Nodokļu maksātāju nauda sāk aizplūst: jau noslēgti pirmie līgumi par „valsts atbalstu” medijiem

Nodokļu maksātāju nauda saistībā ar skandalozo konkursu par 490 000 eiro liela „valsts atbalsta” piešķiršanu medijiem sāk aizplūst. Kamēr Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs un Valsts policija izvērtē informāciju par iespējamiem interešu konfliktiem un krāpšanu, Valsts kultūrkapitāla fonds jau parakstījis līgumus ar virkni izdevēju par 193 tūkstošu eiro izmaksu, raksta Pietiek.com.

Kā liecina fonda oficiālā informācija, pašlaik jau parakstīti šādi līgumi: AS Lauku Avīze projektam „„Atmaskots” – radot ātru pretestību viltus ziņu izplatībai kā regulāru un sistemātisku Latvijas mediju vides raksturlielumu”, Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica projektam „Kas sargās Latviju pēc” un SIA Izdevniecība Auseklis projektam „Ar saknēm Latvijā” – pa 20 000 eiro katram, AS Delfi projektam „Latvijas pašvaldību temperatūra 2017” – 35 000 eiro, SIA Vidzemes televīzija projektam „TV diskusiju cikls ”Īsi un Konkrēti”” – 40 000 eiro un SIA Kurzemes vārds projektam „Reģionālo Mediju spēks” – 58 000 eiro.

No šiem projektiem, kuru iesniedzējiem jau izdevies noslēgt līgumu par „valsts atbalsta” saņemšanu, nopietnākā šaubu ēna krīt pār AS Lauku Avīze projektu. Kā jau ziņots, par visiem četriem iesniegtajiem Lauku Avīzes projektiem, tostarp arī šo, augstus vērtējumus devusi konkursa komisijas locekle Sigita Kušnere (attēlā), – arī pateicoties tam, šis konkrētais projekts tika pie valsts finansējuma.

Kušneres balsojumi par Lauku Avīzes projektiem bija šādi: projekts „Atmaskots, radot ātru pretestību viltus ziņu izplatībai, kā regulāru un sistemātisku Latvijas mediju vides raksturlielumu” – 75 punkti; projekts “Zeme, zeme, kas tā zeme” par zemes reformas rezultātiem 25 gados – 61 punkts; projekts „Veselības aprūpes reforma – pacientu un mediķu interešu vai tikai naudas ekonomijas vārdā?” – 63 punkti; projekts „Skola: šķērslis vai instruments integrācijai” – 59 punkti.

Taču Korupcijas novēršanas un apkaršanas birojs pašlaik izvērtē informāciju par Kušneres interešu konfliktu: viņa vērtējusi Lauku Avīzes projektus un pieņēmusi lēmumus par valsts naudas piešķiršanu, neraugoties uz to, ka pati personiski pērn no AS Lauku Avīze honorārā saņēmusi vairāk nekā 500 eiro.

„Par to vienojās kolēģi padomes sēdes laikā,” – šī ir vienīgā atbilde, ko Pietiek no konkursa organizētājiem izdevās saņemt uz jautājumu, kurš tad Kušneri ar viņas acīmredzamo interešu konfliktu vispār izvirzīja programmas “Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai…” konkursa komisijai?

Savukārt no pašas Kušneres skaidrojuma izriet, ka viņa gan nekādu vērā ņemamu interešu konfliktu nesaskata: „Patiešām nezinu, kas varētu tikt apzīmēts kā “interešu konflikts” manā gadījumā, jo nestrādāju un neesmu strādājusi nevienā no konkursa pieteikumu iesniedzējorganizācijām.

Netiešas saistības meklējot, piemēram, esmu piedalījusies Latvijas Avīzes rīkotā diskusijā par kultūrperiodikas situāciju, taču par dalību diskusijā man maksāts netika.

Vēl attālāku saistību var meklēt faktā, ka esmu kā ārštata tulkotāja vai redaktore veikusi konkrētus darbus grāmatu apgādiem Lauku Avīzes apgāds un Dienas Grāmata, bet vienlīdz ciešas attiecības šādā ziņā man arī ir ar Lato Lapsu, kura grāmatu savulaik rediģēju.”

Par šo konkursu, kurā lielākoties „savējiem” tika sadalīts gandrīz pusmiljons eiro no nodokļu maksātāju līdzekļiem, var izlasīt šeit: “Skandalozais valsts pusmiljons medijiem: kam, cik, par ko?”

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!

Avots: Pietiek