālajā dzīvē uzņēmēji turpināja brist cauri tai pašai smagnējai, dārgai un neefektīvai pārvaldei. Latvijas Darba devēju konfederācija un citas pārstāvības institūcijas neskaitāmas reizes publiski norādīja, ka problēmas ekonomikā ir īstas, bet risinājumi – neskaidri, savukārt izvirzītie mērķi bieži izklausījās pēc politiskas fantāzijas, nevis datos balstītas pārvaldības.
Koalīcija turējās kopā nevis tāpēc, ka to vienoja kopīgs attīstības redzējums, bet tāpēc, ka partnerus vienoja bailes no alternatīvas. Jau agrāk publiski izskanēja vērtējumi, ka valdībai trūkst pozitīvas līderības un ka tā pastāv vairāk inerces, nevis spējas dēļ. Ar laiku tas kļuva acīmredzams ikvienam. Taču vēl postošāka par vājumu bija šīs valdības šaurā domāšana. Tās horizonts reti sniedzās tālāk par nākamo budžetu, nākamo krīzes epizodi vai nākamo reitingu svārstību.
Demogrāfija tika apspriesta kā preses relīžu tēma, nevis nacionāla katastrofa. Birokrātijas mazināšana tika piesaukta kā lozungs, kamēr pati valsts pārvalde turpināja ražot procedūras procesa pēc. Ekonomikas izrāviens tika izsludināts laikā, kad Latvijas izaugsme arvien vairāk atpalika un pašu prioritāšu īstenošana bezcerīgi buksēja. Patiesībā valdība tā arī turpināja dzīvot savā politiskajā tukšmuldēšanā, kamēr valsts dzīvoja pavisam citā realitātē. Tāpēc, kad tas viss beidzot nonācis līdz valdības krišanai, nav pamata domāt, ka tā kāda traģiska nejaušība.
Tas ir pavisam loģisks fināls – uzkrāts spriedums par nekompetenci, par nespēju pārvaldīt konfliktus un par premjeres autoritātes iziršanu (ja tāda vispār bijusi). Tāpēc jautājums ir, nevis kādēļ šī valdība kritusi. Īstajam jautājumam vajadzētu būt – kādēļ tā nekrita jau sen? Vajadzētu būt gan, bet atbilde diemžēl arī sen bija zināma – kāda tad būtu alternatīva?
Un tomēr, vai arī vēlētājiem nav pienācis laiks aizdomāties – cik ilgi vēl Latvijā politisku mazspēju drīkstēs saukt par stabilitāti? Cik ilgi koalīcijas pašsaglabāšanās instinktu drīkstēs uzdot par valstisku atbildību? Un cik ilgi vēl sabiedrība samierināsies ar varu, kas nespēj ne domāt plaši, ne rīkoties izlēmīgi, ne atbildēt par savu neizdarību?
Šīs valdības krišana nav nekāda demokrātijas nelaime. Daudz lielāka nelaime bija tas, ka tās rīcībnespēja tik ilgi tika uzdota un arī pieņemta sabiedrībā, vismaz lielā tās daļā, par normālu pārvaldību.
*Uldis Osis ir Latvijas ekonomists, uzņēmējs un bijušais politiķis. Viņš bija viens no aktīvākajiem ekonomikas reformu dalībniekiem 90. gadu sākumā pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Te nu bija visa plātīšanās ar noturību. 2 droni un jauna valdība. Tas nozīmē ka X stunda arī beigsies ar jaunas valdības sastādīšanu. Kontekstam varam iedomāties ja Krievijā Putina valdība pēc pirmajiem droniem kristu tāpat kā Latvijā, ko mūsu propaganda par to teiktu?
katrai ķēkšai japrot valsti vadīt – diemžēl pie mums nenostrādāja jau pirmās valdīšanas dienas un labi, ka tas murgs beidzot beidzās
Nelaime bija ņemt “Progresīvos” valdībā.
vai viņi traucēja solidāri likumīgi zagt? kā kokus vai baltikos?
Drausmas, cik cilvēks var būt stulbs! Viņi paši visur piedalījās, bet ja arī kaut kam traucēja, tad tikai tāpēc, ka gribēja pievākt sev…
Diezgan stipri viss ir aizlaists stagnācijā – politiskā impotence un administatīvā paranoja. Žēl, jo patiesībā varētu darīt, lai izdarītu, nevis radītu šķietamību
Tāds kā ambiciozu pelēko viduvējību laiks, kur personības ar idejām smuki pieglauž čaklu pelēcību sistēma. Kas kāreiz ir jautājums par demokrātijas reformas vajadzību, jo priekšstāvji šodien ir kā automātiski tendēti izpatikt vāji izglītoto pūlim.. piesolīt kaut ko, utt. jo tas ir balsotāju vairākums. .Tā vietā ,lai domātu par Valsts nākotni ilgākā par 4 gadiem termiņā…Vispārējās vēlēšanu tiesības,vēsturiski, ir knapi 100 + gadus.. ja neskaita seno Perikla laiku, kurš bēdīgi beidzās :) Pārējo laiku,aizvien, bijis siets, -pilsonība, īpašumi, u.c.- kurš drīkst balsot un lemt par Valsti un tās cilvēku nākotni,un- kurš ne. Premisa, ka akadēmiķa balss vēlēšanās skaitās tikpat vērtīga kā… lasīt vēl »
Pavērojiet bildi – viss uzvedums noaranžets līdz sīkumiem. Ārēji skaists, simetrisks sarak-balt-sarkans. Bet iekšā – brūni-rozā.
Žēl, ka nenokrita uz ģīmja, tad kādu laiku tiktu izslēgti no aktivitātes. Tagad vadīt rausies tie paši brekši.
Viss jau tā ir, bet lielākā problēma ir klaja lietu un procesu nezināšana, kur saturs tiek aizstāts ar juridisku noformēšanas korektumu. Neticu, ka satiksmes ministrs kaut ko zina par sliežu ceļu esošiem standartiem vai izglītības ministrs par STEM jomu. Vāja izglītotība ir arī viens no ķibeļu iemesliem.
Viss pareizi. Viens precizējums – šī valdība neko “neizsmēla”, spēja vadīt tur nekad nav pat balkus stāvējusi. “Otņaķ i poģeļiķ” nav stratēģija valsts vadīšanai, kur nu vēl attīstīšanai.